1

zzzz

SOLI PA SOLIM LĪDZ MĀJAS ATJAUNOŠANAI

OTRAIS PAPILDINĀTAIS IZDEVUMS

IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ!IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ! 2010

Foto: Talsi, Darba iela 19a

IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ!

Saturs Ievads 3

1 Terminu skaidrojums 4

2 Mājas pārņemšana dzīvokļu īpašnieku pārvaldīšanā 7

3 Mājas tehniskā stāvokļa novērtējums 13

3 1 Mājas (ēkas) energoaudits 13 3 2 Tehniskā apsekošana 154 Lēmums par renovācijas uzsākšanu 17

5 Renovācijas finansējuma izvēle 20

5 1 Iekšējie finanšu līdzekļi 20 5 1 1 Uzkrājumi 20 5 1 2 Mērķa maksājumi 20 5 2 Ārējie finanšu līdzekļi 21 5 2 1 Bankas aizdevums 21 5 2 2 Pašvaldību atbalsta programmas 23 5 2 3 Trešās puses finansējums 24 5 3 ERAF aktivitāte «Daudzdzīvokļu māju

siltumnoturības uzlabošanas pasākumi» 266 Tāme 31

7 Būvniecības uzņēmuma izvēle 32

8 Būvniecības līgums 38

9 Būvniecība 40

9 1 Būvniecības iesniegums—uzskaites karte 42 9 2 Plānošanas un arhitektūras uzdevums 42 9 3 Būvprojekts 43 9 4 Tehniskais projekts 43

9 5 Būvatļauja 45 9 6 Būvdarbi 45 9 7 Būves pieņemšana ekspluatācijā 46 9 8 Fasādes vienkāršota renovācija 48 9 9 Inženiertīklu renovācija 47 9 10 Būvuzraudzība un autoruzraudzība daudzdzīvokļu

māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumos 4810 Materiālu izvēle 52

11 Risinājumi fasāžu siltināšanai 53

11 1 Apmestā fasāde 54 11 2 Ventilējamā fasāde 55 11 3 Pagraba siltināšana 57 11 4 Bēniņu siltināšana 57 11 5 Lēzenu savietotu jumtu siltināšana 58 11 6 Logi 5812 Apdrošināšana 61

12 1 Būvuzņēmēju/būvnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana 61

12 2 Būvniecības apdrošināšana 62 12 3 Finansiālo saistību (būvniecības garantiju) apdrošināšana 63 12 4 Būvniecības speciālista profesionālās

atbildības apdrošināšana 6313 Kur iesniegt projektu daudzdzīvokļu mājas siltināšanai

un ERAF līdzfinansējuma saņemšanai? 64

14 Labie piemēri 65

15 Pielikums Nr 1 Dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokola paraugs 69

16 Pielikums Nr 2 Sadarbības memorands 72

3

Godātais lasītāj!

Jau vairāk kā gadu daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem ir iespēja renovēt savu māju ar būtisku valsts un Eiropas savienības atbalstu, iesniedzot pieteikumu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā Eiropas Reģionālās attīstības fonda aktivitātes „Daudzdzīvokļu mājas siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” ietvaros Līdzfinansējumu 50 vai pat 60% apmērā no kopējās mājas kopīpašuma renovācijas summas var piesaistīt, ja mājas kopsapulcē dzīvokļu īpašnieki, pieņemot lēmumu ar 50% + 1 balss vairākumu, ir nolēmuši uzlabot mājas energoefektivitāti un veikt mājas renovāciju

Jau renovēto māju siltumenerģijas patēriņš 2009 /2010 gada apkures sezonā, salīdzinot ar iepriekšējo sezonu, parāda līdz pat 40 % ietaupīju­mu Turklāt, siltumenerģijas un līdz ar to arī finansiālais ietaupījums nav vienīgais ieguvums; mājas dzīvokļa īpašnieki līdz ar mājokļa renovāciju pagarina tās mūžu, uzlabo vizuālo izskatu, kā arī uzlabo mikroklimatu telpās

Bukletā „Soli pa solim līdz mājas atjaunošanai” dosim ieteikumus mājas renovācijas procesa organizēšanai Šis ir jau otrais buklets Šoreiz papildināts sadarbībā ar kampaņas „Dzīvo siltāk” partneriem Ar kampaņas ietvaros parakstīto Sadarbības memorandu var iepazīties 72 lpp

Eiropas Savienības finansējums mājokļu siltināšanai piedāvā iespēju veidot dzīvi labāku Izmantojiet šo iespēju un tas būs ieguldījums Jūsu nākotnē!

4

zzzz

1. Terminu skaidrojums

Būvju tehniskā apsekošana — būvju, to daļu, kā arī iebūvēto būvizstrādājumu tehniskā stāvokļa apzināšanas un izvērtēšanas darbu komplekss

Dzīvoklis — daudzdzīvokļu mājā esoša no pārējās mājas daļas nošķirta dzīvošanai paredzēta telpa vai telpu komplekss, kas kā dzīvoklis ir iezīmēts mājas inventarizācijas plānā un kam ir piederīgas tā sienas, iekšējās starpsienas, griesti, grīdas, to apdare, logi, durvis, caurules, dūmvadi, vadu daļas un citu ar mājas ekspluatāciju funkcionāli nedalāmi saistītu elementu daļas, visi uzlabojumi, kas atrodas telpas vai telpu kompleksa robežās, kā arī ārpus dzīvokļa esošās un ar to funkcionāli saistītās palīgtelpas un palīgēkas (pagrabs, tualete, šķūnītis, mākslinieka darbnīca)

Dzīvokļa īpašums — katra īpašnieka atsevišķais īpašums kopā ar attiecīgo kopīpašuma domājamo daļu

Dzīvojamā māja — ēka, kas nodota ekspluatācijā kā dzīvojamā māja

Daudzdzīvokļu māja — dzīvojamā māja, kurā saskaņā ar mājas inventarizācijas plānu ir vairāk nekā viens dzīvoklis, mākslinieka darbnīca vai neapdzīvojamā telpa, un mājai funkcionāli piederīgās palīgēkas un būves

Dzīvojamo māju tehniskā uzturēšana — organizatorisku un tehnisku pasākumu savstarpēji saistīts komplekss, kas pasargā mājas, to elementus un inženierietaises no priekšlaicīgas nolietošanās, kā arī nodrošina to izmantošanu paredzētiem mērķiem visu kalpošanas laiku

5

Dzīvojamās mājas pārvaldīšana — dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību nodrošināšana, kas ietver lēmumu pieņemšanu

Dzīvojamās mājas pārvaldnieks — persona, kas dzīvojamās mājas īpašnieka uzdevumā pārvalda dzīvojamo māju

Ēkas fasādes vienkāršotā renovācija — ēkas (kas nav valsts aizsargājamais kultūras piemineklis) fasādes apdares renovācija un logu nomaiņa, nemainot to dalījumu, fasādes un jumta siltināšana, jumta ieseguma nomaiņa

Energoapgāde — enerģētikas jomā veicama komerc darbība, kurai ir nepieciešama licence un kura ietver elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražošanu, elektro enerģijas, siltumenerģijas vai gāzes iepirkšanu, pārveidi, uzglabāšanu, pār vadi, sadali vai tirdzniecību

Ēkas energoefektivitāte — relatīvs enerģijas daudzums, kas raksturo konkrētās ēkas apkurei, ventilācijai, dzesēšanai, apgaismojumam un karstā ūdens apgādei nepieciešamās enerģijas patēriņu

Energoaudits — ēku un būvju apsekošanas un iegūto rezultātu analīzes procedūra, kuras mērķis ir noteikt enerģijas plūsmu ēkā un izvērtēt enerģijas taupīšanas iespējas, vienlaikus paredzot nepieciešamos pasākumus ne pamatotu enerģētisko zudumu novēršanai

Iepirkuma procedūra — procedūra, saskaņā ar kuru pasūtītājs atlasa piegādātājus un piešķir tiesības noslēgt būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumus, ja iepirkuma priekšmeta līgumcena pārsniedz noteikto limitu

Rekonstrukcija — būves vai tās daļas pārbūve, mainot būves vai tās daļas ap jo mu un mainot vai saglabājot funkciju, vai funkcijas maiņa, nemainot ap jomu

1. T

erm

inu

skai

droj

ums

6

Renovācija — būves vai tās daļas remonts (kapitālais remonts), lai atjaunotu būvi vai tās daļu, nomainot nolietojušos nesošos elemen tus vai konstrukcijas, kā arī mērķtiecīgu funkcionālu vai tehnisku uzlabojumu ieviešana būvē, nemainot tās apjomu un funkciju

Valsts atbalsta instrumenti — veidi, kādos valsts vai pašvaldība sniedz palīdzību juridiskām vai fiziskām personām (parasti paredzot noteikta apjoma finansējumu) noteiktās nozarēs, noteiktā veidā un noteiktu mērķu sasniegšanai

1. T

erm

inu

skai

droj

ums

7

2. Mājas pārņemšana dzīvokļu īpašnieku pārvaldīšanā

Mājas pārņemšana pārvaldīšanā ir dzīvokļu īpašnieku atbildības uzņemšanās par mājas kopīpašumu Nereti tikai pēc mājas pārņemšanas pārvaldīšanā dzīvokļu īpašnieki apzinās ieguvumus — iespēju kontrolēt mājas maksājumu plūsmu, lemt par tās izmantošanu, kā arī izvēlēties komunālo pakalpojumu sniedzējus u c

Turklāt likuma «Par dzīvokļa īpašumu» 8 pants nosaka, ka visu dzīvokļu īpašnieku pienākums ir piedalīties mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā Dzīvokļu īpašnieki ne vienmēr ēku kopumā uztver par savas kopējās atbildības objektu Tāpēc arī pārvaldnieka izvēle un mājas pārņemšana pārvaldīšanā ir pir mais solis, lai dzīvokļu īpašnieki sāktu apzināties savus pienākumus un atbildību un pēc tam jau lemtu par mājas renovāciju

Svarīgākos lēmumus dzīvokļu īpašnieki pieņem, sasaucot kopsapulci Dzīvokļu īpašnieku kopsapulce ir tiesīga izskatīt jebkuru jautājumu, kas ir saistīts ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu Lēmums tiek pieņemts ar noteiktu dzīvokļu īpašnieku balsu skaitu, proti, ne mazāk kā 50% + 1 balss (kvorums) Katram dzīvokļu īpašniekam kopsapulcē ir tik balsu, cik dzīvokļu ir viņa īpašumā, bet ne vairāk kā 50% no dzīvokļu īpašnieku skaita

Plašāku informāciju par kopsapulces sasaukšanas kārtību, par lēmuma pieņemšanas procedūru, kā arī par apspriežamajiem jautājumiem un pieņemamajiem lēmumiem var atrast Ekonomikas ministrijas mājaslapā www em gov lv>Darbības jomas>Mājokļi

Kārtību, kādā organizējama dzīvojamās mājas pārvaldīšana un citi ar to saistītie jautājumi pēc mājas privatizācijas, nosaka li kuma «Par valsts un

8

pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju» 50 , 51 un 51 1 pants Šie panti skaidro kārtību, kādā organizējama dzīvokļu īpašnieku kopsapulce un lē­mumu pieņemšana Likums arī nosaka dzīvokļu īpašnieku pienākumus un atbildību

Šī likuma 51 pants nosaka kārtību, kādā dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības tiek nodotas dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai Dzīvokļu īpašnieku kopsapulces iniciators var būt dzīvojamās mājas valdītājs, pašvaldība vai tās pilnvarota persona, mājas apsaimniekošanas uzņēmums, šīs mājas dzīvokļa īpašnieks vai arī vairāki īpašnieki Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības tiek nodotas, ja dzīvokļu īpašnieku sabiedrība vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarota persona iesniegusi pieteikumu iepriekšējam mājas valdītājam par dzīvojamās mājas pārņemšanu un ir ievēroti šādi nosacījumi:

1) dzīvokļu īpašnieku sabiedrība izveidota vai dzīvokļu īpašnieku savstarpējs līgums noslēgts, ievērojot likumā noteikto kārtību;

2) iesniegts dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces pro to­kols par dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldī ša nas un apsaimniekošanas pienākumu nodošanu konkrētajai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai, dzīvokļu īpašnieku sabiedrības statūti un apliecība par reģistrāciju Uzņēmumu reģistrā vai dzīvokļu īpašnieku savstarpējs līgums;

3) visi dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieki vai savstarpēju līgumu noslēgušie dzīvokļu īpašnieki ir noslēguši šā likuma 41 pantā paredzēto pirkuma līgumu ar privatizācijas komisiju;

4) dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieki vai savstarpēju līgumu noslēguši dzīvokļu īpašnieki pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošo privatizācijas objektu skaita

2.

Māja

s p

ārņ

emša

na d

zīvo

kļu

īp

ašn

iek

u p

ārv

ald

īšan

ā

9

2009 gadā likumā, lai atvieglotu lēmumu pieņemšanu, tika iestrādāta dzīvokļu īpašnieku lēmuma pieņemšanas procedūra, nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci (51 1 pants)

Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības tiek nodotas, pa rakstot dzīvojamās mājas nodošanas—pieņemšanas aktu

Lai sāktu mājas pārņemšanu, vispirms ir jāveic sagatavošanas darbi:•   jāsagatavo un jāprecizē dzīvokļu īpašnieku saraksts;•   jānosaka kopsapulces norises vieta un laiks;•   jāsagatavo kopsapulces darba kārtība;•   rakstiski  jāinformē  dzīvojamās  mājas  dzīvokļu  īpašnieki 

(tostarp arī kon krētā valsts vai pašvaldības institūcija, ja mājā ir neprivatizēti dzīvokļi, kas atrodas atbilstoši valsts vai pašvaldības īpašumā), kā arī dzīvojamās mājas līdzšinējais pārvaldnieks (ja iniciators nav pārvaldnieks) par sapulces sa­saukšanas dienu, tās darba kārtību, norises vietu, laiku, kā arī par sapulcē dzīvokļa īpašnieka reģistrēšanai nepieciešamajiem dokumentiem;

•   dzīvokļu  īpašniekiem  redzamā  vietā  jāizvieto  sludinājumi  par sapulces norisi;

•   jāsagatavo  priekšlikumi  par  dzīvojamās  mājas  turpmākās pārvaldīšanas un apsaimniekošanas veidu, lēmumu pieņemšanas procedūru

Rakstveida lēmuma pieņemšanas procedūras ietvaros, t i , ja iepriek­šē jā kopsapulcē nav izdevies savākt kvorumu (51 1 pants), kopsapulces ierosinātājs katram dzīvokļa īpašniekam nosūta ierakstītā vēstulē vai izsniedz pret parakstu uzaicinājumu pieņemt lēmumu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību pārņemšanu un par šo tiesību nodošanu ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotajai personai, balsojot

2.

Māja

s p

ārņ

emša

na d

zīvo

kļu

īp

ašn

iek

u p

ārv

ald

īšan

ā

10

«par» vai «pret» lēmuma pieņemšanu Uzaicinājumam pievieno šādus dokumentus:

1) lēmuma projektu par pārvaldīšanas tiesību nodošanu dzīvokļu īpašnieku pilnvarotajai personai Pieņemamais lēmums for mu­lējams skaidri un nepārprotami;

2) dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līguma projektu; 3) balsošanas biļetena veidlapu, kurā paredzēta arī iespēja izteikt

dzīvokļa īpašnieka atšķirīgo viedokli;4) citus dokumentus, kuriem var būt nozīme lēmuma pieņemšanā

Pārvaldīšanas un apsaimniekošanas modeļi daudzdzīvokļu mājā var būt dažādi (sk shēmu), un tie ir atkarīgi gan no mājas lieluma, tās dzīves cikla ilguma, gan citiem faktoriem

Kārtība, kādā mājas tiek nodotas dzīvokļu īpašniekiem

2. M

ājas

pār

ņem

šana

dzī

vokļ

u īp

ašni

eku

pārv

aldī

šanā

Dzīvokļu īpašnieku kopsapulce pieņem lēmumu pārņemt māju savā pārvaldīšanā un apsaimniekošanā

Izveido dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību (DzĪKS)

vai dzīvokļu īpašnieku biedrību (DzīB)

Noslēdz apsaimniekošanas līgumu ar citu apsaimniekotāju

par mājas fizisku uzturēšanu bez lēmuma pieņemšanas tiesībām

Sabiedrība vai biedrība pati apsaimnieko māju

uz pilnvarojuma līguma pamata

Apsaimniekošanas uzņēmumu Citu DzĪKS Privātpersonu

Noslēdz kopīpašuma pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumu ar

50% +1 balss 50% +1 balss

VAI

11

Pastāv iespēja pilnvarot gan kādu no sava vidus būt par ēkas pārvaldnieku, gan namu apsaimniekošanas uzņēmumu, gan veidot savu dzīvokļu īpašnieku biedrību (DzĪB) vai dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību (DzĪKS), attiecīgi pilnvarojot izvēlēto fizisko vai juridisko personu Tātad dzīvokļu īpašnieki var izvēlēties — vai nu slēgt līgumu ar pārvaldnieku (fizisku personu vai juridisku personu), vai dibināt dzīvokļu īpašnieku biedrību vai kooperatīvo sabiedrību un slēgt līgumu ar to Dibinot biedrību vai kooperatīvo sabiedrību, par mājas pārvaldnieku attiecīgi kļūst biedrība vai sabiedrība, taču tas nevar būt kavēklis dzīvokļu īpašnieku biedrībai vai sabiedrībai pēc tam slēgt līgumu par konkrētiem darbiem vai par visu mājas apsaimniekošanas darbu kompleksu ar kādu apsaimniekošanas uzņēmumu Tomēr jānorāda, ka šāds apsaimniekošanas līgums nevar ietvert apsaimniekošanas uzņēmuma tiesības pieņemt lēmumu dzīvokļu īpašnieku vietā, izņemot gadījumus, ja dzīvokļu īpašnieki šādam pārpilnvarojumam ir piekrituši pārvaldīšanas līgumā ar biedrību

Tātad pirmais solis pretī mājas renovācijai ir dzīvojamās mājas pārņemšana dzīvokļu īpašnieku pārvaldīšanā un pārvaldnieka izvēle.

