RŪJIENAS VIDUSSKOLAS IZDEVUMS CETURTDIENA 2013. …ansamblis «Atestāts» un 11. klase. Vienpadsmitie dziedāja dziesmu «Brauciet lēnām pār tiltu», kuras ... būs gan jākārto

STARP BRĪDISRŪJIENAS VIDUSSKOLAS IZDEVUMS CETURTDIENA 2013. GADA 28. FEBRUĀRIS

1

S i r d s t i l t s i r v i s s t i p r ā k a i sTopošie absolventi ar audzinātāju Laini Vasiļjevu

Rūjienas vidusskolas 90. Žetonu vakarā, kas notika piektdien, 22. februārī, Rūjienas kultūras namā, 12. klases skolēni izrādīja Rūdolfa Blaumaņa lugu «Brīnumzālīte», kas ieguva pasākuma apmeklētāju atzinību. Pēc 14 gadiem Rūjienas vidusskolā atkal ir tikai viena 12. klase – 25 skolēni.

Žetonu vakara tēma bija «Sirds kā tilts» (no M. Freimaņa un V. Frīdenberga dziesmas ar tādu pašu nosaukumu). Rūjienas vidusskolas direktors Vidars Zviedris savā uzrunā uzsvēra: «Sirds tilts ir visstiprākais.» Tilta vienā galā ir vidusskola, otrā – lielā, plašā pasaule.

Pasākuma pirmajā daļā pēdējo klašu audzēkņi uzstājās

ar muzikālu priekšnesumu, kurā izpildīja dziesmas «Es šodien jūku prātā», «Sapņu tilti» un «Sirds kā tilts». Pēc uzstāšanās direktors skolēniem izsniedza žetonus – skolas piemiņas zīmi. Audzinātāja Laine Vasiļjeva katram audzēknim bija sagatavojusi īpašu raksturojumu, piemēram, par Ralfu Liepiņu: «UgunsGrēka lielākais fans.»

Skolēnus Žetonu vakarā sveica vokāli instrumentālais ansamblis «Atestāts» un 11. klase. Vienpadsmitie dziedāja dziesmu «Brauciet lēnām pār tiltu», kuras laikā Gatis Mincinofs dejoja valsi ar 12. klases audzinātāju.

12. klase savai audzinātājai uzdāvināja viņas portretu.

Laura Lenša norāda, ka «tas ir kas tāds, kas arī pēc pieciem vai piecpadsmit gadiem skolotājai atgādinās par to, kādu mēs viņu redzam – vienmēr smaidošu, dzīvespriecīgu. Mūsējo.»

Pasākums turpinājās ar otro daļu – izrādi «Brīnumzālīte». Izrādes galvenais varonis ir Viļņu Jānis, ciema iekārojamākais vecpuisis, kurš pēc paša inscenēta negadījuma baznīcas tornī it kā kļūst kurls, tādējādi viņš muļķo ciema meitas, lai tās atklātu savus patiesos precību nodomus ar turīgo saimnieku. Savu īsto brīnumzālīti, kas uzreiz izārstē viņa kurlumu un vientuļo sirdi, Jānis atrod vienkāršā kalēja būdiņā.

(turpinājums 2.lpp)

STARP BRĪDISRūj ienas vidusskolas izdevums 2013. gada 28. februār ī (NR. 5)

2

(turpinājums no 1.lpp)Režisore Aīda Vasiļjeva stāsta, ka

«lomu sadale notika tā – es stāstīju varoņa īpašības un bērni sauca, kas šo lomu spēlēs.» Galvenajā lomā bija Armands Dulbergs: «Manuprāt, galvenā loma uzliek atbildību teātra laikā, jo tā atklāj izrādes būtību.»

«Visa klase kopā izlēmām, kuram kura loma vislabāk piestāvēs,» paskaidro 12. klases skolniece Linda Čukure. «Katra tēls daudzējādā ziņā sakrita ar izrādē atveidoto,» papildina Laura Lenša.

«Pēdējās nedēļas laikā mēģinājām katru dienu, reizēm pat no plkst. 9.00 līdz 23.00,» saka Laura. Klases biedrene Kristīne Mālmane piebilst: «Beigās jau kultūras namā jutos kā otrajās mājās.»

