Taisnzobu zobrati

7/24/2019 Taisnzobu zobrati

1/21

LATVIJAS LAUKSAIMNIECBAS UNIVERSITTE

Tehniskfakultte

Mehnikas institts

J. Svti, . Kronbergs

Taisnzobu cilindrisko zobratu prvada sintze

Jelgava 2009


2/21

Ievads

Vienkrs zobratu prvads ir trsloceku mehnisms ar vienu augstko pri. To var

uzlkot par daudzkrtgu izciu mehnismu, kurizcii nonk saskarpakpeniski vienspc otra.

Ja zobrata snu virsmu eam ar plakni, kas perpendikulra zobrata asij, tad

iegstam lkni, ko sauc par zoba profilu. Zobu saskari sauc par sazobi, bet saskares lniju

par sazobes lniju. Zobu profilus sauc par flankm. Zobu profilu konstruana ir galvenais

zobratu sintzes uzdevums.

1764 L.Eilers ieteica zobratiem izmantot evolventu sazobi, kur zobu flanku lkne ir

aploces evolvente. Evolventu sazobei ir das galvens priekrocbas:

1. Evolventu sazobe pieauj nelielu zobratu centru attlumu maiu.

2. Zobrati veido komplektu, t. i. zobrati var strdt kop ar citiem dada diametra

zobratiem tie veido komplektu.

Aploces evolvente

Zobratu teorij oti svarga nozme ir aploces evolventei, ko parasti sauc par

evolventu, jo zobu profili ir evolventes. Ja taisni veam bez sldes pa aploci, tad katrs

taisnes punkts apraksta lniju ko sauc par evolventi. Zobratu teorij o aploci (1.zm.a)

sauc par pamataploci.

Visas vienas un ts paas aploces evolventes ir ekvidistantas. Evolventes liekuma

radiuss AC = ir viends ar aploces loka AoA garumu (1.zm.b).

No trsstra OAC iegstam AC = A0 tg . Aplou loka A0A garums

A0A = rb(+ ) vai rbtg = rb(+ ). No iegts sakarbas varam izteikt lei

= tg - = inv

du funkciju sauc par involtu vai evolventes funciju

Evolventespabas:

1. Taisne AC ir evolventes normle.

2. Pamat aploce ir evolventes liekumu centru eometriski vieta.

3. Visas vienas ts paas aploces evolventes ir ekvidistantas lknes.


3/21

a)

b)

1. zm.


4/21

Zobratu galvenie izmri

Zobratu prim uzstda prasbu, lai to prnesuma attiecba - i ir nemainga:

1 2

2 1

0 P const

0 Pi

= = = (1)

kur 1un 2 zobratu leiskie trumi.

Cilindrisko zobratu gadjumaploces r1un r2(2.zim.), kuras veas viena pa otru bez

sldes un saskaras sazobes pol P sauc par velans aplocm. Ja zobrati nav koriti,

velans aploces sakrt ar daljuma aplocm. Pa daljuma aploci mrzobrata daljumu

jeb sazobes soli p.Sazobes solis p ir pa daljuma aploces loku mrts attlums starp divu

blakusesou zobu analoiskiem punktiem.

2.zm.

Daljuma aploces diametru d var izteikt ar solipun zobu skaitu z:

z p = d jeb d =

pz = m z. (2)

Attiecbu

p apzm ar m un sauc par sazobes moduli. Modua vrtbas ir

standartiztas, ts tiek izteiktas milimetros.

Ievrojot izteiksmi (2) sazobes moduli var izteikt ardi:

z

d=m

. (3)


5/21

Sazobes modulis rda, cik milimetru no daljuma aploces diametra pienkas uz

vienu zobu. Vienkri svtroti zoba dau (2.zm.) sauc par zoba galvu, bet dubultsvtroto

par zoba kju.

Zoba galvas un kjas augstumi kmoduamfunkcijas izsaks di:

,)c(hh;mh **af*a mha +== (4)

kur *ah - zoba galvas augstuma koeficients (standartiztvrtba*a

h = 1,0).

c* - radils spraugas koeficients (standartiztvrtba c*= 0,25).