2.

Māja

s p

ārņ

emša

na d

zīvo

kļu

īp

ašn

iek

u p

ārv

ald

īšan

ā

12

Pārvaldīšanas tiesību īstenošanas shēma

Mājas pārvaldīšanas līgums

Maksājumi mājas atjaunošanai (uzkrājumi)

Līguma laušanas kārtība

Atceries!• dzīvokļu īpašnieki ir pakalpojumu

pasūtītāji un diktē noteikumus mājas pārvaldniekam.

• jo precīzāk līgumā tiks noteikti pārvaldnieka pienākumi, jo labāk varēsiet kontrolēt mājas pārvaldīšanu un naudas izlietošanu.

Pārvaldnieka pienākumi un tiesības

Dzīvokļu īpašnieku pienākumi un tiesības

Maksājumi par pakalpojumiem

Norēķini ar pakalpojumu sniedzējiem

Finanšu atskaite

Pušu pienākumi un tiesības Uzskaite un finanses

2. M

ājas

pār

ņem

šana

dzī

vokļ

u īp

ašni

eku

pārv

aldī

šanā

13

3. Mājas tehniskā stāvokļa novērtējums

Pārņemot māju pārvaldīšanā vai arī pirms lēmuma pieņemšanas par mājas renovāciju, ir jānovērtē tās tehniskais stāvoklis Sākotnēji ir jāveic būves un inženierkomunikāciju vispārīga vizuālā apskate Detalizētākam mājas novērtējumam un tehniskā stāvokļa analīzei ir jāveic mājas energoaudits un tehniskā apsekošana

Vispārīgo vizuālo apskati izdara ēkas pārvaldnieks, tās laikā fiksējot un novērtējot redzamos būves bojājumus Mājas vizuālo apskati ieteicams veikt divas reizes gadā, bet, ja notikušas dabas katastrofas — plūdi, vētras vai stipras vētras, tad apsaimniekotājam jāveic mājas ārkārtas apsekošana Pēc vizuālās apskates ēkas pārvaldniekam ir jāapkopo rezultāti un jāsagatavo apsekošanas akts, ieteicama ir arī fotofiksācija

3.1. Mājas (ēkas) energoauditsMājas energoaudits ir procedūra, kas ietver ēkas energoefektivitātes

novērtējumu saskaņā ar ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi un enerģijas taupīšanas iespēju piedāvājumu Aprēķina metode aprakstīta Ministru ka bineta 2009 gada 13 janvāra noteikumos nr 39 «Ēkas energoefektivitātes aprēķina metode»

Metode nosaka divu veidu ēkas energoefektivitātes novērtējumus: aprēķināto (īpašību) un izmērīto (ekspluatācijas) Ēkas aprēķinātās energo efektivitātes novērtējums (īpašību) balstās uz teorētiskiem aprēķiniem par enerģijas patēriņu ēkas apkures, dzesēšanas, ventilācijas, karstā ūdens sagatavošanas un apgaismojuma vajadzībām Ēkas izmērītās energo efek tivitātes novērtējums (ekspluatācijas) veicams, pamatojoties uz piegā dā tās un eksportētās enerģijas izmērītajiem daudzumiem

14

Energoaudita aprēķinos tiek ņemta vērā ēkas norobežojošo kons­truk ciju siltumvadītspēja, enerģijas patēriņš apkures, karstā ūdens sa­gatavošanas, gaisa kondicionēšanas, ventilācijas un iebūvētās apgaismes sistēmas vajadzībām, ņemts vērā arī ēkas novietojums, iekšējais mikroklimats un ārējie klimatiskie apstākļi Pēc ēkas energoaudita tiek sagatavoti ieteikumi ēkas energoefektivitātes uzlabošanai

Pēc ēkas energoefektivitātes novērtējuma var veikt aprēķinu, lai salīdzinātu un atrastu ekonomiski izdevīgākos risinājumus

Ēkas energoefektivitātes novērtēšanu veic energoauditors Energo ­auditors ir persona, kura saņēmusi tās kompetenci apliecinošu sertifikātu ēku energoefektivitātes jomā Energoauditors ir atbildīgs par ēkas energo­efektivitātes novērtējuma objektivitāti un aprēķinu rezultātu pareizību

Sertificēto energoauditoru sarakstu var atrast Ekonomikas ministrijas mājaslapā www em gov lv >Darbības jomas >Mājokļi >Energoefektivitāte > Energoauditoru reģistrs

Būtiski, lai energoauditors izdarītu savu darbu kvalitatīvi Ener­goaudita pārskats ir būtisks dokuments, kas parāda mājas «vājākās» vietas siltumnoturībā Speciālists veic mājas apsekošanu un aprēķina ēkas siltuma bilanci (patēriņš, zudumi) Ieteikums, sastādot īstenojamo pasākumu plānu, energoauditoram modelēt situ ācijas atbilstoši reāli plānotajiem renovācijas pasā ku miem

Papildus energoauditam ir pieejams vēl cits pakalpojums — ēkas termogrāfija. Ar termogrāfijas palīdzību, izmantojot objektu radīto infrasarkano starojumu, var iegūt objekta (ēkas vai to elementu) virsmas temperatūru attēlojumu Termogrāfiju veic ar speciālu kameru Tā gan apsaimniekotājam, gan iedzīvotājiem sniedz informāciju par siltuma zudumiem attēla veidā un palīdz atklāt norobežojošo konstrukciju

3. M

ājas

teh

nisk

ā st

āvok

ļa n

ovēr

tēju

ms

15

siltumnoturības vājās vietas, t sk slēptos defektus Ter­mogrāfiskajā apsekošanā tiek apsekotas ēkas fasādes, jumts, bēniņi, pagrabs un apkures un karstā ūdens apgādes cauruļvadi Ar ter­mogrāfijas palīdzību var pār­

baudīt izpildīto darbu kvalitāti

Ēkas termogrāfisko analīzi var iekļaut ēkas energoauditā, kā arī to var veikt atsevišķi un piedāvāt kā uzskates līdzekli

3.2 Tehniskā apsekošana Būvju, to skaitā ēku, tehniskās apsekošanas darbu kārtību un saturu nosaka

2001 gada 16 oktobra Ministru kabineta noteikumi nr 444 «Notei kumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 405­01 «Būvju tehniskā apsekošana»»

Būvju tehniskā apsekošana ir būvju, to daļu, kā arī iebūvēto būvizstrādājumu tehniskā stāvokļa apzināšanas un izvērtēšanas darbu komplekss Būvi apseko pirms būves renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu projektēšanas, lai noteiktu būves bojājumu apjomu, kā arī atbilstību būves izmantošanas mērķim, spēkā esošajiem būvnormatīviem un Latvijas nacionālajiem standartiem

Mājas tehnisko apsekošanu pasūta ēkas pārvaldnieks vai ēkas īpašnieks, noslēdzot līgumu ar ēkas apsekotāju Būves apseko attiecīgajā jomā sertificēta fiziskā persona (Būvprakses un arhitektu prakses sertifikātu reģistrs) vai Būvkomersantu reģistrā (http://buvkomemersanti bema gov lv) reģistrēta juridiskā persona, kura nodarbina sertificētu speciālistu, kurš ir atbildīgs par tehniskās apsekošanas kvalitatīvu izpildi

3. M

ājas

teh

nisk

ā st

āvok

ļa n

ovēr

tēju

ms

16

Apsekošanas rezultātus apsekotājs apkopo tehniskās apsekošanas atzinumā, kura ieteicamais saturs noteikts LBN 405­01 pielikumā, un tam jāsniedz vispārīgas ziņas:

1) par būvi; 2) par situāciju; 2) par teritorijas labiekārtojumu; 4) par būves daļu tehnisko stāvokli; 5) par iekšējiem inženiertīkliem un iekārtām; 6) par ārējiem inženiertīkliem

Atzinumam ieteicams pievienot šādus apsekošanas gaitā izstrādātos materiālus:

•   konstrukciju  apsekošanas  kartogrammas  (novietne,  stāvu  plāni, grie zumi, fasādes);

•   uzmērījumu skices, atsevišķu būves daļu, būvizstrādājumu vai ele­mentu (grunts, būvkonstrukcijas, inženierkomunikācijas, apdare) detalizētus apsekošanas zīmējumus;

•   fotoattēlus  ar  aprakstiem  un  komentāriem  (būve,  tās  fragmenti, detaļas un raksturīgākie bojājumi, atsegumu detaļas);

•   specializēto dienestu sastādītos aktus un citus dokumentus (moni­to ringa rezultāti, laboratorijas analīzes, ekspertu atzinumi)

Svarīgi, lai tiktu apsekotas tās daļas, kas tiks renovētas, ja mājas pārvaldnieks/pilnvarotā persona plāno renovēt māju ERAF aktivitātes «Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi» ietvaros

3. M

ājas

teh

nisk

ā st

āvok

ļa n

ovēr

tēju

ms

17

4. Lēmums par renovācijas uzsākšanu

Lai izskaidrotu dzīvokļu īpašniekiem mājokļu renovācijas ieguvumus, mājas pārvaldniekam ir pieejama tehniskā dokumentācija (energoaudita pārskats, tehniskās apsekošanas atzinums un projekts), kura ietver informāciju par ēkas tehnisko stāvokli, kā arī ir apzināts veicamo darbu saraksts, kas sniegtu maksimāli lielāko siltumenerģijas ietaupījumu, un to izmaksas

Likuma «Par dzīvokļa īpašumu» 8 pantā noteikts, ka visu dzīvokļu īpašnieku pienākums ir piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā Lai risinātu šos jautājumus, ēkas apsaimniekotāja pienākums ir sasaukt dzīvokļu īpašnieku kopsapulci atbilstoši likuma «Par dzīvokļa īpašumu» 27 pantam, kas paredz, ka par daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu lemj tikai daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulce

Kopsapulces laikā pārvaldnieks, pamatojoties uz tehniskā ap­sekojuma un energoaudita rezultātiem, informē dzīvokļu īpašniekus par renovācijas iespējām un iespējamiem risinājumiem, tai skaitā par:

•   ēkas tehniskā stāvokļa apsekojuma rezultātiem,•   ēkas energoaudita rezultātiem,•   plānotajiem renovācijas darbiem, ieguvumiem un izmaksām,•   finanšu līdzekļu piesaistes iespējām.

Lai iedzīvotāji labāk izprastu renovācijas procesu un tā gaitu, kā arī gūto ietaupījumu un pieredzi, ir ieteicams pieaicināt citu māju pārvaldniekus, kas jau ir īstenojuši mājokļa renovācijas projektus

18

Nav jāatgādina, ka renovācija ir saistīta ar lieliem izdevumiem Lai šos izdevumus segtu, bieži vien ir jārod iespēja piesaistīt papildu līdzfinansējumu (par finansējuma veidiem — skat 5 nodaļā)

Dzīvokļa īpašnieka pienākumus pārvaldīšanas izdevumu segšanā no saka likuma «Par dzīvokļa īpašumu» 12 pants Panta pirmā daļa nosaka, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa īpašumā esošajam kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmuma pamata noteiktos izdevumus, kas nepieciešami dzīvojamās mājas obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību nodrošināšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopsapulces noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja šāda atlīdzība paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā Tomēr jāmin, ka ne visi izdevumi energoefektivitātei ir vērtējami kā obligātie pārvaldīšanas izdevumi, bet gan kā citi pārvaldīšanas izdevumi Tādēļ augstākminētā panta otrā daļa paredz, arī citu pārvaldīšanas izdevumu segšanas kārtību Dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa īpašumā esošajam kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmuma pamata noteiktos izdevumus citu pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu veidošanu un attiecas uz:

1) dzīvojamās mājas konstruktīvo elementu, iekārtu vai komunikā ci­ju nomaiņu, kā rezultātā samazinās mājas uzturēšanas izmaksas;

2) pasākumiem, kuru veikšanas rezultātā samazinās izdevumi par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu

Panta trešā daļa paredz, ka, pieņemot šā panta otrajā daļā minēto lēmumu, dzīvokļu īpašnieku kopsapulce izvērtē dokumentus, kas pamato attiecīgo darbību izmaksu efektivitāti atbilstoši šā panta otrās daļas 1 un

4. L

ēmum

s pa

r re

novā

cija

s uz

sākš

anu

19

2 punktā noteiktajam Tātad, piemēram, lēmuma par energoefektivitātes pasākumiem pieņemšanas obligāts priekšnoteikums ir dokumentu (tāmju utt ) nodošana izvērtēšanai dzīvokļu īpaš niekiem Tāpat jāmin, ka šis pants rada likumisku pienākumu par energoefektivitātes pasākumu maksāt arī tiem, kuri ir balsojuši «pret» vai nav piedalījušies balsošanā

Ja tiek izteikts priekšlikums renovācijai piesaistīt banku kredītus, tad par konsultantiem uz kopsapulci iespējams uzaicināt kredītiestāžu pārstāvjus, kas izskaidro visu par banku kredītu izsniegšanas kārtību, to procentu likmēm, atmaksas termiņiem un nepieciešamo dokumentāciju aizdevuma apstiprināšanai

Lai varētu sākt mājas renovāciju, tai ir jāpiekrīt vismaz 50% + 1 no dzīvokļu īpašniekiem Ja plānots ņemt kredītu bankā, būtu jāiepazīstas ar konkrētās bankas kreditēšanas nosacījumiem Banku piedāvājumi ir atšķirīgi Vairāk par to lasiet nākamajā bukleta nodaļā «Renovācijas finansējuma izvēle» Šajā nodaļā varēsiet iepazīties arī ar Eiropas Savienī­bas fondu sniegtajām iespējām

Lai lēmumam būtu juridisks spēks, kopsapulces norise ir jāprotokolē Tādēļ kopsapulces sākumā ir jāizvēlas protokolētājs un sapulces vadītājs Protokolā jāreģistrē visi dzīvokļu īpašnieki, kas ieradušies uz kopsapulci

Pozitīva lēmuma pieņemšanas gadījumā nākamais solis ir finanšu avota izvēle

4. L

ēmum

s pa

r re

novā

cija

s uz

sākš

anu

20

5. Renovācijas finansējuma izvēle

Kā iegūt finanšu līdzekļus dzīvojamo namu renovācijai? Ir dažādas metodes, kas balstās uz divām iespējām — iekšējo finanšu vai ārējo finanšu piesaisti

5.1. Iekšējie finanšu līdzekļi 5.1.1. Uzkrājumi

Finanšu līdzekļus var uzkrāt dažādiem mērķiem, kas saistīti ar ēkas tehniskā stāvokļa uzlabošanu, piemēram, jumta remontam vai renovācijai, kāpņu telpu atjaunošanai utt Taču uzkrāšana prasa ilgu laiku, un ar uz krājumiem vien var būt par maz, lai paveiktu uzreiz visus renovācijas darbus Uzkrājumu veidošanu uzsākot, ne vienmēr jānosaka to izmantošanas mērķis nākotnē, bet, lai uzkrājumus izmantotu, lēmums ir jāpieņem kopsapulcē Uzkrājumus var veidot no:

•   apsaimniekošanas maksas, paredzot noteiktu summu, kas papildus apsaimniekošanas maksai tiek iekasēta no dzīvokļu īpašniekiem, piemēram, 0,10 Ls/m2;

•   komercdarbībai  izmantotās  nedzīvojamās  platības,  iekasējot  at­skai tī jumu no saņemtās nomas maksas (piemēram, ēkā atrodas skaistum kopšanas salons vai uz ēkas ir izvietotas reklāmas)

5.1.2. Mērķa maksājumiPar šāda veida maksājumu lemj dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē, kur

apsaimniekotājs kopīgi ar iedzīvotājiem izšķiras par konkrētu darbu veikšanu ēkā (piemēram, inženierkomunikāciju remonts) Tad katrs dzīvokļa īpašnieks atbilstoši sev piederošajai daļai iemaksā noteiktu summu ēkas kopējā kontā Nosakot termiņu, līdz kuram dzīvokļu īpašniekiem šī summa jāiemaksā, ir iespējams precīzi kontrolēt naudas plūsmu ēkas kopējā kontā un plānot renovācijas darbus

21

Iekšējo finanšu līdzekļu uzkrāšana ir ilgstoša, jo situācija gan būvniecībā, gan valsts noteiktajos tarifos (par gāzi, elektrību, ūdeni) ir mainīga Šie faktori var ietekmēt iecerēto mērķu sasniegšanu, bet iekšējās finansēšanas priekšrocības ir finansiālas neatkarības saglabāšana Turklāt, renovācijai izmantojot tikai iekšējos finansēšanas avotus, apjomīgiem darbiem var nepietikt ar esošo naudas summu, lai īstenotu visas ieceres ēku tehniskā un energoefektivitātes stāvokļa uzlabošanai