Linda Čukure atklāj, ka izrādes laikā «kāds aizmirsa pārģērbties un uzgāja uz skatuves ar iepriekšējo tērpu, aizmirsa tekstu vai pats labākais – galvenajam varonim visu skatītāju priekšā no cepures izkrita teksta špikeris. Gadījās arī, ka izrādei paredzētos pīrāgus un končas pamanījāmies apēst pirms tie vispār tika izmantoti izrādē.»

«Protams, bija nelielas kļūdiņas un tekstu aizmiršanas,» stāsta Laura, «taču kaut kā tomēr izlīdām no neveiklajām situācijām.»

Režisore Aīda Vasiļjeva uzskata: «Viņi visi ir ļoti talantīgi bērni,» bet lai kļūtu par aktieri «vajag vēlēšanos.» Režisore stāsta, ka viņa ir veidojusi arī Dailes teātra aktiera un Rūjienas vidusskolas absolventa Intara Rešetina Žetonu vakara izrādi «Mūzikas skaņas», kurā viņš spēlēja kapteiņa fon Trapa lomu.

Aīda Vasiļjeva precīzi neatminas,

bet viņa ir veidojusi aptuveni 22 Rūjienas vidusskolas Žetonu vakara izrādes. «Man visspilgtāk atmiņā ir tās Žetonu vakara izrādes, kurās ir mācījušies bērni, kuriem es esmu bijusi pirmo četru klašu audzinātāja. Un tad, kad viņi ir 12. klasē, mums ir nerakstīts līgums, ka man noteikti ir jāpiekrīt veidot izrādi.»

Žetonus šogad nesaņēma pieci skolēni, tie, kuriem bija viens vai vairāki nepietiekami vērtējumi,

bet izrādē piedalījās visi 25 skolēni un audzinātāja. Kristīne Mālmane uzskata, ka «mēs visi esam lieliski, neskatoties uz to, kurš žetonu dabū un kurš nē. Pateicoties šiem mēģinājumiem, mūsu klase neticami satuvinājās.»

Režisore Aīda Vasiļjeva stāsta, ka bijusi par to patīkami pārsteigta, jo bieži tie skolēni, kuri nesaņem žetonu, pēdējā nedēļā atsakās piedalīties izrādē. Praksē bijis pat tāds gadījums, ka izrādē vairs nav Sniegbaltīte ar septiņiem rūķīšiem, bet vien ar četriem. Toreiz aktieru lomās vajadzēja iejusties skolēnu ģimenes locekļiem.

Režisore Aīda Vasiļjeva skaidro, ka viņa jau pirms tam ir iestudējusi Rūdolfa Blaumaņa lugas, tāpēc par nepieciešamo atribūtu un



3

F e b r u ā r i s m a z a j ā s k o l ā , g a i d o t p a v a s a r iJau atkal viens mēnesis

pavadīts, un pavasara saulīte sāk sildīt mūs. Februāris ir bijis notikumiem bagāts. 1. - 4.klašu skolēni ir piedalījušies mācību priekšmetu olimpiādēs. Interešu izglītības pulciņa „Dambrete” dalībnieki piedalījās Valmieras un starpnovadu sacensībās, kur 7 komandu konkurencē ieguva 2.vietu. Februārī 1.klašu skolēniem apritēja 100. skolas diena, kas tika atzīmēta 8. februārī. Uz pasākumu tika aicināti visi 1.b klases skolēnu vecāki. Bērni vecākiem rādīja, ko ir iemācījušies šajās 100 dienās. Paldies skolotājai Silvai Liepiņai par iniciatīvu pasākuma organizēšanā!

Interešu izglītības pulciņa „Jaunsargi” dalībnieki 15.februārī devās uz Naukšēnu novadu, lai izmēģinātu savas prasmes šaušanā mērķī.

Februāris ir mīlestības mēnesis, un mazajā skoliņā mēs to atzīmējām ar Mīļumdienas ballīti, kas notika 15.februārī no pulksten 1500 - 1830 . Ballītes laikā darbojās arī fotostūrītis „Sirsniņa”, un

fotogrāfa lomu uzņēmās 10.klases skolniece Anna Amanda Bērziņa. Liels paldies viņai par atbalstu!

Tāds bija februāris mazajā skolā, gaidot pavasari!

