Saturs

1. Kad un kur pasaulē parādījās spēle TENISS 2.lp 2. TENISA veidošanās īss apraksts, kad, kurā valstī, kāpēc? 3.lp 3. Personības, kuras ietekmēja TENISA veidošanos? 5.lp 4. Inventāra raksturojums, tā izmaiņas līdz mūsdienām 6.lp 5. Būtiskākās noteikumu izmaiņas no izcelšanās līdz mūsdienām 8.lp

1.Kad un kur pasaulē parādījās spēle teniss.

Spēle ar mazu bumbu jau no seniem laikiem vilināja daudzu seno

valstu, kā, piemēram, senās Asīrijas, Babilonijas, antīkās Grieķijas un Romas iedzīvotājus. Senie acteki, kas dzīvoja tagadējā Meksikas teritorijā, spēlēja tādas spēles, kuru nozīmi var interpretēt ar šādiem vārdiem: “pārsit viltīgi bumbiņu pretiniekam tā, lai trāpītu viņa visvājākajā vietā”. Kā arī tajos pašos tālajos laikos arī Dienvidaustrumu Āzijas dažās valstīs eksistēja spēles ar mazu bumbiņu. 11.gadsimtā spēli, kas ir līdzīga tenisam (kaut gan bumbu atsita ar roku) spēlēja mūki Itālijā un Francijā un noteikumi mainījās ļoti bieži, jo nebija konkrētu noteikumu un katrs pielika klāt šiem noteikumiem kaut ko no sevis. Tā kā šie mūki ļoti bieži ceļoja no viena uz otru klosteri un arvien vairāk cilvēku aizrāvās ar šo spēli un 14.gs.šī spēle nokļuva līdz pilīm un kļuva par aristokrātisku spēli.

Vēlāk arī pārējā Eiropā parādījās spēles ar raketēm, kuras droši var nosaukt par tenisa spēles aizsācējām, pie kam, viena no tām, kura bija populāra Anglijā, tā arī saucās “teniss”. Tā notika tikai slēgtās telpās. Pārsist bumbu pāri tīklam varēja tikai ar rikošeta sitienu, kur bumbiņu sākumā vajadzēja atsist pret vienu no sānu sienām. Taču vēl joprojām precīza nozīme vārdam “teniss” nav zināma. Ir izteikti dažādi minējumi par vārda teniss izcelsmi un viens no tiem ir tāds, ka šis vārds ir radies no franču vārda tenez!, kas nozīmē ņem to! To kliedza franču mūki, kad viņi servēja bumbu ar roku.

2. TENISA veidošanās īss apraksts, kad, kurā valstī, kāpēc?

Spēles ar raketēm kļuva populāras arī Francijā, Spānijā un Itālijā.

Pašreizējā tenisa spēles versija gandrīz neatšķiras no 16.gs.versijas. Un tā laika kortu, ko uzcēla Čārlzs I Hemptonā 1625.gadā, vēl joprojām izmanto, lai spēlētu čempionātus. Un Hemptonas laukuma pilī (Hampton Court Palace) var redzēt Reālā Tenisa kortu.

Arī Versaļā uzbūvēja kortu 1686.gadā, kura celtniecība izmaksāja 45 403 franku (zīm.Nr.1). Šajos kortos gandrīz pēc 100 gadiem 1789.gada 20.jūnijā tika parakstīts Reālā Tenisa zvērests.

Zīm.Nr.1. Versaļas tenisa korts

Kā apliecina franču vēsturnieki, 1715.gadā Francijā kopā bija 65

mājas, kas bija domātas spēlēm ar bumbu. Spēles uzplaukumā Parīzē bija ap 1800 kortiem, kaut arī diezgan

nelīdzenas struktūras. Kaut arī franči noliedza angļu dotos spēļu nosaukumus un deva

tām savus, tomēr atšķirība noteikumos bija pavisam nebūtiska. 1874.gadā beidzās šī sacensība starp valstīm, jo Britu armijas

oficieris Majors Valters Kloptons Vingfilds (Major Walter Clopton Wingfield) izdomāja spēli, ko nosauca par sfēristika, taču jau pēc gada 1875.gadā viņš maina šīs spēles nosaukumu uz Lawn tennis (zālāja teniss) un šajā pašā gadā saņem arī patentu uz šo spēli. Tāpēc 1875.gads arī skaitās mūsdienu tenisa dzimšanas gads.

1877.gada jūnijā Vimbldonā notika Pirmais Pasaules Amatieru Čempionāts zālāja tenisā un tajā piedalījās 21 spēlētājs. Pirmais uzvarētājs bija Spensers Gors, kurš vinnēja balvu 12 šiliņus (apm. £12).