Lai iekšējās finansēšanas modelis varētu sekmīgi un ekonomiski izdevīgi darboties, ir jāņem vērā šādi apsvērumi:

1) vajadzīgajam naudas daudzumam ir jābūt pieejamam tieši tajā brīdī un tieši tādā apmērā, kā to prasa renovācijas darbu plāna izpilde Tas ir svarīgi, jo būvniecības, tostarp renovācijas, izmaksas var palielināties Ja šādu līdzekļu nebūs, darbi tiks kavēti vai tie nemaz netiks sākti, un cerētā ieguvuma vietā radīs tikai zaudējumus;

2) ļoti uzmanīgi jāizvērtē investīciju ieguldījuma lietderīgais pamato jums — jo par pieņemtā lēmuma sekām būs atbildīgi tikai paši īpašnieki un kļūdaina lēmuma pieņemšana radīs jaunus izdevumus, nevis ietaupījumu

5.2. Ārējie finanšu līdzekļi 5.2.1. Bankas aizdevums

Šobrīd trīs bankas — AS SEB banka, AS DnB NORD Banka un AS Swedbank — piedāvā saviem klientiem finansēt ēku renovācijas pasākumus Šāda aizdevuma mērķis ir daudzdzīvokļu māju kopīpašumā esošo daļu remonts, rekonstrukcija, atjaunošana un energoefektivitātes palielināšana Šiem mērķiem kredīti tiek izsniegti ar nomaksas termiņu līdz 15 gadiem un ir iespējams projektu finansējums līdz pat 100 procentiem Šāda finansējuma priekšrocība ir tā, ka dzīvokļi nav jāieķīlā

5. R

enov

ācij

as f

inan

sēju

ma

izvē

le

22

un par pamatu kredīta izsniegšanai kalpo regulāra finanšu plūsma par apsaimniekošanas pakalpojumiem bankas kontā Lai saņemtu aizdevumu bankā, ir vajadzīga dzīvokļu īpašnieku piekrišana Lai saņemto kredītu varētu nomaksāt, tiek palielināta apsaimniekošanas maksa

Procentu likmes katram aizņēmējam tiek noteiktas individuāli, iz vēr­tējot dažādus rādītājus, piemēram, aizņēmēja finansiālos rādītājus, re no­vējamās mājas naudas plūsmu, parādu apjomu renovējamā mājā u c

Par procentu likmēmKlients var izvēlēties, kuru aizdevuma procentu likmi — fiksēto vai

mainīgo — izmantot

Fiksētā likme parasti ir nedaudz lielāka par tā brīža mainīgo likmi, bet ilgākā laika posmā nav iespējams prognozēt mainīgās likmes pārmaiņas

Fiksētā likme tiek noteikta uz laiku līdz pieciem gadiem un šajā periodā paliek nemainīga Ja kredīts tiek izsniegts uz desmit gadiem, tad pēc pieciem gadiem likme tiek pārskatīta, atbilstoši tā brīža vidējām kredītu likmēm

Mainīgā likme sastāv no norādītā termiņa un valūtas starpbanku aizņemšanās procentu likmes (RIGIBOR, EURIBOR), pie kuras ir pieskaitīta noteikta nemainīgā daļa — bankas papildu likme (piemēram, trīs mēnešu EURIBOR + X %)

Starpbanku piedāvātās procentu likmes svārstās atkarībā no valūtas tirgus procentu likmju pārmaiņām, tāpēc tās var gan palielināties, gan samazināties Starpbanku piedāvātās procentu likmes var atrast Latvijas Bankas mājaslapā www bank lv, kā arī laikrakstā «Dienas Bizness»

5. R

enov

ācij

as f

inan

sēju

ma

izvē

le

23

Kredītiem uz ilgāku termiņu (5—10 gadiem) parasti iesaka izvēlēties fiksēto likmi, jo tad klients katru gadu neizjūt likmes svārstības un var rēķināties ar konkrētiem izdevumiem ilgākā laika posmā

Lai varētu saņemt aizdevumu mājas renovācijai, ir nepieciešams saga­tavot un bankā iesniegt šādus dokumentus:

•   īpašuma tiesības apliecinošus dokumentus;•   aizņēmēja juridiskos dokumentus;•   pilnu informāciju par renovējamo ēku, kā arī par mājas dzīvokļu 

īpašniekiem;•   finanšu dokumentus;•   veicamo renovācijas darbu aprakstu un tāmi;•   iedzīvotāju lēmumu par aizdevuma ņemšanu;•   parakstītu kopsapulces protokolu.

Plašāka informācija par aizdevuma nosacījumiem ir pieejama banku mājaslapās:

•   www.dnbnord.lv>Privātpersonām>Kredīti>Daudzdzīvokļu  māju re no vā cijas kredīts;

•   www.swedbank.lv>pakalpojumi uzņēmumiem>uzņēmumu fi nan   sē­šana>kre dīti> Kredīts daudzdzīvokļu māju renovācijai un ener go­efektivitātes uzlabošanai;

•   www.seb.lv/renovacija.

5.2.2. Pašvaldību atbalsta programmasPamatojoties uz «Ēku energoefektivitātes likuma» 5 pantu, valsts

vai pašvaldības var sniegt palīdzību energoaudita veikšanai, kā arī ēku renovācijai vai rekonstrukcijai saskaņā ar energoaudita atzinumu Latvijas pašvaldībās darbojas dažādas pašvaldību atbalsta programmas, kas palīdz iedzīvotājiem īstenot ēku renovācijas pasākumus un sedz daļu izdevumus

5. R

enov

ācij

as f

inan

sēju

ma

izvē

le

24

5.2.3. Trešās puses finansējums Tas ir finansējums, ko energoefektivitātes projektos nodrošina trešās pu­

ses uzņēmums Uzņēmums var būt energoservisa kompānija (ESKO), kas uzņemas daļu riska, lai uzlabotu energoefektivitāti ēkās, un samaksa par tās sniegtajiem pakalpojumiem tiek segta (vai vismaz daļēji tiek segta) no gūtajiem enerģijas ietaupījumiem Energoservisa kompānija darbojas kā ārējais finanšu avots, lai īstenotu ēkas renovācijas projektu un palielinātu ēkas energoefektivitāti Nauda tiek atmaksāta, izmantojot finanšu ienākumu plūsmu no enerģijas izmaksu ietaupījumiem, kas sedz projekta investīciju izmaksas

Energoservisa līgums jeb sadarbība ar ESKO ir veids, kā iedzīvotāji var sākt mājas renovāciju, neieguldot savus finanšu līdzekļus un neuzņemoties arī projekta tehnisko un vadīšanas risku Tas nozīmē, ka ESKO jāpārņem trīs tehniskā riska veidi:

•   risks, ka renovācijas rezultāti var nebūt tādi, kā iepriekš plānots;•   risks, ka projekts neiekļausies paredzētajā budžetā,  sevišķi  tad,  ja 

ra dīsies tehniskas grūtības īstenošanas gaitā;•   risks,  ka  uzstādītās  siltuma  iekārtas  netiks  pareizi  darbinātas  un 

apkoptas

Dzīvokļu īpašniekiem, kas negribīgi investē līdzekļus energoefekti vi­tā tes pasākumos, energoservisa līgums var kļūt par pārliecinošu stimulu, lai projekts tiktu īstenots

Ēkas apsaimniekotājam jāslēdz līgums tikai ar ESKO kompāniju, kas uzņemas turpmākos darbus un pati slēdz līgumus ar projektētājiem, būv­niekiem un citiem renovācijas procesā iesaistītajiem uzņēmumiem

Energoservisa līguma projekti parasti ir kompleksi, tiem nepieciešama rūpīga sagatavošanās un atbilstošas speciālās zināšanas un iemaņas

5. R

enov

ācij

as f

inan

sēju

ma

izvē

le

25

Turklāt, lai projektu varētu veiksmīgi sagatavot un īstenot, viens no svarīgākajiem priekšnosacījumiem ir enerģijas patēriņa un izmaksu reģistrēšana Nepie ciešamais sagatavošanās laiks līdz līguma noslēgšanai un projekta īstenošanas sākumam ir aptuveni 6—12 mēneši

ESKO līguma darbības laiks un atmaksāšanas periods tiek noteikts pēc ener goaudita pārskata rezultātiem, kur katram energoefektivitātes pasākumam tiek izvērtēta potenciāli sasniedzamā ekonomija un atmaksāšanās laiks Parasti ESKO līguma darbības laiks atbilst ēkas renovācijas projekta atmaksāšanās laikam

Ja līguma darbības laiks tiek noteikts un ir pieņemams klientam, tad parasti visu izšķir jautājums par to, kāds ir pasākumu maksimālais apjoms, ko iespējams apmaksāt, un vai tas ļauj iegūt atvieglojumus klienta budžetā (klienta daļa ietaupījumos) Dažkārt klients var atteikties no savas daļas, vai, ja veicami arī ēkas korpusa atjaunošanas darbi, ir jānosaka, cik daudz savu līdzekļu klients var ieguldīt, lai īstenotu šos pasākumus, kuru atmaksāšanās periods var būt ilgāks nekā līguma darbības laiks

Maksājums ESKO ir nosacīts, un tas var atšķirties līguma darbības laikā un mainīties atkarībā no gūtā enerģijas ietaupījuma apmēra vai no enerģijas ta rifa izmaiņām, jo, mainoties tarifam, mainās arī energoefektivitātes projekta atmaksāšanās laiks Ja ESKO nespēj panākt garantētos ietaupījumus, tās pienā kums ir samaksāt klientam summu garantēto ietaupījumu naudas vērtības ap mērā par visu maksājumu periodu Savukārt, ja enerģijas izmaksas izdodas samazināt tā, ka tās pārsniedz garantētos ietaupījumus, līgumā tiek paredzēts, ka «papildu enerģijas izmaksu samazinājums» tiek sadalīts starp ESKO un kli en tu, kalpojot par stimulu ESKO un klientam palielināt līgumā paredzētos ietaupījumus

5. R

enov

ācij

as f

inan

sēju

ma

izvē

le

26

Klienta galvenās intereses energoservisa līgumā ir tajā garantētais enerģijas un ekspluatācijas izmaksu ietaupījums un līdz ar to — budžeta atvieglojumi

5.3. ERAF aktivitāte «Daudzdzīvokļu māju siltumnoturī-bas uzlabošanas pasākumi»

Aktivitātes mērķis ir paaugstināt daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energo efektivitāti, lai nodrošinātu dzīvojamā fonda ilgtspēju un energoresursu efektīvu izmantošanu

Finansējuma saņemšanas nosacījumus nosaka 2009 gada 10 feb­ruāra Ministru kabineta noteikumi nr 138 „Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3 4 4 1 ak­tivitāti “Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi””

Šim Eiropas Savienības fondu finansējumam var pieteikties daudz­dzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieki ar pilnvarotās personas starpniecību

Projektu iesniegumus finansējuma saņemšanai var iesniegt par daudzdzīvokļu mājām, kas nodotas ekspluatācijā no 1944 līdz 1993 gadam Daudzdzīvokļu dzīvojamajā mājā esošā neapdzīvojamo telpu platība nepārsniedz 25% no dzīvojamās mājas kopējās platības Šai mājai ir jābūt sadalītai dzīvokļu īpašumos, un vienam īpašniekam nevar piederēt vairāk kā 20% no kopējā dzīvokļu īpašumu skaita Savukārt pēdējais nosacījums neattiecas uz valsts un pašvaldības īpašumā esošajiem dzīvokļiem

Līdzfinansējums tiek piešķirts energoaudita, tehniskās apsekošanas un būvprojekta sagatavošanai, būvuzraudzības un autoruzraudzības veikšanai un būvdarbiem dzīvokļu īpašnieku kopīpašumā esošajās daļās — ēku ārējo norobežojošo konstrukciju būvelementu siltināšanai un nomaiņai,

5. R

enov

ācij

as f

inan

sēju

ma

izvē

le

27

pagraba pārsegumu siltināšanai, siltumapgādes sistēmas renovācijai, ventilācijas sistēmas renovācijai vai rekonstrukcijai, ēkas strukturālo daļu atjaunošanai, kas nepieciešama energoefektivitātes darbu veikšanai, un citiem renovācijas darbiem, kas paaugstina ēkas energoefektivitāti un ir iekļauti energoauditā kā veicamie pasākumi

Pēc renovācijas siltumenerģijas ietaupījumam ēkā jābūt vismaz 20% gadā no siltumenerģijas patēriņa pirms projekta īstenošanas

Dzīvokļu īpašnieki no kopējām attiecināmajām izmaksām var atgūt 50%, bet, ja 10% no dzīvokļu īpašniekiem ir maznodrošinātas vai trūcīgas personas statuss, tad — 60% (vienas mājas siltināšanai mak­simāli pieļaujamais atbalsta apjoms nedrīkst pārsniegt 35 latus uz vienu dzīvojamās mājas kopējās platības kvadrātmetru; tādējādi kopējās attiecināmās izmaksas nedrīkst pārsniegt 70 latus uz kvadrātmetru)

Kopējais programmā pieejamais ERAF finansējums ir 44 337 186 lati

Attiecināmās izmaksas iedalās tiešajās un netiešajās attiecināmajās izmaksās

Tiešās attiecināmās izmaksas: •   Energoaudita,  tehniskās  apsekošanas, būvniecības  izmaksu  tāmes 

un būvprojekta sagatavošanas izmaksas (nepārsniedzot 10% no attiecināmajām tiešajām izmaksām);

•   Projekta  būvuzraudzības  un  autoruzraudzības  izmaksas  (nepār­sniedzot 5% no attiecināmajām tiešajām izmaksām);

•   Būvdarbu  izmaksas  daudzdzīvokļu  dzīvojamās  mājas  dzīvokļu īpašnieku kopīpašumā esošajās daļās:

  •   ēku ārējo norobežojošo konstrukciju būvelementu siltināšana un nomaiņa,

  •   pagraba pārseguma siltināšana,

5. R

enov

ācij

as f

inan

sēju

ma

izvē

le

28

  •   kāpņu  telpas  remonts,  ja  tiek  veikti  energoefektivitātes  darbi kāpņu telpā (nepārsniedzot 5% no attiecināmajām tiešajām izmaksām),

  •   siltumapgādes sistēmas renovācija,  •   ventilācijas sistēmas renovācija vai rekonstrukcija,  •   citi renovācijas darbi, kas paaugstina ēkas energoefektivitāti un ir 

iekļauti energoauditā kā veicamie pasākumi,  •   ēkas strukturālo daļu atjaunošana, kas nepieciešama projekta ie­

sniegumā iekļauto ēkas energoefektivitātes pasākumu veikšanai;•   Projekta  attiecināmo  izmaksu  pievienotās  vērtības  nodoklis,  ja 

projekta ie snie dzējs to nevar atgūt atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā

Netiešās attiecināmās izmaksas:•   Informācijas  un  publicitātes  pasākumu  izmaksas  (nepārsniedzot 

1% no attiecināmajām tiešajām izmaksām);•   Neparedzētie  izdevumi  (nepārsniedzot  5%  no  attiecināmajām 

tiešajām izmaksām), kurus var izmantot būvdarbu veikšanai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopīpašumā esošajās daļās

Iesniedzamie dokumenti ir pamatdokumenti, lai saņemtu ERAF līdzfinansējumu:

•   projekta iesnieguma veidlapa,•   dzīvokļu  īpašnieku  kopsapulces protokols/-i (kopija) (skatīt

Pielikumu Nr 1, 69 lpp ), kurā ir iekļauts lēmums par dzīvojamās mājas renovāciju, norādītas renovācijas darbu izmaksas un pilnvarotā persona, kas ir tiesīga iesniegt projekta iesniegumu un veikt citas ar finansējuma saņemšanu saistītas darbības;

•   pilnvarojuma līgums (kopija);

5. R

enov

ācij

as f

inan

sēju

ma

izvē

le

29

•   būves inventarizācijas lieta (kopija);•   dzīvojamās mājas energoaudita pārskats;

Kopš 2010. gada 1. janvāra ēkas energoaudita pārskatu izstrādā sertificēts ener goauditors, kurš atbilst normatīvajos aktos par energoauditoriem noteiktajām prasībām.

•   būvvaldē saskaņots būvprojekts tehniskā projekta stadijā par visiem projekta ietvaros plānotajiem būvdarbiem (kopija) vai būvvaldē saskaņota apliecinājuma karte par projektā veicamajiem darbiem vienkāršotas renovācijas gadījumā (kopija);

•   būves tehniskās apsekošanas atzinums (kopija);•   būvniecības izmaksu tāme

5. R

enov

ācij

as f

inan

sēju

ma

izvē

le

7. B

ūvni

ecīb

as u

zņēm

uma

izvē

le Kā uzsākt projekta īstenošanu aktivitātē "Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi"?

Reno

vāci

jas

darb

uve

ikša

na Līguma projekta par projekta īstenošanu

sagatavošana

Līgums ar banku (ja nepieciešams)

Parakstīts Līgums ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru par līdz�nansējumasaņemšanu mājokļa renovācijai

Lēmums par projekta apstiprināšanu/vaiatzinums par nosacījumu izpildi

Projekta iesniegums Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā Rīgā, Pērses ielā 2

Banku piedāvājumu izvērtēšana

Kopsapulces protokols, kurā atspoguļots:- lēmums par renovāciju- lēmums par renovācijas kopējo summu- lēmums par pilnvaroto personuParakstīts pilnvarojuma līgums

Lēmums par:- pilnvaroto personu ēkas renovācijas procesa

organizēšanai- mājas energoaudita un tehniskās

apsekošanas atzinuma sagatavošanu- vienkāršotās renovācijas projekta vai

būvprojekta sagatavošanu- tāmes sastādīšanu

Informācijas sniegšana par:- renovācijas ieguvumiem- kopsapulces protokola projektu- pilnvarojuma līguma projektu

Lēmums

Projekta iesniegumasagatavošana

Saruna ar banku

Iecere par renovāciju

Iedzīvotājuinformēšana

unlēmuma

pieņemšana

Saru

nas

ar b

anku

un

spec

iālis

tiem

Mājā caurvējš,

nav iespējas regulēt siltumpatēriņu,

liels rēķins... Risinājums?!!