Evita Poga

senatnīgo tērpu sagādi jāsaka paldies Rūjienas amatierteātrim, kas ir viņas vadībā, kā arī klases audzinātājai Lainei Vasiļjevai, arī pašiem skolēniem un viņu vecākiem. Tāpat paldies dziesmu skolotājai Dignai Gailītei, gaismas un mūzikas operatoram Kasparam Berklāvam un Ilzei Lippei par horeogrāfiju.

Katru gadu turpinās arī tradīcija – izstāde ar skolēnu bērnības un šodienas fotogrāfijām. Šogad fotogrāfijas bija piestiprinātās pie 12. klases puišu izgatavota tilta, kura prototipu zīmēja klases biedrene Indra Ziediņa, informē Laura Lenša. «Protams, bez skolotāja Ulda Žīgura palīdzības neiztikām.» Savukārt lielo koka tiltu, pār kuru pasākuma sākumā

demonstratīvi kultūras nama zālē ieradās divpadsmitie, gatavoja Kārļa Siliņa tētis.

Linda Čukure, daloties pārdomās, saka: «Ir patiešām skumji apzināties, ka viss ir cauri – jau paspēju pierast pie vēlajiem vakariem, kuri pavadīti kultūras namā kopā ar klasesbiedriem. Šo laiku patiešām izbaudīju un ceru, ka arī visi mani klasesbiedri.»

Iveta Švalbe, 2011.g. absolvente

(turpinājums no 2.lpp)


4

Jānis Berkolds ir Rūjienas vidusskolas 9. b klases skolnieks. Šis mācību gads jaunietim ir īpašs, jo pēc dažiem mēnešiem būs gan jākārto valsts pārbaudes darbi, lai saņemtu apliecību par pamatizglītību, gan jāpieņem lēmums par to, kurā mācību iestādē turpināt iegūt vidējo izglītību. Jānis savu izvēli jau ir veicis un zina , ka pēc 9. klases beigšanas paliks mācīties Rūjienas vidusskolā. „Es šeit esmu pavadījis piecus gadus un esmu pieradis pie skolas kārtības, klases kolektīva un skolotājiem,” pārliecinoši savu lēmumu pamato Jānis. Un par viņa izvēli varam tikai priecāties, jo skola būs ieguvusi atkal uz 3 gadiem centīgu un gudru vidusskolēnu. Šobrīd jaunietis sevi pārliecinoši ir pierādījis Valmieras un starpnovadu mācību priekšmetu olimpiādēs: 1. vieta bioloģijā un piedalīšanās valsts bioloģijas olimpiādē,1. vieta ķīmijā, 2. vieta fizikā, 3. vieta matemātikā. Un tas nav maz.

Jānis apgalvo, ka tādus rezultātus sasniegt eksakto mācību priekšmetu olimpiādēs veicinājusi viņa paša interese nemitīgi uzzināt ko jaunu un saprast, kādi procesi notiek dabā, kā arī mācību stundās iegūtās zināšanas. Nozīmīgs bijis arī skolotāju individuālais darbs ar Jāni, gatavojot viņu olimpiādēm. Jaunietis ir pārliecināts, ka nākotnē noteikti kļūs par fiziķi vai ķīmiķi.

Nav jau tā, ka Jānis zina visu. Arī viņam dažkārt ir vajadzīga palīdzība mājas darbu gatavošanā, un tad padoms tiek prasīts vecākiem. Īpašu palīdzību vecāki dēlam sniedz krievu valodas apguvē. Savukārt Jānis māsai Agnesei, kas ir 6. b klases skolniece, palīdz pildīt mājas darbus matemātikā un dabaszinībās. „Ar brāli Elviju gan tagad iznāk reti tikties, jo viņš mācās Rīgā, Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē,” stāsta Jānis (Elvijs Berkolds ir Rūjienas vidusskolas 2012. gada absolvents, kas iepriekšējā mācību gadā piedalījās valsts ekonomikas olimpiādē un ieguva Atzinību).

Izrādās, ka Jānis ir arī veselīga dzīvesveida piekritējs: viņu interesē sports, piemēram, badmintons un volejbols. Pēc garās darba dienas skolā un brīvdienās Jānis dažkārt cenšas aktīvi pavadīt laiku skrienot, kas viņam palīdz atgūt enerģiju intelektuālā darba veikšanai mācību stundās. Jaunietis labprāt lasa dažāda veida literatūru un norāda, ka “ir maz TV raidījumu, kurus viņš nesaprot, tāpēc teorētiski viņam patīk visi raidījumi”.

