Likumprojekts “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” un

decentralizācijas iespējas uz vietējām pašvaldībām

VARAM19.02.2014.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Prezentācijas saturs

I Problēmjautājumi

II Decentralizācija

III Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā

IV Teritoriālais iedalījums – idejas apspriešanai

V Turpmākās darbības virzieni2

I Būtiskākie problēmjautājumi

Apriņķu pašvaldības vai plānošanas reģioni– politiskā izšķiršanās.

Valstī nav noteikts vienots reģionāli teritoriālais iedalījums ar administratīvajiem centriem, valsts pārvaldes institūciju dažādais teritoriālais strukturējums reģionos – to ietekme iedzīvotājiem uz pakalpojumu pieejamību un sasniedzamību.

Daudzos novados nav spēcīgu attīstības centru, izveidota iedzīvotāju skaita ziņā neviendabīga novadu pašvaldību sistēma.

Izveidots samērā liels mazo novadu pašvaldību skaits, kuras nespēj patstāvīgi, bez deleģēšanas vai kopīgu pašvaldību iestāžu veidošanas realizēt savas autonomās funkcijas.

Pašvaldību sistēma kopumā nespēj nākotnē pārņemt decentralizējamas funkcijas.

3

IIa MK atzinums par decentralizāciju - secinājumi

1. Atzinuma sagatavošanas procesā sadarbībā ar ministrijām un pašvaldībām konstatēts, ka ir virkne valsts tiešās pārvaldes funkcijas un uzdevumi, kurus būtu lietderīgi decentralizēt uz vietējām pašvaldībām, neveidojot apriņķu pašvaldības.

2. Decentralizācijas realizācija ir rūpīgi jāsagatavo, jāizveido attiecīga normatīvo aktu bāze, iespējams jāīsteno pilotprojekti pirms vispārējas funkcijas decentralizācijas.

3. Funkciju un uzdevumu decentralizācija jāīsteno vienlaicīgi ar attiecīga finansējuma nodošanu vietējām pašvaldībām (sākotnēji finansējums var būt mērķdotācija).

4. Jāveicina jau notiekošais decentralizācijas process - profesionālās izglītības iestāžu un atsevišķu autoceļu posmu - nodošana pašvaldībām.

5. Jāuzlabo pašvaldību funkciju izpildes pārraudzība un jāizveido decentralizēto funkciju izpildes monitoringa sistēma.

6. Kā pārejas periods līdz atbilstošas pašvaldību sistēmas izveidei būtu pašvaldību sadarbības teritoriju veidošana un pašvaldību sadarbības organizēšana, lai nodrošinātu decentralizēto funkciju efektīvu izpildi.

4

IIb Valsts 80% iedzīvotāju dzīvo 38 pašvaldībās – grupā virs 10 000 iedz.

Teorētiska kapacitāte pārņemt un izpildīt valsts decentralizējamās funkcijas ir pašvaldībām virs 10 000 iedzīvotāju, to praktiski pamato arī īstenotā rajonu pašvaldību reorganizācija. Atsevišķu funkciju izpildē iedzīvotāju skaita ziņā nelielas pašvaldības meklē un īsteno sadarbību ar citām pašvaldībām.

5%

15%80%

Kopējais iedzīvotāju skaits pašvaldību grupā līdz 4000 iedzīvotāju (36 pašv.)

Kopējais iedzīvotāju skaits pašvaldību grupā no 4000 līdz 10000 iedzīvotāju (45 pašv.)

Kopējais iedzīvotāju skaits pašvaldību grupā virs 10000 iedzīvotāju (38 pašv.)

IIc Iespējamās decentralizējamās funkcijas

6

Ministriju viedokļi:Valsts vietējie autoceļiProfesionālā izglītībaSaskaņojumu

izglītības iestāžu jomāVeselības aprūpes

jomāSabiedriskās kārtības

nodrošināšanāKadastru datu jomā

Pašvaldību viedokļi:Valsts vietējie autoceļiProfesionālā izglītībaSaskaņojumi izglītības iestāžu jomāSabiedriskās kārtības nodrošināšanāVietējā sabiedriskā transporta organizēšanaValsts sociālās palīdzības iestāžu pārņemšanaNo vardarbības cietušo bērnu rehabilitācijaSabiedrības veselības politikas realizācijaNodarbinātības un bezdarba samazināšanas

preventīvos pasākumu plānošana un īstenošana Kultūras pieminekļi un dabas rezervātiKriminālsoda – piespiedu darbs –izpildeAlkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības licenzēšanaDzīvojamo māju pārvaldnieku reģistrācija - uzraudzībaRezerves zemes fonda pilsētas zemesgabalu

pārvaldīšana

IIIa Grozījumi likumāPašvaldību brīvprātīga apvienošanās

Likumprojektā ietvertas normas, kas nodrošina pašvaldību apvienošanos atbilstoši Nacionālā attīstības plāna 391. sadaļā ieteiktajam:

lai pašvaldību apvienošanās nenotiktu haotiski, MK tiek piešķirtas pilnvaras noteikt administratīvo teritoriju grupas, kurās pašvaldības var sadarboties un apvienoties.