Standartiztnekoritzoba augstums

h = ha+ hf= 2,25 m. (5)

Atbilstoi standartam zobrata zobu galvas daun kjas aplou dfdiametri ir di:

da= d + 2 ha= m (z + 2); (6)

df= d 2 hf= m (z 2,5).

Attlums a starp sazobesoo zobratu asm 01un 02ir

2

)z(zm

2

dd 2121

+=

+=a , (7)

kur d1un d2ir sazobesoo zobratu daljuma aplou diametri;

z1un z2ir sazobesoo zobratu zobu skaits.

Nekoritiem zobratiem zoba biezums un roba platums ir viendi ar 0,5 p.

3.zm.


6/21

3.zm. evolventu posmi a1 b1 un a2 b2 ir zobu profilu darbgie posmi. Zobratiem

grieoties abas evolventes uz sazobes lnijas n n un to saskarpunkts prvietojas pa

sazobes lniju no punkta B1uz punktu B2 it k sazobes lnija prttos k diegs no vienas

pamataploces uz otru. Sazobes lnijas nogriezni B1B2sauc par praktisko sazobes lniju vai

sazobes ceu, bet nogriezni N1 N2 par teortisko sazobes lniju. Punkti B1 B2 ir zobu

galvu aplou krustpunkti ar sazobes lniju.

Sazobe skas punkt B1, saskaroties dzeno rata kjas flankas punktam B1 ar

pretrata stri a2un izbeidzas punkt B2. Zobu galvm atbilstoie evolventes profila posmi

vienmr ir izmantoti vis garum, bet kjm profilu darbgs daas ir zobu profilu posmi

b1P un b2P. T, ka zobu kjas darbgs daas posms b1P ir sks par zoba galvas darbgo

posmu, t.i. b1P >>> 41, tad pamataploces

rdiuss rbir mazkspar zobu kjas aploces rdiusu rfun viss zoba profils ir evolvente.

Jaz rf. T k saistto profilu posmi a1P >>>>b2P, td zobratiem darbojoties, profiline

tikai veas viens pa otru, bet ar sld.Sldes d rodas zobu nodilumi. Zoba kjas flankas

daa nodilst vairk nek galvai piedero daa.

Svargs sazobes kvalittes rdtjs ir prseguma koeficients. Par prseguma koeficientu

sauc praktisks sazobes lnijas garuma attiecbu pret zobratu pamataploces soa garumu

1 2

/ //

1 1

B B

b b = (8)

kur / //1 1b m cos .b =

Prseguma koeficients norda zobu pru skaitu, kas vienlaikus atrodas

sazob. T k evolventes profila taisnzobu zobratiem prseguma koeficients 2 >>1, tad

sazob vienlaikus var atrasties viens vai divi zobu pri. Projektjot zobratu prvadus,

prseguma koeficients nedrkst bt mazks par 1,1. Ja iedomjamies, ka liel zobrata

diametrs neierobeoti palielins, tad punkts B2 aiziet bezgalb, un zobrata evolvente

prvras par sazobes lnijai perpendikulru taisni, zobrata 2 viet rodas evolventes

zobstienis.

Prseguma koeficientu var noteikt pc formulas

cosmsina- w

2

2

2

2

2

1

2

1

+

= baba rrrr

(9)


7/21

No formulas (9) var secint k:

1) prseguma koeficients nav atkargs no modua m;

2) palielinot sazobes lei prseguma koeficients samazins.

Lai iegtu zobratu prvadu ar maziem gabartiem, mazo zobratu cenas veidot ar

minimlo zobu skaitu z1= zmin, t.i. cenas veidot to kroberatu. Ja griezjinstrumentam

ir zobstiea forma, tad izgatavojamzobrata minimlo zobu skaitu nosaka formula

,sin

h2

2a

min

=z (10)

kur ha zoba augstums;

- sazobes leis.

dveidizgatavotais mazais zobrats var strdt ar visiem dotmodua zobratiem

bez apakgriezumiem. Ja ha= 1 un sazobes leis = 20o, tad zmin= 17. Ja = 15oun

ha= 1, tad zmin= 30.