Lielākā Jāņa blēņa ir tā, ka viņš kādreiz neesot aizgājis un instrumenta spēles nodarbībām (Jānis spēlē klarneti). Cilvēkos visaugstāk jaunietis vērtē tādu rakstura īpašību kā stingrība, jo “tā palīdz cilvēkiem saglabāt savus uzskatus un neļauj tos mainīt”. Sevi viņš raksturo kā labsirdīgu, nosvērtu un mierīgu cilvēku.

Jānis priecājas par to, ka viņam ir labs klases kolektīvs un ar klasesbiedriem nekad nav garlaicīgi. Bet viņu skumdina fakts, ka ”cilvēki, migrējot prom no Latvijas, bēg no problēmām, nevis cenšas risināt tās”.

Uz jautājumu “Kas tev vislabāk patīk Rūjienas vidusskolā? ” Jānis sniedz šādu atbildi: ”Pirmkārt, man Rūjienas vidusskolā patīk tas, ka šeit ir ne tikai parastas mācību stundas, bet arī dažādi ārpusstundu pasākumi un interešu izglītības nodarbības. Otrkārt, man patīk, ka no iepriekšējā mācību gada ir ieviesta sistēma, ka stundas sākas pusstundu agrāk, pl. 8.30, jo tas nozīmē, ka stundas arī ātrāk beidzas. Treškārt, skolai ir modernas telpas.”

Un vēl Jānis zina, ka viņš dzīvē nepazemos nevienu cilvēku, jo “ cilvēki ir atšķirīgi, un katrs ir unikāls ar savu individualitāti, tāpēc cilvēki ir jāciena”. Un man gribas papildināt Jāņa domas un teikt: “Jāni, arī tu mums esi unikāls. Kluss un miermīlīgs pēc rakstura, labsirdīgs sirsniņā un gudrs prātā. Mēs ar tevi lepojamies!”

Alda Jansone

M ē s a r t e v i l e p o j a m i e s !

Ar aizraujošām un sportiskām cīņām Vidzemes Olimpiskajā centrā (VOC) noslēgusies Latvijas skolu slidošanas sacensību "Ledus gladiatori" otrā sezona. Kopumā sacensībās šogad piedalījās 78 klašu komandas no dažādām Vidzemes reģiona izglītības iestādēm. Projekta „Ledus gladiatori” mērķis ir veicināt aktīvu dzīvesveidu bērnu un jauniešu vidū.

No pērnā gada decembra VOC ledus halli burtiski pārņēma Vidzemes skolu 5., 6., 7. un 8.klašu skolēni. Šogad starp tiem bija arī Rūjienas vidusskolas skolēni. Katras skolas komanda ( seši zēni un četras meitenes) aizvadīja trīs oficiālus treniņus, gatavojoties slidošanas sacensību finālsacensībām. Lielie fināli visās vecuma grupās norisinājās no 15. līdz 21.februārim.


L e d u s g l a d i a t o r i


5

Ziema mūs lutina ar sniegu un salu. Tas jāizmanto - tā kādā sniegotā dienā mēs, 5.b klases skolēni un audzinātāja, nolemjam un sarunājam sestdien, 26. janvārī, pl.11:00 tikties pie Rūjienas domes ēkas, lai dotos uz tā saucamo Svalkas kalnu (varētu teikt, vietējo Baiļu kalnu ). Visi bijām “bruņojušies” ar pannām un citiem braucamajiem, kā arī līdzi uz aktīvās atpūtas vietu ņēmām siltu tēju termosos.

Dažs labs pusaudzis pirmo reizi ieradās Rūjienas Svalkas kalnā, tāpēc jutās pat pārsteigts, ka kalns ir tik liels un izmantojams ziemas sportam.

Jā, kalns bija sniegots un ideāls, braukšana labu labā, ātrumi iespaidīgi, kam sekoja gan kūleņi, gan kritieni tā, ka sniegs vien pajuka.

Pēc laiciņa, pateicoties Andreja mammas pūlēm, izdevās iekurt ugunskuru, un tad jau varēja ķerties pie desu cepšanas, sviestmaizēm un tējas.