31

6. Tāme

Tāme ir viens no galvenajiem dokumentiem, jo tajā tiek atspoguļoti praktiski visi veicamie būvdarbi un palīgdarbi Šis dokuments jāsagatavo pēc iespējas detalizētāks, precīzi atspoguļojot visus darbus un izmantojamos materiālus, kā arī norādot atalgojuma un nodokļu izmaksas Tāme jāsagatavo saskaņā ar 2006 gada 19 decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr 1014 «Noteikumi par Latvijas Republikas būvnormatīvu LBN 501­06 «Būvizmaksu noteikšanas kārtība»» Lai pietiektos ERAF aktivitātei «Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi», tāme jāsastāda saskaņā ar šīs aktivitātes īstenošanu regulējošo 2010 gada 10 februāra Ministru kabineta noteikumu nr 138 9 pielikumu

32

7. Būvniecības uzņēmuma izvēle

Mājas pārvaldniekam (finansējuma saņēmējam), uzsākot mājas re­novāciju, liela uzmanība būtu jāpievērš būvdarbu veicēja izvēlei Vienlaikus ļoti svarīgi ir apzināties paredzamajiem būvdarbiem pieejamo finanšu līdzekļu apjomu, ko dzīvokļu īpašnieki ir gatavi ieguldīt renovācijas darbos No paredzamās būvdarbu līgumcenas būs atkarīga arī iepirkuma procedūras izvēle

Lai izvēlētos būvdarbu veicēju, finansējuma saņēmējam būtu ie tei­cams rīkot iepirkuma procedūru (cenu aptauju) arī gadījumos, ja to neparedz normatīvie akti iepirkumu jomā Iepirkuma procedūras rī­košana ļautu piedalīties lielākam skaitam uzņēmēju, no kuriem iespējams izvēlēties piemērotāko Organizējot jebkuru iepirkumu par būvdarbiem, ļoti svarīgi ir precīzi un nepārprotami izstrādāt prasības potenciālajiem pretendentiem, kā arī sniegt visu vajadzīgo informāciju par paredzamajiem būvdarbiem

Lai izvēlētos būvuzņēmējus, iepirkuma dokumentācijā būtu svarīgi noteikt galvenos nosacījumus, lai potenciālais būvdarbu veicējs varētu vispār piedalīties šajā iepirkumā, jeb tā sauktos atlases kritērijus

Saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu atlases kritēriji var būt uz­ņēmuma maksātspēja, nodokļu parādu neesamība Atlases kritēriji ir arī būvuzņēmēja pieredze un finansiālā stabilitāte, t i , vai šis būvuzņēmējs vispār prot un spēj izpildīt paredzamos būvdarbus Par to var pārliecināties iepirkuma dokumentos, pieprasot iesniegt būvuzņēmēja pieredzes sa­rakstu, kā arī atsauksmes no citiem pasūtītājiem par pieredzes sarakstā norādītajiem objektiem, kuri pēc apjoma un rakstura ir līdzīgi plānotajiem būvdarbiem Vienlaikus var noteikt arī minimālo līdzīga rakstura objektu skaitu Par būvuzņēmēja finansiālo stāvokli var pārliecināties, pieprasot

33

iesniegt uzņēmuma finanšu datus, piemēram, gada pārskatu kopijas par pēdējiem gadiem, kā arī noteikt minimālās prasības uzņēmuma finanšu apgrozījumam būvdarbu jomā Lai pārliecinātos, vai uzņēmēja rīcībā ir pietiekami finanšu resursi plānoto būvdarbu veikšanai, var pieprasīt iesniegt kredītiestādes apliecinājumu, ka uzņēmēja rīcībā ir vai būs pieejami finanšu resursi (piemēram, kredītlīnija) noteiktā apjomā (nosakot apjomu procentu veidā no piedāvātās līgumcenas utt ), ja uzņēmējs uzvarēs rīkotajā iepirkumā

Nedrīkst aizmirst, ka iepirkuma dokumentācijai jāpievieno tehniskais projekts un/vai tehniskā specifikācija No minētajiem dokumentiem un to kvalitātes lielā mērā būs atkarīgs būvdarbu rezultāts, jo, tieši pamatojoties uz šiem dokumentiem, būvuzņēmējs sagatavos savu piedāvājumu un izvēlēsies būvdarbu tehnoloģiju un izmantojamos materiālus Svarīgi ir jau tehniskajā projektā noteikt, lai būvdarbos tiktu izmantoti augstvērtīgi un kvalitatīvi materiāli, precīzi definējot to raksturojošos parametrus, kā arī lai tie atbilstu pasūtītāja prasībām un vajadzībām Ja iepirkumā vai līguma izpildes laikā būvuzņēmējs vēlas piedāvāt citus materiālus u tml , svarīgi ir noteikt jau iepirkuma dokumentos, ka var piedāvāt tikai ekvivalentus materiālus, kuri pēc galvenajiem parametriem (precīzi nosakot tos) nav sliktāki par tehniskajā projektā paredzētajiem Viena no būtiskajām tehniskā projekta sastāvdaļām ir paredzamo būvdarbu apjomi, kuriem jābūt precīziem un pietiekamiem, lai varētu izpildīt paredzamos būvdarbus Balstoties uz šiem tehniskajā projektā noteiktajiem būvdarbu apjomiem, būvuzņēmējam būtu jāsagatavo un jāiesniedz savs finanšu piedāvājums (tāme) saskaņā ar Ministru kabineta 2006 gada 19 de­cembra noteikumiem nr 1014 «Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 501­06 «Būvizmaksu noteikšanas kārtība»» Iepirkumu dokumentos būtu jānosaka, ka pasūtītājs pieņems izskatīšanai tikai atbilstoši

7. B

ūvni

ecīb

as u

zņēm

uma

izvē

le

34

iepriekšminētā būvnormatīva prasībām sagatavotas tāmes, jo pretējā gadījumā pretendentu finanšu piedāvājumi būs grūti salīdzināmi, turklāt pasūtītājs nevarēs pārliecināties, vai uzņēmējs ir iekļāvis visus vajadzīgos izdevumus, kuri nepieciešami būvdarbu veikšanai

Vēl iepirkuma dokumentos būtu jānosaka piedāvājuma izvēles kritērijs, kas varētu būt — saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums vai tikai cena Izvēloties saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, papildus cenas kritērijam var izvēlēties tādus papildu kritērijus kā veikto būvdarbu izpildes termiņi, renovētās ēkas ekspluatācijas izmaksas, būvdarbu veicēja profesionālās darbības apdrošināšana utt Galvenais nosacījums, lai šie izvēlētie vērtēšanas kritēriji būtu objektīvi un saistīti ar paredzamo iepirkuma priekšmetu (būvdarbu raksturu) un lai to vērtēšana būtu precīzi noteikta iepirkuma dokumentos

Lai samazinātu pasūtītāja risku līguma izpildes laikā, būtu vēlams līgumā paredzēt papildu nodrošinājumus, piemēram, līguma izpildes garantijas veidā kādā saprātīgā procentuālā apjomā no piedāvātās kopējās līgumcenas, kuru izsniedz banka vai apdrošināšanas sabiedrība Šāda garantija ļautu pasūtītājam nodrošināties gadījumos, ja būvuzņēmējs nepilda vai nepienācīgi pilda līgumsaistības Var paredzēt, ka šī garantija ir vēl spēkā arī būvuzņēmēja veikto būvdarbu garantijas perioda laikā, kas ļautu izvairīties no situācijas, ka būvuzņēmējs izvairās vai nepilda līgumā paredzētās saistības būvdarbu garantijas laikā

Nobeigumā jāuzsver, ka tieši būvuzņēmēja izvēle ir pats svarīgākais posms visā projekta realizācijā, jo tieši no tā, cik kvalificēts un pieredzējis būs būvuzņēmējs, ir atkarīgs gala rezultāts un izpildīto darbu kvalitāte, kā arī panāktais siltumenerģijas ietaupījums

7. B

ūvni

ecīb

as u

zņēm

uma

izvē

le

35

Atgādinām, ka uzņēmums ar valsts vai pašvaldību kapitāldaļām vadās pēc Publisko iepirkumu likuma prasībām, bet, īstenojot mājokļa renovācijas projektu ERAF aktivitātes ietvaros, dzīvokļu īpašnieku korporatīvā sabiedrība, dzīvokļu īpašnieku biedrība vai cita veida juridiska persona vadās pēc 2008 gada 5 februāra MK noteikumiem nr 65 «Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem»

Iepirkuma shēma nākamajā atvērumā. ⇒

7. B

ūvni

ecīb

as u

zņēm

uma

izvē

le

36

IEPIRKUMU PLĀNOŠANA

2008. gada 5. februāra Ministru kabineta noteikumu Nr. 65 “Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas

kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem”Pasūtītājs — jebkura persona, kura saskaņā ar atbildīgās institūcijas lēmumu saņem

Eiropas Savienības politiku instrumentu, kā arī valsts vai pašvaldību budžeta finansējumu līguma izpildei, izņemot finansējumu, kas tiek pieškirts kā kompensācija

Pakalpojuma līgums

lielāka kā — 50 000 lati (bez PVN)

Iepirkuma procedūra jāveic saskaņā ar MK noteikumu

IV nodaļu

Ieteicams aptaujāt vairākus potenciālos darbu veicējus,

lai izvēlētos izdevīgāko piedāvājumu

lielāka kā — 120 000 lati (bez PVN)

Būvdarbu līgums

Mazāka kā — 50 000 lati (bez PVN)

Pakalpojuma līgums

Mazāka kā — 120 000 lati (bez PVN)

Būvdarbu līgums

37

2006. gada 6. aprīļaPublisko iepirkumu likums

Pasūtītājs — valsts vai pašvaldības iestāde, pašvaldība, cita atvasināta publiska persona vai tās institūcija, kā arī privāto tiesību juridiska persona, kas vienlaikus atbilst šādiem kritērijiem:

a) ir nodibināta vai darbojas, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzības, kurām nav komerciāla vai rūpnieciska rakstura,

b) atrodas valsts vai pašvaldības iestādes, pašvaldības, citas atvasinātas publiskas personas vai tās institūcijas padotībā vai izšķirošā ietekmē vai šiem kritērijiem atbilstošas privāto tiesību juridiskās personas izšķirošā ietekmē

Pakalpojuma līgums

lielāka kā — 20 000 lati (bez PVN)

Pakalpojuma līgums

Līdz 3 000 latiem (bez PVN)

Pakalpojuma līgums

No 3000 līdz 20 000 latiem (bez PVN)

Atklāts konkurss (sludinājums tiek publicēts

Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā)

Var slēgt līgumu bez iepirkuma izsludināšanas (12 mēnešu laikā vairāku

identisku pakalpojumu summa nedrīkst pārsniegt 3 000 latus)

«Mazais» iepirkums (sludinājumu publicē

Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā)

lielāka kā — 120 000 lati (bez PVN)

Būvdarbu līgums

No 10 000 līdz 120 000 latiem (bez PVN)

Būvdarbu līgums

38

8. Būvniecības līgums

Korekts līgums par būvniecību ir veids, kā pasūtītājs var sevi pasargāt no negodīga būvkomersanta

Līgumā precīzi jādefinē līguma priekšmets, kā arī jānorāda līguma summa ar nodokļiem un, ja nepieciešams, šīs līguma summas īpašie apmaksas noteikumi, tādi kā avanss vai tas, ka tiek maksāts ik nedēļu, kā arī soda procenti Svarīgs līguma punkts ir izpildes termiņš, precīzi nosakot darbu sākšanas un beigšanas datumus, arī starptermiņus Līgumā nepieciešams noteikt, ka būvfirmai ir jābūt reģistrētai Būvkomersantu reģistrā un ka atbildīgajam būvdarbu vadītājam ir jābūt sertificētam, iekļaujot viņa rekvizītus šajā līguma sadaļā

Būvniecības līgumā precīzi jānosaka darbības, kuras ir jāveic, lai līgumā izdarītu izmaiņas Piemēram, ja rodas papildu darbi, tad ir jāsagatavo akts, kāpēc tie ir izveidojušies, klāt pievienojot tāmi, ko apstiprinājis pasūtītājs

Līgumā būtu jāparedz arī tas, kādā veidā tiks nodots būvlaukums (parasti to nodod ar aktu) Jāvienojas par būvdarbu uzsākšanas datumu un kārtību, kādā tas tiks darīts, un jānosaka, kas un kādas atļaujas sakārto

Būvniecības līgumā ir jāatrunā darbu pieņemšanas—nodošanas kārtība, t i , jāapraksta procedūra, kādā veidā tiek iesniegts pieņemšanas—nodošanas akts, precīzi nosakot termiņus un atrunājot situāciju, ja būvdarbi ir veikti nekvalitatīvi

Latvijas normatīvie akti nosaka, ka būvniecības garantijas termiņš nedrīkst būt mazāks kā divi gadi Līdz ar to līgumā, ja plānots, ka garantijas termiņš ir divi gadi, var to neatrunāt, pretējā gadījumā to nepieciešams precīzi noteikt Līgumā noteikti precīzi jāapraksta, kāda

39

procedūra jāievēro garantijas laikā pie defektu novēršanas, proti, cik ilgā laikā būvuzņēmējam ir jāreaģē uz izsaukumu, cik ātri jānovērš bojājums Pasūtītājam vēlams paredzēt rīcību gadījumos, ja būvuzņēmējs neierodas uz izsaukumu, un to, kā pasūtītājs var rīkoties, pieaicinot citus izpildītājus Līgumā jānosaka, ka šajā gadījumā pēc līguma izpildes pabeigšanas no būvuzņēmēja pasūtītājs saņem neatsaucamu garantijas laika bankas garantiju vai garantijas laika apdrošināšanas polisi

Atgriežoties pie samaksas kārtības, līgumā jāparedz avansa/garantijas laika/garantijas nauda kā saistību izpildes nodrošinājums Tādējādi nosakot, kādā veidā tiks dzēsts avanss un kā notiks garantijas naudas ieturēšana un izmaksa pēc būvdarbu pabeigšanas Pasūtītājam noteikti jāatrunā visi noteikumi, kā un kad tiek veiktas termiņu izmaiņas un kura no pusēm nes atbildību par izmaiņu sekām, kā arī jānosaka soda sankcijas

Attiecīgi līgumā ir precīzi jāapraksta situācijas, kurās tiks lietots līgumsods un kurās — zaudējumu segšana Lielākoties līgumsodu piemēro, ja kāda no pusēm nav izpildījusi savas saistības noteiktā termiņā, bet zaudējumus piestāda tad, kad kāda no pusēm nodarbojas ar kaitniecību vai ir bojājusi otras vai trešās puses mantu un ietekmējusi vai aizkavējusi saimnieciskās darbības veikšanu

Līgumam pielikumā nepieciešams pievienot būvniecības tāmi un laika jeb kalendāro grafiku

8. B

ūvni

ecīb

as lī

gum

s

40

9. Būvniecība

Ministru kabineta 1997 gada 1 aprīļa noteikumi nr 112 «Vispārīgie būvnoteikumi» (turpmāk — VBN) nosaka prasības visu veidu būvju projektēšanas sagatavošanai, būvprojekta izstrādāšanai un būvdarbu veikšanai, kā arī minēto procesu norises kārtību

Atbilstoši VBN dzīvojamo māju renovācijai var lietot:• vispārīgo kārtību;• vienkāršotās rekonstrukcijas vai renovācijas kārtību;•  vienkāršoto inženiertīklu pievadu un iekšējo inženiertīklu izbūves, 

rekonstrukcijas vai renovācijas kārtību

Lai sāktu būvniecību, ir jāizdara vairāki secīgi darbi (vispārīgā būvniecības procesa secība attēlota shēmā)

41

9. B

ūvni

ecīb

a

Būvniecības ierosinātājs

Būvniecības iesniegums — uzskaites karte

Tehniskais projekts

Būvprojekta akcepts

Būvdarbi

Būves ekspluatācija

Pašvaldības teritorijas plānojums un detālplānojums (arī attiecīgie

apbūves noteikumi)

Publiskās apspriešanas

Projektēšanas iepirkuma procedūras

Būvdarbu iepirkuma procedūra

Plānošanas un arhitektūras uzdevumsTehniskie noteikumi

Skiču projekts

Skiču projekta saskaņošana

Būvprojekta saskaņošanaBūvprojekta ekspertīze

Būvatļauja

Darbu veikšanas projekts

Līgums par autoruzraudzību, autoruzraudzības žurnāls

Būvuzrauga saistību žurnāls

Būvdarbu žurnālsCiviltiesiskās atbildības apdrošināšanas polise

Būvdarbu vadītāja saistību raksts

Akts par būves pieņemšanu ekspluatācijā

Segto darbu pieņemšanas aktsNozīmīgāko konstrukciju

pieņemšanas aktiBūves inventarizācijas lieta

Atzinumi par būves pieņemšanu ekspluatācijā

Ierosina pasūtītājs vai būvētājs, komisijai uzrāda pasūtītājsPieņem pašvaldības izveidota komisija