Palielinot sazobes lei : 1) garka klst zoba kjas flankas darbg daa un

mazka zoba kjas daas nodilana; 2) sks kst sazobes ce, samazins berzes jauda un

zobu sasilana; 3) samazins prseguma koeficients ; 4) samazins minimlais zobu

skaits zobratam bez apakgriezumiem; 5) vl mazku zobu skaitu mazajam zobratam

var iegt, ja lieto koritos zobratus.

Zoba biezumu pa dadm aplocm var noteikti ar attiecgiem lokiem piederoo

hordu paldzbu. T, piemram, lai noteiktu zoba biezumu uz aploces i (4.zm.) ar rdiusu

Ri, izmram hordu AB = hi. Hordas hi

garums hi = 2Ri sin ,2

i

no kurienes

i= 2 arc sin .2R

hi

Tkaploces loka garums si= Rii,

tad si= Ri 2 arc sini

i

R

h

2 (11)

4.zm.

Taisnzobu zobrata minimlais zobu skaits.

Projektjot zobratu prvadu prnesuma attiecba ir dota

constzz 1212 ==i

(12)


8/21

5.zm.

Zobrata moduli m iegst veicot zoba stiprbas aprinu. Lai sasniegtu minimlo

zobratu asu attlumu 1 2m

(z z )2

a = + (13)

mazo zobratu cenas projektt ar minimlo zobu skaitu z1= zmint.i. veido to kroberatu.

Ja darba rks zobrata izgatavoanai ir veltjzobstienis vai gliemefrze, tad

minimlo zobu skaitu nosaka formula

sin

h2z

2

*a

1min ==

z (14)

Ja = 20oun ha*= 1, tad minz = 17.

Pieaujot nelielus apakgriezumus

14.6

5z

minrob1

=== zz

Lai samazintu troksni prvada darba laikz1izvlas lielku par zmin. Reduktoriem

zobu skaits ir z1= 2030.

Zobstiea sazobe

Ja liel zobrata diametru neprtraukti palielinsim, tad robegadjum visas

zobrata aploces prvras par taisnm un iegstam evolventes zobstieni (5.zm). Zobu

flankas tam ir taisnes, kas perpendikulras sazobes lnijai. Tksazobes lnijas punkts N2ir bezgalb, tad maz zobrata galvas aploce to sasniegt nevar un td apakgriezumi

zobstiea zobiem nav iespjami. Jo lielks ir kds zobrats, jo mazk taj iespjami

zobu apakgriezumi. Tkzobstiea flankas ir taisnes, tdts ir pamatdarba rks rjs


9/21

6.zm.

sazobes zobratu izgatavoanai pc novelanas metodes. Sazobes lnijas nogrieznis S1 S2

(5.zm.) ir viends ar sazobes ceu.

Ierces TMM 42 apraksts

Taisnzobu cilindriskzobrata zobus varam konstrut uz papra ar 6.zm. pardts

ierces paldzbu. Uz ierces pamatnes 4 novietoti disks 9 un zobstienis 5.

Disks sastv no virsjs daas 9, kuras diametrs atbilst sagataves rjam diametram un

apakjs daas 8, kuras diametrs viends ar zobrata daljuma aploces diametru. Abas diska

daas ir ciei savienotas, ts var griezties ap kopju asi, kas nostiprinta pie pamatnes 4.