Visiem dalībniekiem domas par šo pasākumu vienotas: “Man patika. Tas bija forši, jautri un interesanti. Derētu atkārtot!” Jāsaka, man arī patika, pat ļoti.

Klases audzinātāja Maruta Berga

5.b klases komanda ir gatava startam

S v a l k a s k a l n ā

(turpinājums no 4.lpp)15.februārī uzvarētāju titulu noskaidroja 5.klašu

skolēni. Spraigās cīņās par uzvaru piedalījās 26 komandas. Līdzjūtēju atbalstīti, par uzvarētājiem kļuva Valmieras sākumskolas, Valmieras Viestura vidusskolas un Limbažu sākumskolas jaunie slidotāji.

Nepilnu nedēļu vēlāk, 21.februārī, VOC ledus hallē spēkiem mērojās 6.klašu komandas. Kopumā šajā klašu grupā startēja 17 komandas. Finālā iekļuva sešas ātrākās klases. Savu pārākumu izdevās nodemonstrēt Limbažu sākumskolas, Valmieras sākumskolas un Valmieras Pārgaujas sākumskolas 6. klašu komandām.

Jau nākamajā dienā, 22.februārī, par "Ledus gladiatoru" titulu spēkojās 7. un 8.klašu komandas.

Par iekļūšanu finālā abās vecuma grupās klases cīnījās sīvi, un rezultāti bija ļoti līdzīgi. Septīto klašu grupā finālā piedalījās sešas labākās klases. Par „Ledus gladiatoru” uzvarētājiem septīto klašu grupā kļuva Alojas Ausekļa vidusskolas 7. klase, bet Rūjienas vidusskolas 7. a klases komanda (kl. audz. L. Āboltiņa- Žīgure) ieguva 6. vietu. Pašā vecākajā grupā ātrākie izrādījās Matīšu pamatskolas 8. klases skolēni, bet Rūjienas vidusskolas 8. klašu apvienotajai komandai (kl. audz. I. Penka un G. Kūla) 2. vieta! Mūsu astotajiem gandarījums ne tikai par iegūto vietu, bet arī par balvu-sportiskas aktivitātes “Plunkšķis-elpu aizraujošs ekstrēms lēciens” bezmaksas apmeklējums Limbažos vasarā.

Alda Jansone

5.b klases skolēni un audzinātāja Maruta Berga uz kalna

8. klašu komanda - 2. vietas laureāti


6

Markuss nespēja saprast to, kāpēc Daniela viņu pamet. Jaunieši bija jau saplānojuši savu nākotni, piemēram, to, cik viņiem būs bērnu un kad notiks kāzas , bet tagad Daniela paziņo, ka starp viņiem viss ir cauri. Daniela to Markusam varēja pateikt uzmanīgi un piesardzīgi, bet viņa vienkārši piezvanīja un izstāstīja, ka ir satikusi Kristiānu un sapratusi, ka Kristiāns viņai ir īstais. Vienā dienā Daniela bezkaislīgi pateica, ka starp viņiem viss cauri, un nometa klausuli. Tai pašā brīdī Markuss sabruka. Vīrietim likās, ka viņa sirds tiek cauršauta. Markuss mīlēja Danielu. Viņa bija kā saulesstars lietainā dienā, kā roze starp pienenēm. Markuss bija gatavs dzīvot kaut vai uz ielas, bet galvenais, lai blakus būtu Daniela. Bet Danielas vairs nav,un to viņš nespēj saprast...

Tagad Daniela vairs nedzīvoja mazā, īrēta dzīvoklī, bet lielā privātmājā ar skaistu pagalmu. Kristiāns bija ievērojamas firmas īpašnieks, tāpēc viņš bija bagāts,

un tas ļoti piesaistīja Danielu. Izpratne par naudas vērtību bija vienīgais, kas Kristiānu un Markusu darīja atšķirīgus . Abi viņi bija muskuļoti vīrieši ar tumsnēju ādu, tumšiem matiem un brūnām acīm, bet Kristiāna acis bija brūnākas par kastaņiem. Tās izskatījās kā noslēpumaini akači, kas vilina pie sevis. Bet Kristiānā bija arī kas biedējošs. Bieži vien, kad Daniela lūdza Kristiānam palīdzību, viņš vienaldzīgi atbildēja, ka nav laika, kaut tajā brīdī skatījās televizoru.