Ja pašvaldības vēlas apvienoties, tad:

noteikta kārtība pašvaldību apvienošanās likumprojekta virzībai;

iekļauts regulējums, kas ļauj pašvaldībām apvienoties uz kārtējām pašvaldību vēlēšanām vai arī vēlēšanu starplaikā;

ja pašvaldības apvienojas vēlēšanu starplaikā, tad apvienotās pašvaldības domi veido visi apvienoto administratīvo teritoriju deputāti (norma labi darbojās ATR sagatavošanas procesā).

7

IIIb Pašvaldību brīvprātīgā apvienošanās – to finansēšana

Saskaņā ar Finanšu ministrijas iebildumiem likumprojektā nav iekļauta norma par pašvaldību apvienošanās izdevumu finansēšanu no valsts budžeta, tas, mūsuprāt, nav korekti, jo:

pašvaldības par lēmumu apvienoties būs “sodītas” ar nekompensētiem papildus izdevumiem;

NAP 2014.-2020. ir paredzēti finanšu līdzekļi pašvaldību apvienošanās stimulēšanai;

veicot administratīvi teritoriālo reformu tika piešķirtas dotācijas pašvaldībām, kuras brīvprātīgi apvienojās;

dotācijas piešķiršana nodrošināja, ka 95% pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu veica brīvprātīgi.

8

IIIc Lauku teritorijas jēdziens likumprojektā

Lauku teritorija likumprojektā definēta kā teritorija ārpus pilsētas robežām. Šāda definīcija izstrādāta saistībā ar doto uzdevumu normatīvo aktu sagatavošanas procesā teritorijas plānošanas jomā, proti:

lai novērstu formālu pretrunu no likuma 7.panta “Novads” izslēgta norma, kas nosaka, ka novadā ir lauku teritorijas un apdzīvotas vietas;

precizēts likuma 11.pants “Ciemi”, nosakot, ka ciema teritorija ir lauku teritorija;

precizēts likuma 12.pants “Viensēta”, nosakot, ka viensēta ir savrupa dzīvojamā ēka lauku teritorijā.

9

IIId Administratīvo teritoriju robežu grozīšana

Likumprojektā ietverta norma, kas sadala administratīvo teritoriju robežu grozīšanas kompetenci starp Saeimu un MK.

Saeima groza robežas, ja robežu grozīšanas rezultātā republikas pilsēta vai novads maina savu statusu vai arī novada teritoriālā vienība tiek pievienota citai administratīvajai teritorijai.

MK veic robežu grozījumus, kuru rezultātā administratīvās teritorijas statuss netiek mainīts vai novada teritoriālā vienība netiek pievienota citai administratīvai teritorijai (nelieli robežu grozījumi).

Tādējādi tiks atrisināta pretruna, ka Saeima veic robežu grozījumus, bet robežu aprakstus apstiprina MK.

10

IIIe Apriņķa normu izslēgšana no likuma

Apriņķa pašvaldību veidošanas lietderība nav pierādīta, kā arī:

1. ministrijas neparedz būtisku valsts tiešās pārvaldes funkciju vai uzdevumu decentralizāciju uz reģionālajām pašvaldībām;

2. lielās vietējās pašvaldības jau tagad ir gatavas pārņemt valsts tiešās pārvaldes decentralizētas funkcijas;

3. vairākums vietējo pašvaldību neatbalsta reģionālo pašvaldību veidošanu;

4. nelielā valstī reģionālās pašvaldības var kļūt valsts budžetam par nevajadzīgu slogu;

5. bijušo reģionālo pašvaldību (rajona pašvaldību) funkcijas un manta nodota vietējām pašvaldībām, līdz ar to apriņķu pašvaldību izveidei zaudēts ekonomiskais pamats.

11

IV Teritoriālais iedalījums – idejas apspriešanaiLai unificētu dažādo teritoriālo pieeju, valstī būtu jānosaka divi pamata teritoriālie

strukturējumi, kuros efektīvi kopā varētu darboties valsts institūcijas un pašvaldības

Valsts pārvaldes kopējais reģionālais iedalījums

Administratīvos centrus un robežas nosaka Saeima

Pašvaldību sadarbības ietvars

Ietvaru nosaka MK,galīgo lēmumu pieņem Saeima atbilstoši

pašvaldību lēmumiem

Citu ES valstu prakse reģionālā iedalījuma noteikšanā

Visās ES valstīs administratīviem reģioniem ir noteikti administratīvie centri

Igaunijā -15 reģioni ar administratīviem centriem

Lietuvā -10 reģioni ar administratīviem centriem

Turpmākie darbības virzieni

Izveidot efektīvu pašvaldību institucionālo un funkcionālo darbības sistēmu, kā arī pilnveidot pašvaldību sadarbību ar valsts institūcijām reģionos, radot kompleksus priekšnosacījumus administratīvo teritoriju ekonomiskai attīstībai un efektīvai publisko pakalpojumu nodrošināšanai iedzīvotājiem visā valsts teritorijā.

Turpināt pašvaldību administratīvo teritoriju un valsts funkcionālo teritoriju struktūras sakārtošanu, pilnveidojot un attīstot pašvaldību un valsts institūciju kopdarbības iespējas noteiktā teritoriju ietvara grupās.

Īstenot mērķtiecīgus pasākumus pašvaldību kapacitātes stiprināšanā un līdzvērtīgu iespēju nodrošināšanā, nododot pašvaldībām tādas valsts pārvaldes funkcijas, kuras tās spēj īstenot efektīvāk attiecīgo teritoriju iedzīvotāju interesēs.

14

Paldies!

www.varam.gov.lv

15