Zobstienis 5 ar skalm 1 un 13, detau 10 un aptverm 3 un 12 var prvietoties pa

veida vadotnm 14. Diska rotcijas un zobstiea virzes kustbas ir saisttas t, ka diska 8

rj aploce (zobrata daljuma aploce) bez sldes veas pa autni 10, kas sakrt ar

zobstiea vidus lniju. Lai nodrointu diska 8 velanos bez sldes, nekustgai aptverei 12

piestiprinta stieple 11, kura pa daljuma aploci aptver ripu 8 pulkstea rdtja kustbas

virzien, ts gals ir piestiprints aptverei 3. Ar ekscentra mehnismu, pagrieot kloi 2,

aptveri 3 var prvietot horizontlvirzien, tpankot diska velans kustbai pa zobstieni

nepiecieamo stieples 11 sastiepumu. Nospieot sviru 16, zobstienis prvietojas par 4-5

mm pa kreisi, vienlaicgi ar pagrieas disks 6. Atbrvojot sviru 16, sprda mehnisms

nofiks zobstieni t prvietotaj stvokl. Nospieot plakano atsperi 15 abi sprosti

atbrvojas no sakabinanas ar zobstieni 5, kuru tad var ar roku prvietot horizontl


10/21

virzien. Zobstieni var prbdt ar Y ass virzien, attlinot vai tuvinot to sagataves

centram. Zobstiea nobdi kontrolpc skalm 1 un 13, tstvokli fiksar skrvm 17. Uz

zobstiea ir iegravti sazobes parametri: modulis m, zobstiea profila leis =20o un

daljuma aploces diametrs d.

Evolventes sazobes zobu attlus iegst d veid. Uz ripas 9 uz trim adatm

uzsprau papra apli, kura rjais diametrs viends ar zobrata sagataves diametru. Papra

apli piespie ripai ar uzliktni 7, pieskrvjot skrvi 6. Nospieot plakano atsperi 15 atsldz

sprdmehnismu un zobstieni nobda pa labi galjstvokl. Prbauda pc skalm 1 un

13, vai zobstiea nobde vienda ar nulli.Pc tam ar smailu zmuli uz papra sagataves

apvelk zobstiea kontra dau, kas prsedz sagatavi. Nospieot sviru 16, prbda zobstieni

pa kreisi par 4-5 mm un atkal zm zobu kontru. T turpina, kamr zobstienis nonk

kreisaj galj stvokl, kad bs uzzmti 2 vai 3 nulles prvada zobu attli ar

apakgriezumiem.

Koritiem zobratam zobu attlus zm papra sagataves pretj sektor. im

nolkam papra apli no diska nav jnoem; pietiek pagriezt ekscentra vadbas kloi 2 pa

kreisi ldz galjam stvoklim (samazinot stieples 11 nostiepumu) un disku 9 ar papra

sagatavi pagrieot attiecb pret zobstieni. Pc sagataves pagrieanas stiepli 11 atkal

nospriego, pagrieot ekscentra vadbas kloi 2 pa labi. Pc skalm 1 un 13 ieregul

aprinto zobstiea prbdi un no jauna zmkorito zobu attlus.

Evolventes zobratu prvadu veidi

Taisnu un slpu zobu zobratu sazobi var izveidot no nulles, pozitviem un

negatviem zobratiem. Attiecgos prvadus sauc par nullprvadiem, pozitviem vai

negatviem prvadiem. Par nullprvadu sauc divus sazob esoo zobratus, kuriem

korekcijas koeficienti x1= 0 un x2= 0. diem zobratiem daljuma aploces ir arvelans

aploces. Sazobes leis = 20o. Abi zobrati ir nekoriti. No koritiem zobratiem varizveidot: 1) korito nulles prvadu; 2) pozitvo vai negatvo zobratu prvadu. Koritam

nulles prvadam (7.zm.a.) ` 0,xx 21 =+=x (15)

jo x1x2, bet x1= x2.

No nekoritiem zobratiem prvada zobrati atiras ar zobu formm. Pozitvi korita

zobrata z zobi ir biezki par robiem, bet negatvi koritiem otrdi. Sazobes leis

= = 20o, daljuma un velans aploces sakrt. Ja nulles zobrati izgatavoti ar nobdi, tad

mains tikai zoba galvas un kjas augstuma attiecba (augstuma korekcija). Pozitvi


11/21

7.zm.