Kādu dienu Daniela saņēma telefona zvanu. Viņa nospieda taustiņu un dzirdēja jautājumu:

„Daniela?”Daniela saprata, kam pieder šī

balss, un teica: „Markus! Es tev teicu, lai tu man

nezvani. Man nevajag problēmas.”„Kādas problēmas?” iesāka

Markuss. „Problēma ir tavā attieksmē un tavā bagātajā draugā. Viņš ir iedomīgs idiots, un kopš brīža, kad sapinies ar viņu, tu arī esi stipri mainījusies.”

„Nē, Markus! Mainījās manas

domas par dzīvi. Jā, es mīlēju tevi, bet es nevaru dzīvot ar domu, ka nezinu, vai man mēneša beigās būs, ko ēst. Kristiāns man var nodrošināt pilnīgi visu, ko vēlos,” aizkaitināti, bet droši Daniela skaidroja Markusam.

Markuss jau gribēja viņai pārmest par šo uzskatu, bet tad viņš klausulē sadzirdēja, kā Kristiāns, dusmu pārņemts, bļauj uz Danielu. Kristiāns bija slepus noklausījies, ko Daniela saka, un saprata, ar ko viņa runā.

„Palaistuve! Tu tagad domā, ka dzīvosi ar mani , lai tev būtu nauda, bet taisīsi romānu ar to muļķi?” Kristiāns saniknots kliedza uz Danielu. Viņš bija gatavs sist viņai, bet atturējās.

„Kristiān, Markuss pats man piezvanīja. Saproti, ka man viņš ir pagātne. Tagad man esi tu. Tikai tu,” Daniela centās nomierināt Kristiānu, bet viņš, dusmu pārņemts, paķēra telefonu un draudēja Markusam: „Ja es kaut vienu reizi vēl dzirdēšu, kā tu meklē jebkādus sakarus ar manu Danielu, goda vārds, tu sauli vairs nekad neredzēsi!” (turpinājums 7.lpp)

S a t i k s i m i e s c i t ā p a s a u l ē !

14.februārī notika 5.b klases vakars. Tēma, protams, bija Valentīndienai veltīta. Spēlējām dažādas spēles un skatījāmies citu klasesbiedru priekšnesumus. Zēni sacentās izturībā - turēja meitenes uz rokām. Divi zēni 6 minūtes noturēja savu meiteni uz rokām.

1.vieta - Kristaps Roķis (turēja Kristu) , 2.vieta - Dairis Pētersons (turēja Agati Ievu). Bija iespējams vērot arī Blondīņu anekdošu šovu. Klases vakars, manuprāt, bija lielisks.

Krista Strode

Blondīņu anekdošu šova dalībnieces

Zēni sacentās izturībā - turēja meitenes uz rokām

5.b klase klases vakarā


7

Pateikdams šos vārdus, Kristiāns niknumā sašķaidīja Danielas telefonu.

Bija pagājis jau vesels mēnesis kopš šīs sarunas. Karsēja svelmaina jūlija diena. Saule pie debesīm kvēloja kā spoža spuldze. Daniela un Kristiāns pastaigājās gar jūru. Viņi runāja par nākotni.

Iestājās mazs klusuma brīdis, un tad pēkšņi Kristiāns izvilka no kabatas mazu, sarkanu kastīti, atvēra to un teica: „Mēs kopā jau esam tik ilgi, un šis laiks man ir bijis ļoti svarīgs, tāpēc es domāju, ka mums vajadzētu apprecēties. Ko domā? Kļūsi par manu sievu?”

Daniela pēkšņi jutās tik laimīga kā bērns, kuram tikko iedota šokolādes tāfelīte. Viņa mazliet apmulsa, jo nedomāja, ka Kristiāns precēs viņu.

„Protams,” noteica Daniela ar žilbinošu smaidu sejā.

„Lieliski!” iesaucās Kristiāns un uzvilka uz viņas pirksta zelta gredzenu.