1881.gadā dibināja Savienoto Valstu Zālāja Tenisa Asociāciju, tajā pašā gadā notika arī pirmais Čempionāts Ņūportā, Rodailendā. Tajā varēja piedalīties tikai vīrieši.

Sievietes čempionātā pirmo reizi piedalījās 1884.gadā Vimbldonā un 1887.gadā Amerikā.

Vīriešu dubultspēles sāka spēlēt 1884.gadā, bet sieviešu dubultspēles un mikstus sāka spēlēt tikai 1913.gadā.

Francijā pirmos čempionātus sāka spēlēt 1891, taču tajos varēja piedalīties tikai franču klubu biedri. Internacionālu tenisu Francijā ieviesa tikai 1925.gadā.

Austrālijas Čempionātus sāka spēlēt tikai 1905.gadā. Starptautiskā Tenisa Federācija (ITF) tika dibināta 1913.gadā. 1896.gadā teniss tiek iekļauts pirmo mūsdienu Olimpisko spēļu

sarakstā. Taču dēļ strīda starp ITF un Starptautiskās Olimpiskās savienības strīda, teniss tikai izņemts no Olimpisko spēļu sporta veidiem. To atjaunoja Olimpisko spēļu sarakstā tikai 1988.gadā.

Pirmais Olimpiskais čempions tenisā 1896.gadā bija Džons Bolands (Zīm.Nr.2).

Zīm.Nr.2. Džons Bolands

3.Personības, kuras ietekmēja tenisa veidošanos

1874.gadā Majors Valters Kloptons Vingfilds (Major Walter

Clopton Wingfield) izdomāja spēli, ko nosauca par sfēristiku, taču jau pēc gada 1875.gadā viņš maina šīs spēles nosaukumu uz Lawn tennis (zālāja teniss) un šajā pašā gadā saņem arī patentu uz šo spēli. Iekštelpu kortu būvniecība bija ļoti dārga, tāpēc to varēja spēlēt tikai aristokrāti un karaliskās ģimenes locekļi. Arī Majors Gems Lemingtonā dibināja klubu, ko viņš nosauca zālāja raketes un to spēlēja uz zāliena trīsstūrveida laukuma. Drīz vien šī spēle kļuva zināma kā zālāja teniss un iesaistīja arī iedzīvotāju vidējo klasi.

Vēlāk Merlibonas Kriketa klubs mainīja Vingfīlda un Gema izdomātos noteikumus.

Liela nozīme sieviešu atlētiskā tenisa ienākšanai sportā bija

francūzietei Sūzenai Lenglenai (zīm.Nr.3), kas bija pirmā, kas rādīja pasaulei tam laikam neraksturīgu sieviešu tenisa spēli ar ļoti atlētiskiem skrējieniem, lēcieniem un sitieniem. Skatītājus šokēja ne tikai viņas lieliskā spēle, bet arī izskats, jo viņa bija pirmā sieviete, kas iznāca laukumā, kosmētikā, kā arī neuzvelkot zem drēbēm korseti un apakšsvārkus. S.Lenglenda kļuva par pirmo profesionālo tenisisti sievieti. Viņa piedalījās turnīros no 1919.gada līdz 1926.gadam un vinnēja gan Vimbldonas, gan Francijas titulus 7 reizes. No 2001.gada par godu viņai katru gadu notiek turnīrs Lenglenas Kauss (komandu mačs sievietēm no 35).

Zīm.Nr.3. Sūzena Lenglena sev tik raksturīgajā lēcienā

4.Inventāra raksturojums un tā izmaiņas līdz mūsdienām.

Raketes Sākumā bumbas pārsita viens otram tikai ar pliku plaukstu. Pēc

tam, rokai stiprināja klāt ādas vai koka cimdu, pēc tam pie pirkstiem sēja klāt auklas vai cīpslas. Tas bija solis pretī tam, lai izdomātu nostiept šīs cīpslas cauri rāmim, pie kura bija pievienots rokturis un tā radās rakete, kas ļoti tālu, bet pēc izskata un funkcijas atgādināja mūsdienu tenisa raketi. Šāda veida raketes parādījās 15.gadsimtā un tās izgudroja itālis Antonio da Scalo.

Sākumā raketes taisīja no oša koka, tāpēc, ka šis koks bija izturīgs, kā arī ļoti labi locījās, lai varētu uztaisīt no tā tenisa raketes formu. Ļoti ātri izdomāja, ka raketes varētu taisīt arī no metāla caurulītēm, taču problēma bija tā, ka stīgojot plīsa stīgas, jo rāmja caurumi stīgām bija ļoti asi un pārgrieza stīgas, tāpēc metāla rāmjus sāka taisīt tikai 1960-tajos gados. Koka raketes turpināja ražot līdz 80-to gadu sākumam, kad beidzot guva virsroku metāla un maisīto materiālu raketes.