korito zobratu prvadu (7.zm.b.) kuram 1 2x x > 0x = + var izveidot: 1) no diviem

pozitviem zobratiem(x1>0, x2>0); 2) no viena pozitva zobrata un otra negatva zobrata,

kuriem x1 > 0, x2 < 0, bet 1 2x x 0x = + > ; 3) viena pozitva zobrata un otra nulles

zobrata (x1> 0, x2= 0)diem zobratu prvadiem sazobes

lei >20o un starpam attlums aw>a,

tpc daljuma aploces nesaskaras. Negatvi

korito zobratu prvadu (7.zm.c) var

izveidot:

1) diviem negatvi koritiem zobratiem

(x1


12/21

samazins prseguma koeficients un zoba galvas biezums. Apakgriezumu novr ar

minimlo relatvs nobdes koeficientu, ko aprina pc formulas:

,17

z-17min=x (17)

kur z izgatavojamzobrata zobu skaits (z < 17).

Zoba biezumu pa galvas aploci nodroina ar relatvs nobdes koeficientu, ievrojot

neviendbu.

max min> >x x x

Zobrati, kuriem z zmin pozitvi, negatvi vai nulles zobrati.

Negatvus prvadus lieto reti, jo tiem ir sliktkas ekspluatcijas pabas. Relatvs

nobdes koeficientu noteikanai var izmantot das metodes: 1) blojoos kontrus;

2) tabulas; 3) ISO; rekomendcijas saska ar kurm nulles zobratus ieteicams lietot, ja

z130; ja z1< 30 un z= z1+ z2>60, tad var izmantotx2= - x1, kur x1= 0,03 (30 z1).

Kinemtiskiem prvadiem, kuriem x = z1 + z2 34 var lietot prvadus ar

x= 0.

1. tabula

Kinemtisko prvadu relatvas nobdes koeficienti

z1un z2 x1 x2z1un z217 0 0z1= 12 16

z222+ 0,3 - 0,3

z1un z2= 7 11 (1 0,058 z1) (1 0,058 z2)

2. tabula

Spka prvadu relatvs nobdes koeficientu vrtbas, ja nav dots starpasu attlumsz1un z2 x1 x2

z1un z230 0 0z1= 1420

z2500,3 - 0,3

z1= 1030z230

0,5 0,5

z1= 1030z232

0,5 0

z1= 59

z230x1= 0,03 (30 z1) x2= 0,03 (30 z2)


13/21

3. tabula

Relatvs nobdes koeficienti prvadiem, ja dots starpasu attlums

x z1un z2 x1 x20 z121

z1= 1420 un i123,5

0

0,3

0

- 0,300,5 z1>19; z221

z1= z2 21x1= x2x1= 0,5 x2

0x2= 1,5 x

0,5 1 z1= z210z1= 11; z2 zmin+ 2

x1= 1,5 xx2= 0,5

x2= 1,5 xx2= x- 0,5

RELATVS NOBDES KOEFICIENTU TABULAS

Zobratu prvadu projektanvar izmantot arprofesora V.Kudrjavceva izstradtas

relatvs nobdes koeficientu tabulas (48). Ts ir dergas galvenokrt manbv

izmantojamiem prvadiem (tabulas nav universlas). Tajs ir dota relatvs koeficientu

maksimli iespjamo vrtbu summa, kura garant zobrata prvada paaugstintu slodzes

izturbu, minimli pieaujamo zobu galvas biezumu un prseguma koeficientu. Ja 2 i 1,

tad pc z1un z2vrtbm 4 tablatrod x1un x2vrtbas un pc z1vrtbas 5. tabulatrod

ldzsvarots nobdes koeficientu y. Ja 5 i 2, tad zinot z1, 6. tabulatrod ldzsvarots

nobdes koeficientu yun x1, pc tam 7. tabulatrod x2vrtbas.