Vispārējās būvniecības process Saistītie dokumenti

42

9.1. Būvniecības iesniegums—uzskaites karteLai sāktu renovācijas būvdarbus, vispirms būves ierosinātājam

būv valdē jāpiesaka būvniecības iecere, iesniedzot būvniecības ie­snie gumu—uz skai tes karti Tās veidlapa ir dota VBN 1 pielikumā Būvniecību var ierosināt nekustamā īpašuma īpašnieks, nomnieks, lietotājs vai to pilnvarota persona Būvvalde 30 dienu laikā pēc būvniecības iesnieguma—uzskaites kartes reģistrācijas dienas izskata konkrētās būvniecības ieceres atbilstību vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam un detālplānojumam, ja tāds ir izstrādāts, kā arī vietējiem apbūves noteikumiem Ja būvniecības iecere atbilst visiem nosacījumiem un būvvalde pieņem pozitīvu lēmumu, tā izsniedz plānošanas un arhitektūras uzdevumu Ja būvniecības iecere neatbilst normatīvo aktu izvirzītajām prasībām, būvvalde vai nu ar pamatotu rakstisku atteikumu noraida būvniecības ieceri, vai arī pieņem lēmumu par būvniecības publiskās apspriešanas rīkošanu (vai nerīkošanu)

9.2. Plānošanas un arhitektūras uzdevumsPlānošanas un arhitektūras uzdevums un tehniskie noteikumi ir

pamatdokumenti, lai varētu sākt būvprojektēšanu Plānošanas un arhitektūras uzdevumā ir norādīti būvobjekta galvenie parametri:

•   apbūves laukuma raksturojums;•   būvprojektēšanas nosacījumi;•   tehniskie noteikumi pieslēgumiem pie inženierkomunikācijām;•   norādes  par  institūcijām,  no  kurām  saņemami  tehniskie  no­

teikumi

Izskatot būvniecības iesniegumu—uzskaites karti, būvvalde izlemj un plānošanas un arhitektūras uzdevumā norāda, cik būvprojektēšanas stadijās būvprojekts izstrādājams

9. B

ūvni

ecīb

a

43

Pēc šo dokumentu saņemšanas un inženierizpētes darbiem, ja tādi ir nepieciešami, var sākt būvprojektēšanas sagatavošanas darbus

9.3. BūvprojektsBūvprojektu var izstrādāt vienā vai divās stadijās Parasti tam ir divas

stadijas — vispirms tiek sagatavots skiču projekts, un pēc tā akceptēšanas būvvaldē tiek izstrādāts būves tehniskais projekts Būvprojektus patstāvīgi sagatavot un vadīt drīkst tikai sertificēti speciālisti

Būvprojekts un būvatļauja nav nepieciešami pagaidu būvēm, ja to būvapjoms, būvvieta un nojaukšanas termiņš saskaņots būvvaldē, mazēkām lauku apvidū, ja to būvapjoms un būvvieta ir saskoņoti būvvaldē, un sezonas būvēm — nekapitālām, galvenokārt lauksaimniecībā izmantojamām būvēm, kuru kalpošanas laiks ir viena sezona

9.4. Tehniskais projekts Tehniskajam projektam jāatbilst Latvijas būvnormatīviem un citiem

normatīvajiem aktiem, kā arī apbūves noteikumiem, būvvaldes izdotajam plānošanas un arhitektūras uzdevumam, pašvaldību vai citu institūciju izdotajiem tehniskajiem noteikumiem

Tehniskā projekta risinājumam jāgarantē būves un tās atsevišķu elementu stip rība, stingrība, noturība, energoefektivitāte, aizsardzība pret sprādzieniem un ugunsdrošība, darba un vides aizsardzība kā būvniecības, tā arī ekspluatācijas laikā

Pastāvīgas būvprojektēšanas prakses tiesības ir fiziskajām personām, ja tās ir saņēmušas attiecīgu būvprakses sertifikātu kādā no projektēšanas darbu veidiem, kā arī būvniecību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrētām juridiskajām personām, kuras nodarbina sertificētu speciālistu projektēšanas jomā

9. B

ūvni

ecīb

a

44

Lai uzsāktu būvprojektēšanu, nepieciešami šādi dokumenti: 1) situācijas plāns mērogā M 1:2000 — 1:10000; 2) zemes gabala topogrāfiskais plāns mērogā M 1:500 — 1:1000; 3) būves inventarizācijas lieta, ja būvprojektu izstrādā esošai būvei;4) plānošanas un arhitektūras uzdevums

Tehniskajā projektā ir jāietver šādas daļas:•   vispārīgā daļa: būvprojektēšanas uzsākšanai nepieciešamie do­

ku menti un materiāli; zemes gabala inženierģeoloģiskās izpētes ma te riā li; paskaidrojuma raksts ar būves tehniskajiem rādītājiem un norādi par būves galveno lietošanas veidu (funkciju) atbilstoši Būvju kla si fikā ci jai, kā arī ar vides pieejamības risinājumiem;

•   arhitektūras daļa: teritorijas sadaļa; arhitektūras sadaļa, tai skaitā būves telpu grupu lietošanas veida eksplikācija, kuru pievieno konkrētā stāva plānam; iekārtas izvietojums (sabiedrisko ēku projektiem);

•   inženierrisinājumu daļa: būvkonstrukcijas; ūdensapgāde un kana li zācija; apkure, vēdināšana un gaisa kondicionēšana; elek­tro apgāde; siltumapgāde; gāzes apgāde; telekomunikācijas, sig nalizācijas sis tēmas, iekārtu vadības un automatizācijas sis­tēmas; vides aizsardzības pasākumi; citi inženierrisinājumi; būv­izstrādājumu un būvmateriālu specifikācijas;

•   ekonomikas daļa (valsts un pašvaldību finansētiem objektiem): iekārtu, konstrukciju un materiālu kopsavilkums; būvdarbu apjomi; izmaksu aprēķins (tāme);

•   būvdarbu organizācija (kalendārais darbu veikšanas grafiks, ģe­nerālplāns u c );

9. B

ūvni

ecīb

a

45

•   ugunsdrošības pasākumu pārskats sabiedriski nozīmīgām bū­vēm (apraksts, kas ietver būves ugunsdrošības raksturlielumus; uguns drošības prasības būvkonstrukcijām un plānošanas risi nā­jumiem, ugunsaizsardzības sistēmas u c );

•   energoefektivitātes aprēķins, ja to nosaka Ēku energoefektivi tā­tes likums

9.5. BūvatļaujaLai saņemtu būvatļauju, pasūtītājs būvvaldē iesniedz būvatļaujas

pieprasījumu, akceptētu būvprojektu, zemes gabala īpašuma tiesības vai lietošanas tiesības un apbūves tiesības apliecinošus dokumentus, sertificēta atbildīgā būvdarbu vadītāja un sertificēta būvuzrauga, ja tāds ir pieaicināts, saistību rakstu (saistību rakstus aizpilda divos eksemplāros, un viens no tiem glabājas pie saistību raksta iesniedzēja), līguma par autoruzraudzību kopiju un autoruzraudzības žurnālu, ja paredzēta būvdarbu autoruzraudzība, būvdarbu žurnālu, apdrošinātāja izsniegtu būvuzņēmēja vai būvētāja civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas polises kopiju

9.6. Būvdarbi Būvdarbus drīkst veikt Būvkomersantu reģistrā reģistrēts būvuzņēmējs

Nelielu ēku, piemēram, ģimenes māju un nelielu saimniecības ēku būvdarbus drīkst veikt arī privātpersona kā būvētājs Būvētājam nav nepieciešams būvprakses sertifikāts, ja viņš veic darbus, kam nav vajadzīga būvatļauja, vai savām vajadzībām būvē, rekonstruē, renovē vai nojauc tā īpašumā esošu būvi, kura nav augstāka par diviem stāviem un kuras apbūves laukums nav lielāks par 400 m2 un būvtilpums — par 2000 m3

9. B

ūvni

ecīb

a

46

Būvdarbu kvalitātes kontrolei un uzraudzībai pasūtītājs ir tiesīgs pieaicināt būvuzraugu un autoruzraugu

9.7. Būves pieņemšana ekspluatācijāMinistru kabineta 2004 gada 13 aprīļa noteikumi nr 299

«Noteikumi par būvju pieņemšanu ekspluatācijā» nosaka kārtību, kādā pieņem ekspluatācijā jaunuzbūvētas, rekonstruētas, renovētas vai restaurētas būves, būvkompleksus vai būves kārtas

Pēc pasūtītāja (būvētāja) rakstiska pieprasījuma institūcijas, kuras ir izdevušas tehniskos vai īpašos noteikumus, pārbauda un 10 darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas atbilstoši kompetencei sniedz atzinumu par būves gatavību ekspluatācijai, tās atbilstību akceptētajam būvprojektam un normatīvo aktu prasībām

Būves pieņemšanu ekspluatācijā ierosina pasūtītājs vai būvētājs (turpmāk — pasūtītājs) Ierosinot būves pieņemšanu ekspluatācijā, pasūtītājs attiecīgajā būvvaldē iesniedz dokumentus

Būvi pieņem ekspluatācijā vietējās pašvaldības domes izveidota pieņemšanas komisija, sastādot aktu par būves pieņemšanu eksplua­tācijā

9.8. Fasādes vienkāršota renovācijaBūvniecības iesniegums—uzskaites karte un būvatļauja nav

nepieciešama, veicot ēkas (kas nav valsts aizsargājamais kultūras piemineklis) fasādes apdares renovāciju un logu nomaiņu, nemainot to dalījumu, fasādes un jumta siltināšanu, jumta ieseguma nomaiņu Pasūtītājs VBN 3 2 1 apakšnodaļā noteiktajā kārtībā aizpilda ēkas fasādes vienkāršotas renovācijas apliecinājuma karti (VBN 2 2 pielikums) un papildus vienkāršotas ēkas renovācijas dokumentiem iesniedz būvvaldē:

9. B

ūvni

ecīb

a

47

•   atbilstoši ieceres dokumentācijai izstrādātu fasādes krāsu risinājumu (krāsu pasi) un galvenos konstruktīvos mezglus;

•   būvdarbu organizācijas shēmu;•   uzsākot  ēkas  fasādes  siltināšanas  būvdarbus,  —  apdrošinātāja 

izsniegtu būvuzņēmēja vai būvētāja civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas polises kopiju un, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem būvobjektam nepieciešama būvuzraudzība, — līguma kopiju par būvuzraudzību, kā arī būvuzrauga un atbildīgā būvdarbu vadītāja sais tību rakstus

9.9. Inženiertīklu renovācijaLīdzīgi kā vienkāršoto fasādes renovāciju var veikt vienkāršotu

inženiertīklu pievadu un iekšējo inženiertīklu izbūvi, rekonstrukciju vai renovāciju Tad pasūtītājs konkrētajam tīklu īpašniekam pieprasa tehniskos noteikumus un vienojas ar sertificētu projektētāju par tehniskās shēmas izstrādi saskaņā ar tehnisko noteikumu un normatīvo aktu prasībām Tehniskajai shēmai ir šādas daļas:

•   īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu kopijas;•   dokumenti un materiāli saskaņā ar tehniskajiem noteikumiem;•   paskaidrojuma  raksts,  kam,  ja  nepieciešams,  pievienojami 

aprēķini;•   inženiertīklu pievada novietojuma attēlojums mērogā M 1:250 — 

M 1:1000 situācijas plānā vai topogrāfiskajā plānā;•   iekšējo inženiertīklu izvietojums būves inventarizācijas plānā.

Projektētājs tehnisko shēmu saskaņo ar inženiertīklu izbūves ie ro­sinātāju, konkrēto inženierkomunikāciju īpašnieku un, ja ne pie ciešams, ar citiem inženiertīklu turētājiem un trešajām personām, kuru īpašuma tiesības tiek skartas Izstrādāto tehnisko shēmu inženiertīklu izbūves ierosinātājs iesniedz būvvaldē

9. B

ūvni

ecīb

a

48

Būvvalde 10 darbdienu laikā izskata tehnisko shēmu un pieņem lēmumu par plānotās izbūves saskaņošanu vai sniedz pamatotu rakstisku atteikumu Būvvalde ir tiesīga noteikt papildu nosacījumus plānotajai izbūvei atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem Saskaņotās tehniskās shēmas de rīguma termiņš ir viens gads

Inženiertīklu pievadu izbūvi drīkst veikt konkrētajā jomā sertificēta persona vai būvkomersantu reģistrā reģistrēta persona, bet iekšējos inženiertīklus drīkst izbūvēt būvētājs, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi

Izbūvētie inženiertīklu pievadi tiek pieņemti ekspluatācijā ar konkrētā sadales tīkla īpašnieka izsniegtu atzinumu par inženiertīkla gatavību ekspluatācijai Izbūvētie iekšējie inženiertīkli tiek pieņemti ekspluatācijā ar konkrētā tīkla īpašnieka izsniegtu apliecinājumu vai — dažkārt — ar sadales tīkla īpašnieka atzinumu, kā tas ir noteikts konkrēto jomu reglamentējošos normatīvajos aktos

Pēc inženiertīklu pievada izbūves pabeigšanas būvvaldē jāiesniedz saskaņots inženiertīklu pievada novietojuma ģeodēziskais uzmērījums (digitālā veidā, Latvijas 1992 gada ģeodēzisko koordinātu sistēmā) Inženiertīklu izbūves ierosinātājs pēc inženiertīklu pievadu izbūves pabeigšanas ir tiesīgs sākt pievada ekspluatāciju, ja konkrētā sadales tīkla īpašnieks ir izsniedzis atzinumu par inženiertīklu pievada gatavību ekspluatācijai

9.10. Būvuzraudzība un autoruzraudzība daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumos

Būvniecības likums nosaka, ka pasūtītājam vai būvētājam ir tiesības, bet VBN paredzētajos gadījumos pienākums būvniecības laikā uzaicināt būvprojekta autoru (autorus) sekot būv projekta realizācijas gaitai — veikt autoruzraudzību

9. B

ūvni

ecīb

a

49

Ja būvniecība tiek veikta par valsts vai pašvaldību līdzekļiem, attiecīgajam būvētājam jāpieaicina būvuzraugs būvdarbu un būv iz strā­dājumu kvalitātes uzraudzīšanai

Būvuzraugs ir pasūtītāja pārstāvis. Viņam jābūt objektīvam, viņš nedrīkst būt saistīts ar būvuzņēmēju. Tāpēc, izvēloties būvuzraugu, pa­sūtītājam ir jābūt pārliecinātam, ka viņam var pilnībā uzticēties Nevajag pieņemt darbā būvuzņēmēja piedāvāto būvuzraugu

Veicot ēku siltināšanu, būvuzraudzības mērķis ir nodrošināt pasūtītāja tiesības un intereses būvdarbu procesā, kā arī nepieļaut būvniecības dalībnieku patvaļīgas atkāpes no akceptēta būvprojekta un patvaļīgas atkāpes no būvprojektā un darbu veikšanas projektā noteiktajām darbu tehnoloģijām

Būvuzrauga pienākums ir pārbaudīt, vai būvlaukumā būvuzņēmēja rīcībā ir noteiktā būvdarbu veikšanai nepieciešamā dokumentācija, nepieļaut būvdarbu uzsākšanu, ja nav saņemta būvatļauja, pārbaudīt, vai pirms būvdarbu uzsākšanas ir veikti visi noteiktie būvdarbu sagatavošanas darbi, pārbaudīt būvdarbu secības un kvalitātes atbilstību būvprojektam, darbu veikšanas projektam

Būvuzrauga pienākums ir arī pārbaudīt būvdarbos izmantojamo būvizstrādājumu atbilstības deklarācijas un citus atbilstību apliecinošus dokumentus, kā arī būvizstrādājumu atbilstību būvprojektam, izdarīt ierakstus būvdarbu žurnālā par būvobjekta pārbaudēs konstatētiem trūkumiem

Būvuzraugam jāierodas būvlaukumā pēc autoruzrauga, kā arī būvinspektora vai būvvaldes citas amatpersonas pirmā uzaicinājuma, jāpiedalās būvkonstrukciju, segto darbu un citu izpildīto būvdarbu pieņemšanā, un viņš drīkst pieņemt tikai tos darbus, kas izpildīti

9. B

ūvni

ecīb

a

50

atbilstoši būvprojektam un normatīvajos aktos noteiktajām prasībām

Būvuzraugs ir atbildīgs par būvdarbu norises uzraudzību kopumā atbilstoši būvniecību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un noslēgtajam būvuzraudzības līgumam, lai būvdarbos tiktu izmantoti kvalitatīvi un būvprojektam atbilstoši būvizstrādājumi Būvuzraugs ir atbildīgs arī par pasūtītājam vai būvuzņēmējam nodarītajiem zaudējumiem, kas radušies būvuzrauga bezdarbības vai vainas dēļ Ja būvuzraugs nepilda šos noteikumus vai būvuzraudzības līgumu, pasūtītājam ir tiesības lauzt būvuzraudzības līgumu un ierosināt būvuzrauga būvprakses sertifikāta anulēšanu institūcijai, kura to izdevusi

VBN nosaka, ka būvvaldei jāpieprasa autoruzraudzība restaurējamām un rekonstruējamām ēkām, kā arī daudzstāvu daudzdzīvokļu ēkām