Daniela savas izjūtas nespēja aprakstīt. Viņa bija ļoti laimīga. Vienīgais, kas uztrauca Danielu, bija kāzu ceremonija. Jaunā sieviete apzinājās, ka tajā būs ļoti daudz ietekmīgu viesu. Viņa nekad nejutās ērti starp šiem cilvēkiem, jo viņi vienmēr ievēroja katru nepilnību cilvēkā.

Divas nedēļas pirms kāzām Daniela aizgāja līdz pārtikas veikalam, lai nopirktu sveces, šampanieti un šokolādi. Viņa bija ieplānojusi mazu, bet romantisku pārsteigumu Kristiānam. Ejot gar piekrautajiem plauktiem, viņa dzirdēja ļoti pazīstamu balsi. Danielu tas uztrauca, bet viņa nesaprata, kāpēc. Viņa paņēma šokolādi un iedama lasīja uzrakstus uz tās. Daniela nepamanīja, kur iet, un netīšām uzskrēja virsū Markusam. Kad Markuss pagriezās, viņa nezināja, kā reaģēt. Markusu viņa šobrīd negribēja satikt.

„Sveika!” Markuss laipni

uzrunāja Danielu.„Sveiks!” viņa bija ļoti samulsusi

un gribēja jau iet prom.„Gredzens,” noteica Markuss un

turpināja, „tātad jūs precaties, ja?”„Nu jā, tā sanāk,” viņa vienaldzīgi

noteica. Danielai bija grūti atrasties

Markusa klātbūtnē. Jo ilgāk viņi tā stāvēja, jo sāpīgāk viņai kļuva, un beidzot pēc ilgās klusēšanas Daniela pagriezās un aizgāja. Viņa juta, kā uz viņu noskatās Markusa gaiši brūnās acis. Viņa bija izsista no sliedēm un, protams, plānoto pārsteigumu Kristiānam neuztaisīja.

Divas nedēļas paskrēja nežēlīgi ātri. Šī bija diena pirms kāzām. Daniela ar Kristiānu bija viesībās un nu jau devās mājās. Abi sēdēja mašīnā un runāja par plānoto kāzu dienu, par medusmēnesi, par to, cik dzīve tagad būs ideāla. Bija jau tumšs, un pēkšņi viņi pamanīja, ka kaut kur tālumā mirgo bākugunis. Piebraucot tuvāk notikuma vietai, Daniela ar Kristiāns ieraudzīja ātrās palīdzības mašīnu, policistus, sadauzītu vieglo automašīnu un cilvēka ķermeni, pārklātu ar melnu plēvi. Kristiāns apstādināja mašīnu, lai uzzinātu, kas noticis, bet Daniela visu jau bija sapratusi. Viņa zināja, kam pieder sasistā mašīna. Meitene izkāpa no Kristiāna auto un piegāja pie zemē gulošā cilvēka. Kristiāns viņai sekoja. Daniela jau ar asarām acīs taisījās noņemt plēvi, bet tad kāds policijas darbinieks uzsauca , ka nedrīkst neko aiztikt.

„Es pazīstu šo cilvēku,” viņa atteica policistam.

Policists piegāja pie līķa un atsedza viņa seju. Tas bija Markuss. Daniela iekliedzās un raudādama piespiedās pie Kristiāna. Kristiāns viņu apķēra un nezināja, ko teikt. Jā, viņš ienīda Markusu, bet nāvi viņam nevēlēja.

„Vīrietis bija stiprā alkohola reibumā. Visticamāk, mašīna

avarēja, jo vadītājs nespēja noturēt stūri, auto sanesa un apmeta dažus kūleņus,” policists sprieda.

Daniela neko negribēja dzirdēt. Kristiāns sajuta viņas asaras. Tās karstas krita uz viņa rokas un dedzināja. Kristiāns aizveda Danielu uz mājām. Piegājuši pie durvīm, viņi atrada mazu vēstulīti, piespraustu pie tām.

Daniela paņēma vēstulīti un skaļi lasīja: „Mīļā Daniela! Piedod, ka tā, bet savādāk es nevaru. Kad uzzināju, ka tu precies, sapratu, ka starp mums vairs nekas nebūs, ka viss, kas bija, tagad ir miris. Es ļoti ceru, ka būsi laimīga ar Kristiānu, un ceru, ka viņš tev vienmēr sniegs to, ko es tev nespēju dot . Es nespēju pārstāt mīlēt tevi,un es negribu visu savu atlikušo mūžu mocīties sāpēs, tāpēc mans lēmums ir šāds- beigt savu dzīvi tagad. Uz redzēšanos, Daniela! Satiksimies varbūt citā pasaulē!”