14/21

Relatvs nobdes koeficientu x1un x2vrtbas rjs zobratu sazobes pozitvam prva


15/21

5. tabulaKoeficientu y vrtbas arjs zobratu sazobespozitvam prvadam, ja2i 1

Z1 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20

y 0,127 0,145 0,160 0,175 0,190 0,202 0,215 0,227 0,239 0,250

6. tabulaKoeficientu yun x1vrtbas arjs zobratu sazobes pozitvam prvadam, ja5i>2

Z1 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20yX1

0,160,66

0,170,73

0,180,80

0,190,86

0,200,92

0,210,98

0,221,04

0,231,10

0,241,16

0,251,22

7. tabula

Relatvas nobdes koeficientax2vrtbas arjas zobratu sazobespozitvam prvadam, ja5i>2

Ja nullprvadamz34, tad relatvas nobdes koeficientu atrod 8.tabul.


16/21

8. tabula

Relatvas nobdes koeficientax=x1=x2>0 vrtbas arjs zobratu sazobesnullprvadam ar izldzintiem relatvs sldes koeficientiem

Zobratu prvada eometrisko parametru aprins

Ja z1un z2ir doti vai artos aprina pc zinmprnesumu skaita i, tad zobratuprvada eometriskos parametrus aprina di:

sazobes moduli uzdod konstruktvi vai ar aprina atkarb no zobratu zobastiprbas, tlielumu izvlas no 9. tabulas.

9. tabulaSazobes modulis, mm

1. rinda 2. rinda 1. rinda 2. rinda 1. rinda 2. rinda

0,3 0,35 1,5 1,75 8 9

0,4 0,45 2 2,25 10 11

0,5 0,55 2,5 2,75 12 14

0,6 0,7 3 3,5 16 18

0,8 0,9 4 4,5 20 22

1 1,125 5 5,5 25 28

1,25 1,375 6 7 32 36

pc sazobes modua izvlas griezjinstrumentu;atkarbno t, vai projektjam zobratu prvada starpasu attlums ir brvi izvlts

vai dots, relatvs nobdes koeficientux1unx2izvlas pc iepriek dotajm metodm.


17/21

0 5 10 15 20 25 30 35 40 45 50 55

13 0,00 39754 40534 41325 42126 42938 43760 44593 45437 46291 47157 43033 48921 0,00 13

14 0,00 49819 50729 51650 52582 53526 54482 55448 56427 57417 58420 59434 60160 0,00 14

15 0,00 61488 62548 63611 64686 65773 66873 67985 69110 70248 71398 72561 73738 0,00 15

16 0,0 07493 07613 07735 07857 07982 08107 08234 08362 08492 08623 08756 08889 0,0 16

17 0,0 09025 09161 09299 09439 09580 09722 09866 10012 10158 10307 10456 10608 0,0 17

18 0,0 10760 10915 11071 11228 11387 11547 11709 11873 12038 12205 12373 12543 0,0 18

19 0,0 12715 12888 13063 13240 13418 13598 13779 13963 14148 14334 14523 14713 0,0 19

20 0,0 14904 15098 15293 15490 15689 15890 16092 16295 16502 16710 16920 17132 0,0 20

21 0,0 17345 17560 17777 1799a 18217 18440 18665 18891 19120 19350 19583 19817 0,0 21

22 0,0 20054 20292 20533 20775 21019 21266 21514 21765 22018 22272 22529 22788 0,0 22

23 0,0 23044 23312 23577 23845 24114 24386 24660 24936 25214 25495 25778 26062 0,0 23

24 0,0 26350 26639 26931 27225 27521 27820 28121 28424 28729 29037 29348 29660 0,0 24

25 0,0 29957 30293 30613 30935 31260 31587 31917 32249 32583 32920 33260 33602 0,0 25

26 0,0 33947 34294 34644 34997 35352 35709 36069 36432 36798 37166 37537 37910 0,0 26

27 0,0 38287 38666 39047 39432 39819 40209 40602 40397 41395 41797 42201 426*07 0,0 27

28 0,0 43017 43430 43845 44264 44685 45110 45537 45967 46100 46837 47276 47718 0,0 28

29 0,0 48164 48512 49064 49518 49976 50437 50901 51363 51838 52312 52788 53268 0,0 29

30 0,0 53751 54233 54728 55221 55717 56217 56720 57226 57736 58249 58765 59285 0,0 30

31 0,0 58809 60335 60856 61400 61937 62478 63022 63570 64122 64677 65236 65798 0,0 31

32 0,0 66364 66934 67507 68084 68665 69250 69838 70430 71026 71626 72230 72838 0,0 32

zobratu prvada sazobes lea awaprina formul (18), inva vrtbas nosaka pc10. tabulas. Ldzsvarots nobdes koeficientu y aprina pc formulas (26).