Autoruzraudzības mērķis ir nodrošināt būvprojekta autora tiesības īstenot būvprojekta autentisku realizāciju dabā, nepieļaujot būvniecības dalībnieku patvaļīgas atkāpes no akceptētā būvprojekta, kā arī saistošo normatīvo aktu un standartu pārkāpumus būvdarbu gaitā Autoruzraudzību veic visā būvdarbu laikā saskaņā ar pasūtītāja un būvprojekta autora līgumu par autoruzraudzību Autoruzraudzības līgumā norāda autoruzraugu, kas var būt pats būvprojekta autors vai viņa pilnvarots pārstāvis — attiecīgi sertificēts speciālists vai arī speciālistu grupa Autoruzrauga pienākums ir pārbaudīt arhitektūras risinājumu atbilstību būvprojektam, laikus pārbaudīt būvizstrādājumu un materiālu atbilstību būvprojektam un nepieļaut neatbilstošu konstrukciju, tehnoloģisko un citu iekārtu, būvizstrādājumu un materiālu iestrādāšanu būvē, ja tie nav pilnvērtīgi aizstājēji būvprojektā paredzētajiem Autoruzrauga pienākums ir piedalīties komisijas darbā, pieņemot

9. B

ūvni

ecīb

a

51

būvobjektu ekspluatācijā, iesniegt pasūtītājam, būvvaldei vai Valsts darba inspekcijai motivētu rakstisku pieprasījumu pārtraukt būvdarbus, ja konstatētas patvaļīgas atkāpes no būvprojekta vai netiek ievērotas Latvijas būvnormatīvu vai darba aizsardzības normatīvo aktu prasības, ierosināt institūcijai, kura izdevusi atbildīgā būvdarbu vadītāja būvprakses sertifikātu, tā anulēšanu, ja autoruzrauga norādījumi par konstatēto atkāpju un pārkāpumu novēršanu nav izpildīti noteiktajos termiņos

Būvprojekta autors vai viņa pilnvarotā persona, ar kuru noslēgts autoruzraudzības līgums, atbild par attiecīgā būvprojekta autentisku īstenošanu atbilstoši būvniecību reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām Autoruzraugs ir atbildīgs par pasūtītājam vai būvuzņēmējam nodarītajiem zaudējumiem, kas radušies autoruzrauga bezdarbības vai vainas dēļ

Attiecīgi sertificētu un pieredzējušu būvuzraugu pieaicināšana, kā arī autoruzraudzība sekmē kvalitatīvu mājokļu energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās mājās, nodrošinot piešķirtajam finansējumam adekvātu rezultātu

9. B

ūvni

ecīb

a

52

10. Materiālu izvēle

Gandrīz visi ēkas siltināšanas procesā izmantojamie materiāli ir reg la­mentētās sfēras būvizstrādājumi Tas nozīmē, ka šo materiālu apritē, tai skaitā atbilstības apliecināšanā pastāv noteikta kārtība, ko reglamentē Ministru kabineta 2001 gada 30 aprīļa noteikumi nr 181 «Būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanas kārtība reglamentētajā sfērā», Latvijas būvnormatīvi un attiecīgie tehniskie noteikumi — harmonizētie Eiropas standarti un Eiropas tehniskie apstiprinājumi Visiem siltumizolācijas materiāliem, kā arī logiem un ci­tiem reglamentētās sfēras būvizstrādājumiem ir jābūt ar CE marķējumu (izņēmums — stikla šķiedras sietiem apmetuma javas stiegrošanai, ja tie nav siltināšanas sistēmu sastāvdaļa, jāatbilst standar tam LVS 203­2:2005 «Stikla materiāli būvniecībai — Stikla šķiedras sieti apmetuma javas stiegrošanai Tehniskie noteikumi ») un tiem pievienotām atbilstības deklarāciju kopijām Minerālvatei (akmens vatei, stikla vatei) ir jābūt deklarētai atbilstoši standartam LVS EN 13162 «Siltumizolācijas izstrādājumi ēkām Rūpnieciski ražotie minerālvates (MW) izstrādājumi Specifikācija» un siltumvadītspējas klasei λD, kā tas noteikts Latvijas būvnormatīvā LBN 002­01 «Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika» Putu polistirola loksnēm deklarācijā norāda de kla­rēto siltumvadītspējas klasi λD, ugunsreakcijas klasi, kā arī atbilstību standartam LVS EN 13163 «Siltumizolācijas izstrādājumi ēkām Rūpnieciski ražotie uzputota polistirola (EPS) izstrādājumi Specifikācija» Logiem deklarācijā norāda deklarēto siltumvadītspējas klasi λD un atbilstību standartam LVS EN 14351­1 «Logi un durvis Izstrādājumu standarts, veiktspējas raksturlielumi 1 daļa: Logi un gājēju zonas ārdurvju bloki bez ugunsizturības un/vai dūmu necaurlaidības raksturlielumiem» Deklarācijas izdošanas pamatam jebkurā gadījumā ir jābūt Eiropas Savienībā paziņotā (notificētā) atbilstības novērtēšanas iestādē izdotam atbilstības apliecinājumam, uz kuru deklarācijā ir jābūt atsaucei Materiālu atbilstības deklarācijām jābūt pieejamām būvlaukumā

53

11. Risinājumi fasāžu siltināšanai

Kad, pamatojoties uz energoaudita rezultātiem, ir pieņemts lēmums par fasādes siltināšanu, atliek izvēlēties, kāds no fasāžu siltināšanas tehniskiem risinājumiem tiks izmantos Šobrīd pieejami ir divu veidu risinājumi: tā sauktās ventilējamās fasādes un apmestās fasādes Galvenā atšķirība risinājumos — ventilējamās fasādes tiek veidotas no diviem atsevišķiem slāņiem, t i , no siltumizolācijas materiāla un apdares kārtas, starp kuriem brīvi cirkulē gaiss, bet apmestās fasādes veido vienu veselu sistēmu, kurā apdares kārta balstās tieši uz siltumizolācijas materiālu

Gan vienā, gan otrā gadījumā pasūtītājam jāņem vērā, ka fasāžu siltināšana ir gana komplicēts būvniecības process, tāpēc tā projektēšana būtu jāuztic profesionālim Turklāt, lai konkrētai ēkai piemērotu pat standartizētus risinājumus, ir jārēķinās ar trīs būvnormatīvu prasību izpildi:

•   LBN 003­01 «Būvklimatoloģija» (apstiprināti ar 2001. gada 23. au­gusta Ministru kabineta noteikumiem Nr 376);

•   LBN  002­01  «Ēku  norobežojošo  konstrukciju  siltumtehnika» (apstiprināti ar 2001 gada 27 novembra Ministru kabineta noteikumiem Nr 495);

•   LBN  201­07  «Būvju  ugunsdrošība»  (apstiprināti  ar  2007.  gada 11 decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr 866

Arī visbiežāk uzdotais jautājums: «Ar ko labāk siltināt — ar putuplastu vai minerālvati?» — nebūtu apskatāms kā gaumes lieta Atbilde nosakāma katrai konkrētajai ēkai, gan matemātiski aprēķinot būvizmaksas, gan ņemot vērā iepriekš minēto būvnormatīvu prasības un ierobežojumus Noteikti jāņem vērā tas, ka nosiltinātā fasāde sastāv no vairākiem pilnīgi atšķirīgiem materiāliem, un tikai tad, ja tiem ir ideāla saderība un to iestrāde ir veikta atbilstoši tehniskajām prasībām, varēsim iegūt gaidīto rezultātu Siltināšana

54

nav fasādes kosmētiskais remonts, tāpēc šajā gadījumā par defektu jāuzskata arī neiegūta maksimālā iespējamā siltumefektivitāte Kļūmes gadījumā nosiltinātā ēka varbūt būs ieguvusi jaunu un skaistu fasādi, bet galvenais uzdevums — būtiski uzlabot sienu siltumpretestību — tā arī netiks sasniegts Iespējams, šis defekts arī netiks fiksēts, jo iedzīvotāji tā arī nezinās, par cik procentiem viņu apkures rēķins būtu bijis mazāks, ja siltināšanas darbi būtu veikti vislabākajā kvalitātē

11.1. Apmestā fasāde Visefektīvākie ir standartizētie jeb tipveida fasādes siltināšanas

paņēmieni Eiropas Savienībā ir izstrādātas Eiropas tehnisko ap stip­rinājumu vadlīnijas ārējām daudzslāņu siltumizolācijas sistēmām ETAG 004 Uz šo vadlīniju pamata siltumizolācijas sistēmu ražotāji var saņemt sava izstrādājuma (kom plekta) Eiropas tehnisko apstiprinājumu ETA Atbilstības apliecinājums šādam ETA ļauj to marķēt ar CE zīmi un brīvi izplatīt visās ES dalībvalstīs ETA precīzi reglamentē ne tikai iebūvējamo materiālu tehniskās īpašības un to kontroles metodes, bet arī to iebūvēšanas tehnoloģiju un darbu uzraudzības kārtību Uz ETAG 004 pamata izdotie ETA nosaka stingras prasības siltināšanas sistēmu novērtēšanai un pārbaudei, kā arī izvirza būtiskas prasības sistēmu ražotājiem un izplatītājiem ne tikai attiecībā uz atsevišķu materiālu īpašībām, bet visai pārbaudāmai sistēmai kopumā Gan ETAG 004, gan uz tā pamata izdotais ETA satur pilnu informāciju par sistēmas un tās atsevišķu sastāvdaļu tehniskajām īpašībām, kā arī detalizētu instrukciju sistēmas instalācijai un darbu veikšanas tehnoloģijai, pēc kuras var vadīties gan celtnieks, gan būvuzraugs, gan arī pats pasūtītājs

Fasāžu siltināšanas sistēma, kas apliecināta atbilstībai ETA (gan sistēma kopumā, gan atsevišķie tās komponenti), ir testēta, paredzot 25 gadu ekspluatācijas laiku Materiāliem tiek veiktas dažādas pārbaudes,

11. R

isin

ājum

i fas

āžu

silt

ināš

anai

55

piemēram, ugunsdrošība, ūdens un tvaiku absorbcija, salizturība, triecienizturība, drošība lietošanā un siltuma saglabāšana

Protams, katrs pasūtītājs, neuzticoties projektētājam un būvuzraugam, var pats rūpīgi iepazīties ar minētajiem būvnormatīviem un rūpīgi sekot līdzi darbu izpildei Pasūtītājs var iepazīties ar piegādāto materiālu tehnisko dokumentāciju un pieņemt lēmumu par to saderību, bet pat šādā gadījumā vēlams, lai izvēlētie materiāli būtu jau pārbaudīti kā vienota sistēma Šobrīd visuzticamākais pārbaudes kritērijs ir sistēmas sertifikācija atbilstoši uz ETAG 004 pamata izdotam ETA Šī sertifikācija uzliek par pienākumu sistēmas ražotājam nodrošināt pircēju arī ar pilnīgu instrukciju materiālu montāžai, kas tad arī varēs kalpot par rokasgrāmatu gan celtniekam, gan būvuzraugam, gan pašam pasūtītājam Atbilstības apliecināšana ETAG 004 šobrīd vēl nav obligāta prasība valsts noteiktajos būvnormatīvos, bet pasūtītājs ir tiesīgs pieprasīt to, lai būvnieks izmantotu tikai un vienīgi sertificētu sistēmu

Apmestās fasādes kārtas šķērsgriezumā.

PamatneLīmēšanas javaSiltumizolācijas materiālsStiprināšanas dībeļiArmēšanas javaStiklšķiedras sietsArmēšanas java un grunts

Dekoratīvais apmetums

11. R

isin

ājum

i fas

āžu

silt

ināš

anai

56

11.2. Ventilējamā fasādeOtrs risinājums fasādes siltināšanai ir izmantot piekārto ventilējamo

fasādes sistēmu Ventilējamās fasādes konstrukcijas princips ir praktiski viens dažādiem apdares veidiem: ķieģeļiem, metāla kasetēm, betona piekaramajiem paneļiem un fibrocementa plāksnēm

Tās galvenais elements ir gaisa sprauga starp aizsargājošo ekrānu un siltinājumu, kas gaisa spiediena svārstību rezultātā nodrošina ūdens tvaiku un atmosfēras mitruma izgarošanu no konstrukcijas virsmām Gaisa sprauga arī samazina siltuma zudumus, jo gaisa temperatūra tajā ir aptuveni par 3—4 grādiem augstāka nekā ārpus ēkas Visiem šiem risinājumiem pamatā ir stat ņu metode vai statņu aizvietošana ar speciāliem stiprinājumiem

Ventilējamas piekārtas fasādes ir labi risinājumi mūsu klimatiskajai joslai vairāku iemeslu dēļ:

•   apdares plātnes ir rūpnieciski ražotas, tāpēc nodrošina kvalitatīvāku izskatu ēkas mūža garumā;

•   fasādēs ir mazāks mitruma uzkrāšanās risks; •   darbus var veikt neatkarīgi no gadalaika.

Ventilējamās fasādes kārtas šķērsgriezumā.

Esošā siena

L veida stiprinājums + L vai Z veida horizontāla vadula

Elastīgs siltumizolācijas aizpildījums

Cietas vai puscietas pretvēja minerālvates plāksnes ar gaisa caurlaidības rādītāju, ne augstāku par 35*10–6 m2/s Pa

H veida vertikālais profils/gaisa šķirkārta

Piekaramās fasādes apdares plāksnes

11. R

isin

ājum

i fas

āžu

silt

ināš

anai

57

11.3. Pagraba siltināšanaĒku cokoliem viens no veidiem ir izmantot apmetamu minerālvates

plāksni vai putupolistirolu, un šīs plāksnes apmest ar plāno apmetumu Ļoti būtiski ir ievērot materiālu piegādātāju rekomendācijas un izveidot pareizu cokola un sienas izolācijas salaiduma mezglu

Pagrabu pārsegumu siltumnoturības uzlabošanai daži no risināju­miem ir:

•   siltināt  ar  speciāli  tam  paredzētām  minerālvates  lamellām  vai putupolistirolu, kuru līmē klāt ar parastu fasādes līmjavu un pēc tam vienkārši apmet ar javu, kurā iestrādāts stiklašķiedras siets;

•   piestiprināt pie griestiem siltumizolācijas plāksnes ar dībeļiem vai atsevišķām konstrukcijām

11.4. Bēniņu siltināšanaNeapdzīvojamu bēniņu augšējie pārsegumi lielākoties ir ar zemām

siltumtehniskajām īpašībām

Viens no variantiem ir siltināt, izmantojot beramo vati, kura tiek iestrādāta ar speciālu pūšanas ierīci Jāatceras, ka biezumu šim izolācijas materiālam ieteicams izvēlēties ne mazāku par 200—250 mm Ieteicams, lai šo siltināšanas procedūru veiktu beramās vates iestrādes darbuzņēmējs

Energoauditors var arī ieteikt pasūtītājam bēniņos ieklāt parastos lokšņu vai ruļļu siltumizolācijas materiālus (piemēram putupolistirolu vai minerālvati), kuru biezums tiks uzrādīts energoauditora slēdzienā, ņemot vērā siltumizolācijas materiālu siltumtehniskās īpašības

11. R

isin

ājum

i fas

āžu

silt

ināš

anai

58

11.5. Lēzenu savietotu jumtu siltināšanaĒkām, kurām nav bēniņu telpas un augšējais pārsegums kalpo kā jumts

un reizē kā siltumizolācijas slānis, siltumnoturības paaugstināšanai ieteicams izvēlēties savietotu jumtu siltumizolācijas risinājumu ar cietajām minerālvates plāksnēm vai speciāli šim nolūkam paredzētām putupolistirola loksnēm, pārklātām ar ruberoīdu Virsējai siltumizolācijas loksnei tieši virsū var uzkausēt jaunu gumijotā bitumena ruļļveida segumu

Vēršam uzmanību, ka šie nav vienīgie risinājumi. Aicinām izstāstīt projektētājam savas vēlmes un finansiālās iespējas.