Bumbiņas Reālā tenisa bumbiņas taisīja no lodveidā sašūta ādas apvalka, kas

bija pildīts ar zirgu astriem vai lupatiņām, toties mūsdienu tenisa bumbiņu pamats bija taisīts tikai no gumijas.

No mūsdienu tenisa rašanās sākuma 1870-ajos gados, bumbiņu ražošanai tiek izmantota 1850.gadā Charles Goodyear izgudrotā gumijas vulkanizācijas metode.

Oriģinālā tenisa bumbiņas taisīja tikai no gumijas, bet bumbas apvalks tika pilnveidots nosedzot bumbu ar flaneli, kas bija apšūts ap gumijas garozu (zīm.Nr.4).

Zīm.Nr.4.Viena no pirmajām mūsdienu tenisa bumbām

Bumbas bija gan baltas, gan melnas. Tas bija atkarīgs no laukuma fona. 1972.gadā ITF (International Tennis Federation) tenisa noteikumos ieviesa dzeltenas tenisa bumbas, jo tā bumbas bija labāk redzamas

televīzijas skatītājiem. Vimbldonā turpināja izmantot baltās bumbas līdz 1986.gadam.

Stīgas

Pirmo mūsdienu tenisa rakešu stīgas, kuras izmantoja no 1874.gada, taisīja no elastīgā, aitu zarnu ārējā apvalka. Aitu zarnas ievērojami saglabāja stīgu ārējo elastību un sākotnējo uzstiepumu. Tomēr pēc II Pasaules kara aitu zarnas bija deficīts, tāpēc ražotāji bija spiesti domāt citas alternatīvas, no kā taisīt stīgas. Vairākus gadus mēģināja izmantot cūku un zirgu iekšas, tomēr apstājās pie govs zarnām. Viens no iemesliem, kāpēc pārgāja uz govs zarnām bija dzīvnieku skaits, kas bija nepieciešams, lai uztaisītu vienu stīgu komplektu. 6 aitas vai 3 govis bija nepieciešamas, lai uztaisītu vienas raketes stīgu komplektu. Lai iestīgotu vienu tenisa raketi ir vajadzīgs apm. 11-12,2 m stīgu. Tomēr stīgu izmaksas tik un tā bija ļoti lielas, tāpēc ražotāji bija spiesti domāt jaunu veidu, no kā taisīt stīgas. Tā pamazām pārgāja uz sintētiskiem materiāliem – neilonu, poliesteru un Kevlaru (atsevišķi vai kombinējot ar citu sintētisku materiālu). Sintētiskās stīgas ir izturīgākas, tāpēc tām ir ilgāks kalpošanas laiks.

5.Būtiskākās noteikumu izmaiņas no izcelšanās līdz

mūsdienām. Sākumā, atšķirībā no mūsdienu tenisa, sist bumbu pāri tīklam

varēja tikai ar tā saucamo rikošeta sitienu, t.i., bumbai vajadzēja atsisties pret vienu no sānu sienām, pirms to atsit pretinieks.

Arī no 1882.gada Wingfilda spēlei ir mainīti daudzi noteikumi: • ir pazemināts tīkla augstums (tagad tas ir vidū – 91,44 cm,

pa malām – 106,68cm); • ir atļauta serve no augšas (pārsvarā tiek servēts no augšas); • ir samazināts serves laukums; • ir ieviests kavēkļa noteikums (t.i., ja bumba servējot aizķer

tīklu, bet trāpa laukumā, tad ir jāpārservē šī serve).

Šie noteikumi ir palikuši nemainīgi līdz mūsdienām, vienīgās būtiskās izmaiņas ir ieviestas 1971.gadā, kad sāka spēlēt taibreiku.

Dalībnieku tabulas, kurās bija izliktie un pielozētie spēlētāji,

parādījās tikai 1922.gadā Savienoto Valstu čempionātos, Vimbldonā šādu sistēmu ieviesa divus gadus vēlāk.

Sākuma, iepriekšējā gada uzvarētājam vajadzēja spēlēt tikai 1 spēli. Pārējie spēlēja pēc principa, ko sauca izkrišanas turnīrs, lai varētu noteikt, kurš spēlēs finālā ar iepriekšējā gada uzvarētāju, tādējādi liedzot iespēju jauniem talantiem izvirzīties līderos.

Kopš šis turnīru modelis bija mainīts uz tādu modeli, kāds ir mūsdienās, mēs varam redzēt daudzus čempionus.