10. tabula

inv vrtbas

Piezme: dadas starpvrtbas dotajiem lielumiem nosaka ar interpolcijas paldzbu

Ja zobratu prvada starpasu attlums brvi izvlts, zobratu prvadu aprinasekojoi.Zobratu ar zobu skaitiemz1unz2 izgatavoan izmanto veltjzobstieni, kuraizejas kontra parametri m, mm; a; h*a un c* ir zinmi. Izvlamies x1 un x2 unaprinm eometriskos parametrus. Sazobes leis:

;)(2

21

21

invzz

tgxxinv +

+

+= (18)

starpasu attlums


18/21

1 2( ) cos

2 cos

m z za

+=

(19)

prnesuma skaitlis

;z

z

1

2=i (20)

daljuma aploces rdiuss

;2

mz

1,2

2,1 =r (21)

pamataploces rdiuss

rb1,2= r1,2cos ; (22)

kjas aploces rdiussrf1,2= r1,2 m(h

*a+ c

*- x1,2); (23)

ietams nobdes koeficients

;rra,m

a-a 21+== kury w (24)

skuma aploces rdiuss

;1

ar,

1i

a 21

+=

+=

i

ir

(25)

ldzsvarots nobdes koeficients

y = (x1+ x2) y; (26)

galvas aploces rdiuss

ra1,2= r1,2+ m(h*

a+ x1,2- y); (27)

zoba biezums pa daljuma aploci;2x

2

m 1,22,1

mtgs += (28)

zoba leiskais biezums pa daljuma aploci

;r

s

1,2

1,2

2,1 = (29)

zoba biezums, kas mrts pa hordu uz daljuma aploces

,2

sinmz1,2

1,21,2

=

s (30)

zoba biezums pa galvas aploci

)];inv-(invr2[scos

cos a1,21,21,2

1,2

1,2

+=as (31)

zoba profila leis uz galvas aploces

;r

rcos

1,2

1,2

1,2

a

b

a = (32)

zoba augstums

h = m(2h*a+ c*- y); (33)

zoba solis pa daljuma aploci


19/21

8. zm.

p = m; (34)

zoba solis, kas mrts pa hordu uz daljuma aploces,

.z

sinmz1,2

1,2

=

p (35)

Zobratu prvada zobu un sazobes elementu grafisks konstruanas secba

1. Aprina zobratu prvada eometriskos parametrus, izmantojot attiecgs o parametru

analitisks izteiksmes.

2. Izvlas grafiskm konstrukcijm tdu mrogu, lai zobrata zoba augstums rasjumbtu

h 50 mm.

3. Mroguz rasjuma lapas atliekam attluma awstarp zobratu asm (8. zm. a un b).

4. Ar rdiusiem rw1un rw2 novelkam velans aploces, kuras saskaras punktP (sazobes

pol).

5. Velans aplocm polP novelkam kopgo pieskari T T.

6. Caur polu P velkam sazobes lniju N N, kas veido lei war kopgo tangenti T T.

Normliem zobratiem w= z = 20o, bet koritiem w


20/21

9. zm

7. No zobratu centriem 01un 02pret sazobes lniju novelkam perpendikulu krustpunktus

ar sazobes lniju apzmjam ar burtiem N1un N2. Taisnu nogriezni 01N1un 02N2 ir

viendi ar pamataplou rdiusiem rb1un rb2.

8. Novelkam ar rdiusiem rb1, rb2pamataploces. Taisnes nogrieznis N1N2 ar vienda ar

teortisks sazobes lnijas garumu.

9. Ar rdiusiem ra1un ra2no zobratu centriem velkam galvas aplou krustpunkts a un b ar

sazobes lniju nosaka praktisko sazobes lnijas garumu ab.

10.Teortisks sazobes lnijas

nogrieus N1 P un N2 P

sadalm viendas das un

konstrujam evolventas

abiem zobratiem sekojoi.

Lnijai N2P piemram, esam

izvljuies 5 daas ar

garumu b (9. zm.). Pa labi

no pieskares punkta N2 ar

cirkuli izveidojam 5 atzmes

uz pamataploces un

sanumurjam iegtos

punktus (pdjo apzmjam

0, bet pieskares punktu 5).

Caur punktiem 1, 2, 3 un 4

novelkam pieskares. Uz

katras pieskares atliekam tik

nogrieznus b, cik liels ir cipars pieskares apzmjum. Iegtos punktus 1/, 2/, 3/ un

prjos (ar 0 un punktu P) savienojam ar lkni, kura ir meklt evolvente. Janepiecieams evolventi turpint tlk aiz punkta P, tad jau pa kreisi no punkta 5 atliek

6, 7 un citas atzmes (ar garumu b), tam konstrujam pieskares, uz kurm atliek

numuram atbilstoo nogriezni b skaitu. T var konstrut pc patikas garu evolventi.

Relam zobrata zoba profilam evolventi ierobeo galvas un kjas aploces.


21/21

Zobratu izgatavoana

Zobratu izgatavoanas metodes var iedalt divs grups kopanas metodes un

novelanas metodes. Kopanas metodes btba ir da zobus izgatavo ar zobrata roba

profilam atbilstou griezjinstrumentu diska, pirkstveida frzi vai fasongriezniem. Darba

procesprocesfrzei pieir rotcijas kustbu, bet sagatavei virzes kustbu pretim frzei.

Pc tam, kad viens robs ir izgatavots, frzi prvieto izejas stvokl, bet sagatavi ar

dalanas galvas paldzbu pagrie par lei ,z

360

o

=y kur z izgatavojamzobrata zobu

skaits. Ar diskveida modufrzm zobu frz uz universlm frzmanam, lietojot

dalanas galvu. Frz gan taisnu k ar slpu zobratu zobus. Lai iegtu preczus zobu

profilus katram modulim un katram zobu skaitam ir vajadzga sava frze. Lai samazintu

darba rku (fru) skaitu katram modulim ir fru komplekts, kas sastv no 8,15 vai 26

frzm. Diska modufru numuri ir standartizti. Frzi izvlas atkarbno zobrata modua

un zobu skaita.

8 fru komplektsFrzes Nr. 1 2 3 4 5 6 7 8Zobrata

zobu skaits12 13

1416 1720 2125 2634 3554 35134 135

Preczus zobu profilus iegst zobratam, kuram ir mazkais zobu skaits. Prjiem

zobratiem zobu profils nav preczs. Jo lielks ir fru skaits komplekt, jo mazka ir zoba

profila kda. Ja zobrata modulis m 3 mm, tad frzvienprgjien, bet ja modulis ir

lielks par 3 mm, tad zobu frana notiek divs oprcijs (rupji un gludi). Ja sazobes

modulis m > 16 mm, tad zobu izgatavoana notiek trijs opercijas. Zobu tanu ar

atsjzobratu lieto taisnu un slpu zobrata izgatavoanai rjs un iekjs sazobes

zobratiem, kuriem modulis m 60 mm.

Novelanas metodes zobratu sagatavoanai ir daudz rtkas un precizkas. Par

griezjinstrumentu lieto gliemea modufrzi, tsjzobratu vai tsjzobstieni. Frzana ar

gliemea modufrezi ir viens un biei izplattkiem rjs sazobes zobratu taisnu vai slpu

zobratu izgatavoanas pamieniem. Zobu tanu ar tsjzobratu lieto cilindrisku zobratu

rjas un iekjs sazobes taisnu un slpu zobu apstrdei. Zobu tanai lieto zobu tieanas

manas. Zobratu zobu velmana ir pamatota uz sagataves materila plastisku deformciju

un atbilst zobratu izgatavoanai ar novelanas metodi.

Documents

Taisnzobu zobrati