11.6. Logi Logi un durvis ir katras būves neatņemama sastāvdaļa Tie pieder pie būvju

norobežojošo konstrukciju kategorijas, tāpēc tiem tiek izvirzītas attiecīgas drošuma prasības — mehāniskā izturība, pietiekama siltumizolācija, vēja slodzes un lietus izturība, speciālos gadījumos arī uguns izturība, pretuzlaušanas noturība Tajā pašā laikā svarīgas ir tādas logu īpašības kā gaismas caurlaidība, starojuma caurlaidība, gaisa caurlaidība, skaņas izolācija, vēdināšanas iespējas u c Jāņem vērā, ka logi un durvis ir tie ārējo norobežojošo konstrukciju elementi, kuri rada vislielākos siltuma zudumus

Īpaša uzmanība būtu jāpievērš logu siltumizolācijas īpašībām (minimālās prasības nosaka LBN 002­01), gaisa caurlaidībai un ventilācijai Pārsvarā visās agrāk (līdz pakešlogu plašai lietošanai) projektētajās ēkās gaisa pieplūde tika paredzēta caur neblīvumiem logos, neizbūvējot speciālas pieplūdes ventilācijas sistēmas Tagad, projektējot ēkas ar mūsdienīgajiem pakešlogiem, bez gaisa pieplūdes ventilācijas sistēmām praktiski nevar iztikt

Svarīgi būtu to atcerēties, nomainot vecos logus agrāk celtajās ēkās — vispareizāk būtu reizē ar logu nomaiņu izbūvēt gaisa pieplūdes

11. R

isin

ājum

i fas

āžu

silt

ināš

anai

59

sistēmu vai sliktākajā gadījumā — obligāti uzstādīt logus ar iebūvētām mikroventilācijas sistēmām Pretējā gadījumā no kondensāta parādīšanās uz loga un, iespējams, pelējuma parādīšanās uz telpu sienām izvairīties būs neiespējami

Katrā konkrētā gadījumā, domājot, no kāda materiāla iz ga­ta votus logus un durvis izvēlēties, ir jāņem vērā visas logiem un durvīm minētās prasības, katras konkrētās būves funkcionālās un eks­pluatācijas īpatnības, logu un durvju izmēri un citas pasūtītāja vēlmes un iespējas

Katram materiālam — plastmasa, koks, alumīnijs vai koka un alumīnija kombinācija — ir savas priekšrocības, savas izmantošanas iespējas, ierobežojumi un reizē arī trūkumi, dažādi cenu līmeņi Pirms materiālu izvēles durvīm vai logiem ir jānoskaidro prasības, kādām tiem jāatbilst, jāņem vērā to ekspluatācijas apstākļi, noslodzes intensitāte (jo īpaši durvīm) un pasūtītāja finansiālās iespējas

Salīdzinot logu izmantojamību, ieteicamākie varianti būtu: •   plastmasas  logi  —  rūpniecībā  izmantojamas  telpas,  veikali, 

sabiedriskas būves, skolas, bērnudārzi, dzīvokļi;•   koka  logi  —  individuālas  dzīvojamās  mājas,  dzīvokļi,  prestižas 

sabiedriskas celtnes, vēsturiskas celtnes u c ;•   alumīnija logi — rūpnieciskas un biroju ēkas, sabiedriskas būves, 

veikali u c ;•   koka + alumīnija logi — individuālās dzīvojamās mājas, prestižas 

sabiedriskas būves u c

Kad ir izvēlēts materiāls, tad kā galvenais kritērijs logu izgatavotāja izvēlē nekādā gadījumā nedrīkst būt cena Lai gan tieši cena bieži vien ir noteicošais kritērijs daudzos gadījumos — izsoles, konkursi utt ,

11. R

isin

ājum

i fas

āžu

silt

ināš

anai

60

izvēloties konkrētas firmas piedāvājumu logu izgatavošanai un montāžai, salīdziniet to ar citu piedāvājumu, ņemot vērā:

•   logu un durvju montāžas darbu apjomu (montāža, montāžas šuves, tvaika un hidroizolācija, ailes iekšējā un ārējā apdare, palodzes garantijas),

•   logu siltumizolācijas koeficientu,•   mikroventilācijas esamību,•   pieredzi līdzīgos objektos,•   rekomendācijas no iepriekšējiem objektiem.

Lai PVC logiem nodrošinātu tādu pašu kalpošanas mūža ilgumu kā koka logiem vai pat to pārsniegtu, sistemātiski tiek strādāts pie izejmateriālu un pārstrādes iekārtu uzlabošanas, nemitīgi tiek pilnveidota logu profilu ražošanas tehnoloģija Liela uzmanība tiek pievērsta ekoloģijas, atmosfēras izturības, siltuma, skaņas izolācijas, logu apkopes jautājumiem, iespējām veidot dažādu ģeometrisko formu logus

Logu ražošanā izmanto dažādu firmu PVC profilus, kuri atšķiras pēc dizaina, kameru skaita, ir svina savienojumus nesaturoši profili t s green line profili Ideāli mūsu klimatam ir PVC piecu kameru profilu sistēmas

11. R

isin

ājum

i fas

āžu

silt

ināš

anai

61

12. Apdrošināšana

12.1. Būvuzņēmēju/būvnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana

Latvijā ir spēkā būvuzņēmēju un būvētāju civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana, un tas nozīmē, ka būvuzņēmēji un būvētāji nedrīkst bez civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas uzsākt tādus būv­darbus, kuru veikšanai nepieciešama būvatļauja

Šīs obligātās apdrošināšanas ieviešanas mērķis ir aizsargāt ar būvniecību nesaistītās personas (trešās personas) no iespējamiem būvniecības darbu rezultātā radītiem zaudējumiem

Saskaņā ar šo apdrošināšanu, ja būvuzņēmējs vai būvētājs būvdarbu laikā savas darbības vai bezdarbības dēļ nodara kaitējumu trešās personas dzīvībai, veselībai vai mantai, apdrošinātājs atlīdzinās trešajai personai minētajā sakarā nodarītos zaudējumus

Latvijā spēkā esošajos normatīvajos aktos par šo obligāto apdrošināšanu ir noteikts:

1) minimālais atbildības limits;2) pašriska apmērs (zaudējumu daļas apmērs, kuru neatlīdzina ap dro­

šinātājs) nedrīkst būt lielāks par 20 procentiem no apdrošināša nas līgumā noteiktā atbildības limita;

3) būvuzņēmēja vai būvētāja civiltiesiskās atbildības apdrošināšana, kurai jābūt spēkā līdz būves pieņemšanai ekspluatācijā vai līdz brīdim, kad būvi savā pārvaldīšanā pārņem pasūtītājs

Pirms

62

Minimālais atbildības limits

Minimālais atbildības limits

Gada poliseTā ir uz visiem objektiem, kuros tiks veikti būvniecības darbi gada laikā — 10% no būvuzņēmēja gada apgrozījuma, bet ne mazāk kā

Projekta poliseVienam konkrētam būvobjektam, kurā noteiktā laika posmā tiks veikti būvdarbi — 10% no līguma (līgumu) kopējās summas, bet ne mazāk kā

Būvuzņēmējam 50 000 latu 10 000 latu

Būvētājam 5000 latu

Savu civiltiesisko atbildību būvuzņēmējs un būvētājs var apdrošināt arī brīvprātīgi, un šādā gadījumā viņš var vienoties ar apdrošinātāju par apdrošināšanas līguma noteikumiem, t sk par atbildības limita apmēru, par apdrošināšanas aizsardzības apmēru, piemēram, izvēlēties apdrošināt savu atbildību par darbinieku veselībai nodarīto kaitējumu, kā arī par atlīdzināmo zaudējumu veidu, piemēram, var vienoties par būvuzņēmējam/būvētājam radušos tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanu

12.2. Būvniecības apdrošināšanaAr šo brīvprātīgo apdrošināšanu var apdrošināt: •  celtniecības un montāžas darbus saskaņā ar būvniecības līgumu un tāmi;•  celtniecībai paredzētos būvmateriālus;•  būvlaukuma aprīkojumu un pagaidu inženiertehniskās komunikācijas;•   būvobjektā  atrodošās  būvniecības  darbu  veikšanai  nepieciešamās 

iekārtas, mašīnas un instrumentus

Apdrošinātājs atlīdzina zaudējumus, kas būvuzņēmējam vai būvniekam radušies saistībā ar bojāto daļu atjaunošanu, nomaiņu vai remontu ie priekš minēto objektu bojājuma vai zuduma gadījumā, kas iestājies, pie mēram, ugunsgrēka, dabas stihiju, trešo personu prettiesiskas rīcības u c rezultātā

12. A

pdro

šinā

šana

63

12.3. Finansiālo saistību (būvniecības garantiju) apdrošināšana

Šī brīvprātīgā apdrošināšana darbojas kā garantija būvniecības darbu pasūtītājam, ka tas necietīs materiālus zaudējumus gadījumā, ja būvuzņēmējs neizpildīs vai nepienācīgi izpildīs savas no iepirkuma procedūras nolikuma vai būvniecības līguma izrietošās saistības

Apdrošinātājs atlīdzina iepirkuma organizētājam iepirkuma nolikumā paredzēto naudas summu, ja par uzvarējušo atzītā būvuzņēmēja vainas dēļ netiek noslēgts būvniecības līgums

Apdrošinātājs atlīdzina būvniecības darbu pasūtītājam faktiskos zaudējumus, kas tam radušies, ja būvuzņēmējs vai būvnieks savas vainas dēļ nav izpildījis būvniecības līgumā paredzētos darbus, tajā skaitā garantijas periodā paredzētos apkopes darbus

12.4. Būvniecības speciālista profesionālās atbildības apdrošināšana

Saskaņā ar šo apdrošināšanu, ja arhitekti, inženieri vai citi būvniecības speciālisti, pieļaujot kļūdu savās profesionālajās darbībās, nodara kaitējumu trešās personas (tajā skaitā klienta) dzīvībai, veselībai vai mantai, tad apdrošinātājs atlīdzinās trešajai personai minētajā sakarā nodarītos zaudējumus

Par apdrošināšanas gadījumu tiek uzskatīta jebkura reāla vai iespējami notikusi nolaidība, kļūda vai neizdarība apdrošinātās profesijas praktizēšanā, par kuru vēlāk var tikt celta prasība vai izvirzīta pretenzija

Informāciju par Latvijas apdrošināšanas kompānijām un to sniegta jiem pakalpojumiem var atrast Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mājas lapā www.fktk.lv.

12. A

pdro

šinā

šana

64

13. Kur iesniegt projektu daudzdzīvokļu mājas siltināšanai un ERAF līdzfinansējuma saņemšanai?

Projekta iesniegumu ERAF aktivitātē «Daudzdzīvokļu māju siltum­noturības uzlabošanas pasākumi» var iesniegt Latvijas Investīciju un at tīs­tības aģentūras (LIAA) Klientu apkalpošanas nodaļā Pērses ielā 2 (1 stāvā) Rīgā Tālrunis 67039499, e­pasts: jautajumi@liaa gov lv Informācija: www liaa gov lv sadaļā «ES fondi»

65

14. Labie piemēri Adrese Kurzemes prospekts 14,

Rīga, 464 sērijaPārvaldīšanas forma Dzīvokļu īpašnieku biedrībaRenovācijas darbi 1 Bēniņu siltināšana ar ekovati

(200 mm) 2 Fasādes siltināšana ar

akmensvati (100 mm) 3 Cokolstāva siltināšana ar

ekstrudēto putuplastu (100 mm) 4 Koplietošanas telpu logu

un durvju nomaiņa 5 Termoregulatoru uzstādīšana

pie katra radiatora 6 Siltuma skaitītāju uzstādīšana

pie katra radiatoraKopējā platība, aprēķina platība

2343 m2

Dzīvokļa īpašumu skaits 45 dzīvokļiEnerģijas patēriņš pirms renovācijas

260 kWh/m2 gadā

Renovācijas kopējās izmaksas

95 000 Ls

Izmaksas uz 1 kopējās platības m2

40,55 Ls

Publiskais finansējums (valsts, pašvaldības, ERAF)

—

Aizdevuma apmērs, termiņš

95 000 Ls, fiksētā likme uz 5 gadiem 7,411%, 11 gadi

Aizdevuma atmaksa 0,40 Ls/m2 mēnesīEnerģijas ietaupījums vidēji apkures sezonā 57,7%

0.0

0.5

1.0

1.5

2.01.35

0.56 0.25 0.65

1.60

1.21

Pirms

Maksa par apkuri Maksa par apsaimniekošanu Kopējais maksājums

Pēc Pirms Pēc(t. sk.

kredīts)

Pirms (aps. maksa., apkure)

Pēc (aps. maksa., apkure,

kredīts)

Pirms

Pēc

66

Adrese Brīvības iela 33/35, Ventspils, speciālais projekts

Pārvaldīšanas forma Pārvaldīšanas līgums ar pašvaldības SIA

Renovācijas darbi 1 Ēkas fasādes, gala sienu, pagraba un bēniņu, siltināšana

2 Durvju bloku nomaiņa 3 Karstā ūdens regulatora

nomaiņa ar elektroniski vadāmo ar temperatūras pazeminājumu

4 Siltumapgādes cauruļvadu izolācijas nomaiņa apkures un karstā ūdens cauruļvadiem ēkas pagrabā

Kopējā platība, aprēķina platība

1563,7 m2

Dzīvokļa īpašumu skaits 35 dzīvokļiEnerģijas patēriņš pirms renovācijas

155 kWh/m2 gadā

Renovācijas kopējās izmaksas

53 427,88 Ls

Izmaksas uz 1 kopējās platības m2

32,34 Ls

Publiskais finansējums (valsts, pašvaldības, ERAF)

26 713,94 Ls

Aizdevuma apmērs, termiņš

15 434 Ls, mainīga likme 7,2%, 12 gadi

Aizdevuma atmaksa 0,24 Ls/m2 mēnesīEnerģijas ietaupījums vidēji apkures sezonā

39%

0.0

0.5

1.0

1.5

2.0

0.690.48 0.40 0.49

1.09 0.97

Pirms

Maksa par apkuri Maksa par apsaimniekošanu Kopējais maksājums

Pēc Pirms Pēc(t. sk.

kredīts)

Pirms (aps. maksa., apkure)

Pēc (aps. maksa., apkure,

kredīts)

Pirms

Pēc

14. L

abie

pie

mēr

i

67

Adrese Rīgas iela 14, Ropažu novads, 103 sērijaPārvaldīšanas forma Dzīvokļu īpašnieku biedrībaRenovācijas darbi 1 Bēniņu siltināšana

ar ekovati (200 mm) 2 Fasādes siltināšana ar ekstrudēto

putuplastu (100 mm) 3 Cokolstāva siltināšana

ar akmensvati (100 mm) 4 Koplietošanas telpu logu

nomaiņa Kopējā platība, aprēķina platība

1132 m2

Dzīvokļa īpašumu skaits

12 dzīvokļi

Enerģijas patēriņš pirms renovācijas

210,8 kWh/m2 gadā

Renovācijas kopējās izmaksas

47 837 Ls

Izmaksas uz 1 kopējās platības m2

42,26 Ls

Publiskais finansējums (valsts, pašvaldības, ERAF)

23 919 Ls

Aizdevuma apmērs, termiņš

23 919 Ls, fiksētā likme uz 1 gadu 4,124%, 15 gadi

Aizdevuma atmaksa 0,22 Ls/m2 mēnesīEnerģijas ietaupījums vidēji apkures sezonā

31,5% (nepilna sezona pēc renovācijas)

0.0

0.5

1.0

1.5

2.0

1.08

0.740.30 0.40

1.381.14

Pirms

Maksa par apkuri Maksa par apsaimniekošanu Kopējais maksājums

Pēc Pirms Pēc(t. sk.

kredīts)

Pirms (aps. maksa., apkure)

Pēc (aps. maksa., apkure,

kredīts)

Pirms

Pēc

14. L

abie

pie

mēr

i

68

Adrese Klaipēdas iela 84, Liepāja, 103 sērija

Pārvaldīšanas forma Dzīvokļu īpašnieku biedrībaRenovācijas darbi 1 Jumta siltināšana ar ekovati

(100 mm) 2 Fasādes siltināšana ar

akmensvati (100 mm) 3 Cokolstāva siltināšana ar

ekstrudēto putuplastu (100 mm) 4 Koplietošanas telpu logu

un durvju nomaiņa 5 Pagraba pārseguma siltināšana

ar ekovati (100 mm) 6 Siltumapgādes sistēmas renovācija

Kopējā platība, aprēķina platība

3839,80 m2

Dzīvokļa īpašumu skaits 60 dzīvokļiEnerģijas patēriņš pirms renovācijas

184 kWh/m2 gadā

Renovācijas kopējās izmaksas

124 180 Ls

Izmaksas uz 1 kopējās platības m2

32,34 Ls

Publiskais finansējums (valsts, pašvaldības, ERAF)

62 090 Ls

Aizdevuma apmērs, termiņš

62 090 Ls, mainīga likme 4,1%, 15 gadi

Aizdevuma atmaksa 0,24 Ls/m2 mēnesī

Enerģijas ietaupījums vidēji apkures sezonā

39%

1.224

0.660.40 0.50

1.88

1.16

Pirms

Maksa par apkuri Maksa par apsaimniekošanu Kopējais maksājums

Pēc Pirms Pēc(t. sk.

kredīts)

Pirms (aps. maksa., apkure)

Pēc (aps. maksa., apkure,

kredīts)

0.0

0.5

1.0

1.5

2.0

Pirms

Pēc

14. L

abie

pie

mēr

i

69

Dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokols Nr.

Vieta 20____. gada ____. _____________Sapulcē piedalās:Dzīvojamās mājas ar adresi Pilsēta, _____________ ielā Nr. _____ dzīvokļu/neapdzīvojamo telpu, mākslinieku darbnīcu Nr.:___________________________________________________________________________________________īpašnieki; Par sapulces vadītāju ievēlēts ________________________ (vārds, uzvārds);Par sapulces sekretāru ievēlēts _______________________ (vārds, uzvārds);

Darba kārtība:1. Par dzīvojamās mājas renovācijai nepieciešamiem pasākumiem energoefektivitātes paaugstināšanai, un šo

pasākumu izmaksām;2. Par pilnvarojuma līguma projekta apstiprināšanu;3. Par pilnvarojumu dzīvokļu īpašnieku vārdā organizēt un nodrošināt renovācijas darbus un atlīdzību pilnvarniekam;4. Par turpmāko kopsapulču sasaukšanas un lēmumu noformēšanas kārtību.5. Par dzīvokļu īpašnieku pārstāvi dokumentu glabāšanai.

Piezīme: Jautājumi 1-4 obligāti iekļaujami darba kārtībā. Šādu jautājumu izlemšanas nepieciešama lai pretendētu uz Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējumu energoefektivitātes pasākumiem dzīvojamā mājā.