Izlasījusi vēstuli, Daniela sabruka. Markusa nāve viņai bija smags trieciens, bet, uzzinot, ka tā bijusi pašnāvība viņas dēļ, tas likās vēl smagāk un sāpīgāk. Danielas vienīgais atbalsts šobrīd bija Kristiāns, bet arī viņš bija šokā.

Danielas un Kristiāna kāzas, protams, pārcēla uz nākamo vasaru. Kristiāns deva jaunajai sievietei laiku, lai viņa sakopotu savas domas un izlemtu, ko darīt. Laiks gāja uz priekšu. Daniela palika kopā ar Kristiānu, bet viņas sirdī vienmēr palika vieta Markusam, kurš tagad uz viņiem noskatījās no augšas, no citas pasaules.

Stāsta autore Sindija Ozoliņa, 9.a klase

(turpinājums no 6.lpp)


8

14. februārī skolā tika organizēta Mīļdieniņa. No paša rīta skolēni un skolotāji varēja iegādāties loterijas biļetes un vēlāk piedalīties izlozē. Pusdienas laikā notika loterijas izloze, kurā 35 loterijas dalībnieki kļuva par laimētājiem. Viņi laimēja kādu mazu gardumiņu, kas noteikti silti iepriecināja dalībnieku sirsniņas.

Skolotājas Gunas Lieknes klasē notika Mīļdieniņas tirdziņš „Mīļprieciņi un mīļnieciņi”. Pārdošanā varēja piedalīties ikviens skolēns, kas to gribēja, bet diemžēl pārdevēju bija maz. Neskatoties uz to, tomēr bija jautri.

Pirmā stāva foajē darbojās fotostudija „Mīļummirklis”, kur varēja nofotografēties ar Zaķīti un saviem mīļcilvēciņiem.

Un neviens šajā dienā nejutās atstumts un vientuļš- kāds laimēja loterijā, kāds nofotografējās ar Zaķi, cits tirdziņā iegādājās medus kūku, bet vēl kāds dabūja siltu buču.

Evita Volkova, Ance Anete Tomsone, Patrīcija Jolkina

R Ū J I E N A S V I D U S S K O L A S I Z D E V U M S

STAR P B R Ī D I Sadrese: Rīgas iela 30, Rūjiena, Rūjienas novadse-pasts: [email protected]: http://www.rujienasvidusskola.lv

Fotosalonā “Mīļummirklis”

Mīļdieniņa 14. februārī

Mīlestība- tā ir Saule, Mēness un Zeme. Tā ir tava ģimene un Dievs. Mīlestība ir tavi draugi un Tu pats. Mīlestība ir kaut kas vārdos neizsakāms, un to katrs redz un jūt citādāk.

Mīlestība ir ziedi, kuriem apkārt lido tauriņi, cieši apskāvušies un sirds siltumu dalīdami.

Mīlestībai nav smaržas, taču reizēm tomēr ir- salda rožu smarža,

ceriņu bučiņa, mazliet kanēlis un svaiga persika aromāts.

Mīlestība ir dzirdama jaukos un patiesos vārdos un ir jūtama mīļos apskāvienos.

Mīlestība ir kā pavasara saule- parādījusies nez no kurienes pēc bargās ziemas. Tā liek pasmaidīt ikvienam un priecāties par patīkamo laiku un dzīvi...

Pārdomās dalās Patrīcija Jolkina, 6.b klase

Mīļdieniņas tirdziņš „Mīļprieciņi un mīļnieciņi”

Kas ir mīlestība?

1. marts Dimitrija Boiko lekcija par putniem8. marts Pūtēju orķestra skate

14. - 20. marts Karjeras dienas18. marts Ēnu diena

22. - 28. marts Pavasara brīvlaiks

Notikumu kalendārs

Documents

RŪJIENAS VIDUSSKOLAS IZDEVUMS CETURTDIENA 2013. …ansamblis «Atestāts» un 11. klase. Vienpadsmitie dziedāja dziesmu «Brauciet lēnām pār tiltu», kuras ... būs gan jākārto