Piezīme: Kopsapulcē vienlaikus var tikt izlemti šādi papildus jautājumi, kas var būt nepieciešami kredītiestādei, lemjot par kredīta piešķiršanu energoefektivitātes pasākumu veikšanai, ja attiecīgie pasākumi mājā tiks finansēti aizņemoties līdzekļus no kredītiestādes:

6. Par pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas izmaiņām (gadījumos, kad energoefektivitātes pasākumi atzīstami par nepieciešamajiem izdevumiem);

7. Par papildus ikmēneša maksājumu un tā apmēru (gadījumos, kad energoefektivitātes pasākumi nav atzīstami par nepieciešamiem izdevumiem);

8. Par pārvaldnieka maiņas nosacījumiem pēc dzīvokļu īpašnieku iniciatīvas (ja pārvaldnieks ir dzīvokļu īpašnieku pilnvarotā persona aizņēmuma saņemšanai);

9. Par pārvaldnieka maiņas nosacījumiem pēc kredītiestādes iniciatīvas (ja pārvaldnieks ir dzīvokļu īpašnieku pilnvarotā persona aizņēmuma saņemšanai);

Par 1.jautājumu uzstājas _____________________ un ziņo, ka sapulcē piedalās ______ dzīvokļu īpašnieki, kas kopā pārstāv _____ no visiem dzīvokļu īpašniekiem, tādējādi sapulce ir (nav) lemttiesīga. _____________________ informē par šādu pasākumu kopumu, kas veicams dzīvojamās mājas kopīpašuma daļas renovācijai (energoefektivitātes pasākumu īstenošanai)*:

- būvprojekta vai vienkāršotās renovācijas kartes sagatavošana;- būvuzraudzība, autoruzraudzība;- ēku ārējo norobežojošo konstrukciju būvelementu siltināšana un nomaiņa (piem. gala sienu siltināšana; visu sienu

siltināšana) Uzskaitot veicamos darbus, saskaņā ar enerogaudita pārskatā norādīto.*

*īpašnieki kopsapulces protokolā norāda tikai tos pasākumus, kurus attiecīgajā ēkā realizēs (Šajā sadaļā dotais uzskaitījums ir informatīvs).

Minēto aktivitāšu plānotās izmaksas saskaņā ar iepriekš veiktajiem aprēķiniem (tāmi) ir ______LVL.

Noklausījusies ziņojumu un apspriedusies, sapulce, balsojot _____ “par”, _____ “pret” un _____ atturoties, nolemj veikt augstāk norādīto pasākumu kopumu dzīvojamās mājas Pilsēta, adrese, kopīpašuma daļas renovācijai, kā arī apstiprināt veicamo pasākumu kopējās izmaksas, kas nepārsniedz* ______LVL.

*precīzas izmaksas tiek noteiktas noslēdzot līgumu ar konkrētu būvdarbu veicēju.

Par 2.jautājumu uzstājas ____________________ un ierosina akceptēt kopsapulcē izskatāmā pilnvarojuma līguma projekta

15. Pielikums Nr. 1

70

nosacījumus (pielikums protokolam) un piedāvāt dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē izvēlētai personai noslēgt pilnvarojuma līgumu, saskaņā ar akceptētā līguma projekta nosacījumiem, par pasākumu kopuma organizēšanu dzīvojamās mājas Pilsēta, adrese, kopīpašuma daļas renovācijai (energoefektivitātes pasākumu īstenošanai). Noklausījusies ziņojumu un apspriedusies, sapulce, balsojot _____ “par”, _____ “pret” un _____ atturoties, nolemj akceptēt pilnvarojuma līguma projekta nosacījumus (pielikums protokolam).

Par 3.jautājumu uzstājas ___________________ un ierosina saskaņā ar akceptētajiem pilnvarojuma līguma projekta nosacījumiem pilnvarot ______________________________ (vārds, uzvārds (fiziskai personai) vai nosaukums un atbildīgās amatpersonas vārds, uzvārds (juridiskai personai)) dzīvokļu īpašnieku vārdā organizēt un nodrošināt dzīvojamās mājas renovācijas darbus. Ar šo pilnvarojumu pilnvarniekam uzticēt veikt šādas darbības:

- pasūtīt būvprojektu vai apliecinājuma karti (vienkāršotas renovācijas gadījumā) energoefektivitātes pasākumu veikšanai; - pieprasīt un saņemt dzīvojamās mājas inventarizācijas (kadastra) lietas kopiju, kā arī tehniskās apsekošanas atzinumu

(piezīme – šo uzdevumu uzdod, ja pilnvarnieks nav dzīvojamās mājas pārvaldnieks vai tā rīcībā nav attiecīgo dokumentu);

- pieprasīt aizdevumu kredītiestādē ______ Ls/EUR apmērā uz ______ gadiem ar kredītiestādes noteikto procentu likmi, līgumsodu un citiem obligātajiem maksājumiem tajā skaitā komisijas maksām (piezīme – šo uzdevumu uzdod, ja aizņēmums tiek ņemts kredītiestādē);

- pieprasīt un saņemt izziņu no kredītiestādes par aizdevuma piešķiršanu saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumu Nr.138 “Noteikumi par darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.4.1.aktivitāti „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” pielikumā Nr.4 norādīto paraugu; (piezīme – šo uzdevumu uzdod, ja aizņēmums tiek ņemts kredītiestādē);

- pieprasīt un saņemt izziņu no kredītiestādes par konta atlikumu – daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas remontdarbu uzkrājuma fondu saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumu Nr.138 “Noteikumi par darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.4.1.aktivitāti „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” pielikumā Nr.5 norādīto paraugu; (piezīme – šo uzdevumu uzdod, ja attiecīgie uzkrājumi mājā ir veidoti);

- iesniegt projekta iesniegumu un citus nepieciešamos dokumentus atklātai projektu iesniegumu atlasei Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējuma saņemšanai un projekta īstenošanai saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumiem Nr.138 “Noteikumi par darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.4.1.aktivitāti „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi”;

- organizēt pretendentu atlasi, atbilstoši šādiem kritērijiem (piezīme – var tikt iekļauti papildus nosacījumi pretendenta atlasei piem. – piedāvājums ar zemāko cenu, piedāvājums ar noteiktu garantijas laiku, u.c.); un normatīvajiem aktiem iepirkumu procedūras jomā, kā arī ar būvdarbu veikšanu saistītos pasākumus normatīvajos aktos noteiktā kārtībā;

Noteikt PILNVARNIEKAM atlīdzību Ls ___ mēnesī un paredzēt, ka maksājumus veic ĪPAŠNIEKI šādā kārtībā (proporcionāli dzīvokļa īpašumu skaitam mājā, proporcionāli dzīvokļa īpašuma lielumam).

Apspriedusies, sapulce, balsojot _____ “par”, _____ “pret” un _____ atturoties, nolemj:- pilnvarot ____________________________________ (vārds, uzvārds (fiziskai personai) vai nosaukums un atbildīgās

amatpersonas vārds, uzvārds (juridiskai personai)) dzīvokļu īpašnieku vārdā organizēt un nodrošināt renovācijas darbus dzīvojamās mājas Pilsēta, adrese, kopīpašuma daļā (piezīme- var vēlreiz uzskaitīt kādus pasākumus minētā persona ir pilnvarota veikt). Izvēloties pretendentu būvdarbu veikšanai, Pilnvarniekam jāievēro šādi papildus nosacījumi.......

- noteikt atlīdzību PILNVARNIEKAM Ls ___ apmērā, ko īpašnieki sedz _________________ kārtībā.

Par 4.jautājumu uzstājas ___________________ un ierosina turpmāk sasaukt dzīvokļu īpašnieku kopsapulci par renovācijas darbu gaitu dzīvojamā mājā reizi __________ (piem. ceturksnī - katra ceturkšņa ____________________). Sapulcēs pieņemtos lēmumus fiksēt sapulču protokolos, kuri tiek sastādīti 2 (vai 3) eksemplāros un glabājas pa vienam pie pilnvarotās personas (kopīpašuma pārvaldnieka), un dzīvokļa īpašnieka, kurš saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku lēmumu ir pilnvarots uzglabāt augstāk minētos dokumentus. Apspriedusies, sapulce, balsojot _____ “par”, _____ “pret” un _____ atturoties, nolemj turpmāk sasaukt dzīvokļu kopsapulci par renovācijas darbu gaitu dzīvojamā mājā reizi ceturksnī - katra ceturkšņa ____________________. Sapulcēs pieņemtos lēmumus fiksēt sapulču protokolos, kuri tiek sastādīti 2 (vai 3) eksemplāros un glabājas pa vienam pie kopīpašuma pārvaldnieka, (pilnvarotās personas, ja šajā protokolā noteiktās darbības nav uzticētas pārvaldniekam) un dzīvokļa īpašnieka, kurš saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku lēmumu ir pilnvarots uzglabāt augstāk minētos dokumentus.

71

Par 5.jautājumu uzstājas ___________________ un ierosina pilnvarot dzīvokļa Nr.__ īpašnieku saņemt un uzglabāt vienu šī protokola eksemplāru, kā arī parakstītā pilnvarojuma līguma vienu eksemplāru.Apspriedusies, sapulce, balsojot _____ “par”, _____ “pret” un _____ atturoties, nolemj pilnvarot dzīvokļa Nr. īpašnieku saņemt un uzglabāt vienu šī protokola eksemplāru, kā arī parakstītā pilnvarojuma līguma vienu eksemplāru. Kopsapulcē papildus izlemjamie jautājumi, ja energoefektivitātes pasākumi mājā tiks finansēti aizņemoties līdzekļus no kredītiestādes:

Par 6.jautājumu uzstājas ___________________un ierosina palielināt pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksu no _______Ls/EUR/kv.m. līdz _______Ls/EUR/kv.m. no dzīvokļa platības, novirzot attiecīgo palielinājumu protokola 3. punktā minētā aizdevuma atmaksai un citu no aizdevuma izrietošo maksājumu veikšanai kredītiestādei. Pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksājumus veikt, iemaksājot attiecīgās naudas summas (biedrības vai pārvaldnieka nosaukums) norādītajā kredītiestādes kontā. Nesamazināt pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksu līdz aizdevuma pilnīgai atmaksai.Apspriedusies, sapulce, balsojot _____ “par”, _____ “pret” un _____ atturoties, nolemj palielināt pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksu no _______Ls/EUR/kv.m. līdz _______Ls/EUR/kv.m. no dzīvokļa platības, novirzot attiecīgo palielinājumu protokola 3.punktā minētā aizdevuma atmaksai un citu no aizdevuma izrietošo maksājumu veikšanai kredītiestādei.

Par 7.jautājumu uzstājas ___________________un ierosina atmaksāt aizdevuma pamatsummu, procentus un citus no aizdevuma izrietošos maksājumus, nosakot ikmēneša maksājumu. Papildus maksājumu novirzot protokola 3 punktā minētā aizdevuma atmaksai un citu no aizdevuma izrietošo maksājumu veikšanai kredītiestādei.Apspriedusies, sapulce, balsojot _____ “par”, _____ “pret” un _____ atturoties, nolemj noteikt ikmēneša papildus maksājumu _______Ls/EUR/kv.m. no dzīvokļa platības (papildus pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksai) aizdevuma pamatsummas, procentu un citu no aizdevuma izrietošo maksājumu segšanai kredītiestādei.

Par 8.jautājumu uzstājas ___________________un ierosina noteikt sekojošu kārtību maksājumu saistību pārņemšanai gadījumos, kad pārvaldnieka maiņa notiek pamatojoties uz dzīvokļu īpašnieku ierosinājumu (piezīme – jautājums iekļaujams, ja pārvaldnieks ir dzīvokļu īpašnieku pilnvarotā persona aizņēmuma saņemšanai): Ja dzīvokļu īpašnieki nolemj mainīt pārvaldnieku (pārvaldnieka nosaukums), viņi apņemas nekavējoties par to rakstiski informēt kredītiestādi un gadījumā, ja jaunais pārvaldnieks neuzņemas saistības, kas izriet no aizdevuma līguma, dzīvokļu īpašnieki piekrīt un viņiem ir pienākums slēgt pārjaunojuma līgumu ar banku noslēgtajam aizdevuma līgumam, uzņemoties saistības, kas izriet no aizdevuma līguma ___________ (vienošanās var paredzēt kārtību kādā īpašnieki pārņem saistības piem. katrs uzņemas saistības par summu, kas proporcionāla katram dzīvokļa īpašniekam piederošā dzīvokļa īpašuma lielumam).Apspriedusies, sapulce, balsojot _____ “par”, _____ “pret” un _____ atturoties, nolemj akceptēt (noraidīt) šajā punktā noteikto kārtību maksājumu saistību pārņemšanai pret kredītiestādi.

Par 9.jautājumu uzstājas ___________________un ierosina noteikt sekojošu kārtību maksājumu saistību pārņemšanai gadījumos, kad pārvaldnieka maiņa notiek pēc kredītiestādes iniciatīvas (piezīme – jautājums iekļaujams, ja pārvaldnieks ir dzīvokļu īpašnieku pilnvarotā persona aizņēmuma saņemšanai);Pārvaldnieka maiņa var notikt, ja tas nepilda aizdevuma līguma, kas noslēgts ar kredītiestādi, saistības (precīzi nosacījumi iekļaujami pēc vienošanās ar kredītiestādi). Dzīvokļu īpašnieki piekrīt, ka pārvaldnieka maiņas gadījumā jaunais pārvaldnieks ir tiesīgs pārņemt iepriekšējā pārvaldnieka saistības pret kredītiestādi, kā arī piekrīt, ka visi šīs sapulces Protokola lēmumi attiecas arī uz jaunā pārvaldnieka pārjaunoto aizdevumu un dzīvokļu īpašnieku attiecībām ar jauno pārvaldnieku.Apspriedusies, sapulce, balsojot _____ “par”, _____ “pret” un _____ atturoties, nolemj akceptēt (noraidīt) šajā punktā noteikto kārtību saistību pārņemšanai pret kredītiestādi.

Sapulces vadītājs: _____________________________________________________paraksts, tā atšifrējums

Sapulces sekretārs: ____________________________________________________paraksts, tā atšifrējums

Sapulces dalībnieki: dzīvokļu/neapdzīvojamo telpu/mākslinieku darbnīcu īpašnieki:__________________________________________________________________________________________________,

dzīvokļa/neapdzīvojamās telpas/mākslinieku darbnīcas Nr., īpašnieka vārds, uzvārds, personas kods, adrese

72

Ekonomikas ministrijas, nozaru asociāciju un uzņēmumu Sadarbības memorands

Rīgā 2010. gada 25. februārī Ar šo sadarbības Memorandu Latvijas Republikas ekonomikas ministrs Artis Kampars un zemāk parakstījušies nozaru nevalstisko organizāciju pārstāvji un uzņēmumi vienojas par kopīgu sadarbību mājokļu renovācijas tirgus attīstībā. Sadarbības memoranda mērķis ir sekmēt efektīvas un atklātas sadarbības veidošanu starp Memoranda parakstītājiem. Par Memoranda galveno uzdevumu uzskatāma informācijas pieejamības nodrošināšana par mājokļu renovācijas procesu, tai skaitā: - veicināt nozaru asociāciju savstarpējo sadarbību/izglītošanos, lai nodrošinātu informācijas apriti

par aktualitātēm nozarē; - nodrošināt informācijas pieejamību daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanas un apsaimniekošanas

jautājumos; - nodrošināt informācijas pieejamību dzīvokļu īpašniekiem par finansējuma avotiem mājokļu renovācijai; - informēt par mājokļu renovācijas ieguvumiem;- izglītot par kvalitatīviem renovācijas procesa nosacījumiem; - informēt par būvmateriālu kvalitātes standartiem un to iestrādes tehnoloģijām; - veicināt kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību, informējot sabiedrību par nozarē aktuālo informāciju. Parakstot šo Memorandu, puses apņemas realizēt Memorandā iekļautos uzdevumus savstarpējas koleģialitātes un izpratnes gaisotnē, respektējot viedokļu un interešu dažādību, kā arī gādājot par Latvijas valsts ilglaicīgas attīstības perspektīvu un kopējo Eiropas Savienības energoefektivitātes mērķu sasniegšanu. Memorandam aicinām pievienoties arī citas nevalstiskās organizācijas, iesniedzot Ekonomikas ministrijai pievienošanās vēstuli.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra Valdis BlomeLatvijas Būvinženieru savienība Mārtiņš StraumeTehnisko ekspertu asociācija Ainārs CarsLatvijas Būvmateriālu tirgotāju asociācija Mārtiņš Artiņš Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienība Egīls Dzelzītis Latvijas logu un durvju ražotāju asociācija Ivars Brants Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācija Ģirts BeikmanisLatvijas Siltumuzņēmumu asociācija Andris Akermanis Latvijas Energoefektivitātes asociācija Māris Sproga AS „DnB NORD Banka” Ivars KapitovičsAS „SEB banka” Ingus GrasisAS „Swedbank” Daniils RuļovsRīgas Tehniskā universitāte Ingars Eriņš Rīgas enerģētikas aģentūra Maija RubīnaZemgales reģionālā enerģētikas aģentūra Mārtiņš Prīsis Vidzemes reģionālā enerģētikas aģentūra Andis Krauklis Liepājas pilsētas Dome Mārtiņš TīdensLatvijas būvnieku asociācija Viktors PuriņšLatvijas Dzīvokļu īpašnieku savienība Laimdota Šnīdere

15. Pielikums Nr. 2

74

SOLI PA SOLIM LĪDZ MĀJAS ATJAUNOŠANAI

OTRAIS PAPILDINĀTAIS IZDEVUMS

IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ!IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ! 2010

Foto: Talsi, Darba iela 19a

IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ!