RTU un LU starpaugstskolu maăistrantūras studiju modulis “Medic īnas fizika”L īgums 2006/0250/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2./0079/0007
5.1. Asinsspiediens5.1. Asinsspiediens
• Asinsspiediens:
• invazīvie mēr ījumi
• neinvazīvie mēr ījumi
• Pulss: spiediena viĜĦa izplatīšana asinsvados
Attēls no www.medphys.ucl.ac.uk
Tiešie mēr ījumiTiešie mēr ījumi
Intravazālais devējsMērīšanas
shēmaDevējs Katetrs
Transkutāna pieeja
Tiešā pieeja (venesekcija)
Mērīšanas shēma
DevējsKatetrs
Ekstravazālais devējs
EkstravazālaEkstravazāla spiediena mēr īšanas sistēmaspiediena mēr īšanas sistēma
katetrs Balona piepūšana
Skalošanas šėidrums
300 mm Hg
Spiediena devējsSpiediena devējs
Temperatūras devējs
El. signāls
Attēls no www.wpiinc.com
Spiediena reăistrācija Spiediena reăistrācija perifērās perifērās artērij āsartērij ās
Kanula vietā
Katetrs Spiediena pārveidotājiKanulas
Reăistrējamais signāls
Attēli no www.ebme.co.uk, www.aeonmedicaluk.com, www.edwards.com, www.ciap.health.nsw.gov.au
Spiediena signāla formaSpiediena signāla forma
PPsist
Pdiast
Izgrūšanas laks
Dikrotiskaisvilnis
Periods
PsPdPvid 31
32 +=
Pul
sa s
pied
iens
Asinsspiediena līkne akūtā Asinsspiediena līkne akūtā eksperimenāeksperimenā
Attēls no L. Aberberga-Augškalne, O. KoroĜova, Fizioloăīja ārstiem, 2007
I. pakāpes viĜĦi
II. pakāpes viĜĦi
III. pak āpes viĜĦi
KateterizācijaKateterizācija: metode un aprīkojums: metode un aprīkojums
Asins plūsma
Attēli www.hemodinamiadelsur.com.ar un www.techdevice.com/
• 2 vai 4 lūmenu katetri• rentgenu iekārta• defibril ācijas iekārta
KateterizācijaKateterizācija: plaušu artērijas spiediens: plaušu artērijas spiediens
KateterizācijaKateterizācija: kambaru spiediens: kambaru spiediens
laiks
200 mm Hg
100
0
stenoze pēc operācijas
VārstuĜa atvēruma laukuma noteikšanaVārstuĜa atvēruma laukuma noteikšana
1 2
P1 P2
spiediena devējs
2
2vghPP statt
ρρ ++=Bernuli likums
21
21
21
21
2
21
)(2
)(2
2
−=
=
−=
+=
PPFA
vAF
PPv
vPP
ρ
ρ
ρ
Potenciālās enerăijas ietekmePotenciālās enerăijas ietekme
• devējam jābūt katetra atveres līmenī
• 1.3 cm augstuma ���� 1.0 mm Hg (133 Pa)
2
2vghPP statt
ρρ ++=Bernuli likums
+ 85 mmHg
- 40 mmHg
Kin ētiskās enerăijas ietekmeKin ētiskās enerăijas ietekme
2
2ughPP statt
ρ+ρ+=Bernuli likums
4100
0.3530
36300
∆∆∆∆P, mmHgātrums, cm/s
P = P0
P < P0
P > P0
Sānu spiediens
Gala spiediens
Tiešās metodes trūkumiTiešās metodes trūkumi
Komplik āciju risks:
• Aritmijas
• Katetra sapīšanās
• Art ēriju perfor ācija
• Art ērijas pl īsumi– mirstība 50 – 70 % !
• Sirds tamponāde
• Infekcijas
• Pneimotorakss
• Gāzu embolija
• Trombu veidošanās
• Rūpīga skalošana:– Novērš recēšanu
– Novērš gaisa pūslīšus
0
50
100
150
mm Hg Pūslīši katetrā
NeinvazīvaNeinvazīva spiediena mēr īšana: vēsturespiediena mēr īšana: vēsture
• 1860 - Merija (Etienne Jules Mary) sfigmogrāfs.
• 1881 – fon Bahs (Samuel Siegfried Karl Ritter von Basch) izgudroja sfigmomanometru.
• 1896 - Riva – Roči (Scipione Riva-Rocci) izgudroja dzīvsudraba sfigmomanometru,
• 1905 – Korotkovs (Николай Коротков) nopublicēja auskultācijas metodes aprakstu.
SfigmomanometrsSfigmomanometrs
Attēli no http://www.germes-online.com, http://www.faqs.org
Manšete Gumijas baloniĦšManometrs
KorotkovaKorotkova metodemetode
120
P, mm Hg
0
60
manšetes spiediens
Korotkova skaĦas: turbulence un troksnis, asinsvadam saplokot
P sistoliskais
Laiks
P diastoliskais
OscilometriskāOscilometriskā metodemetode
0
40
80
120
160
200sistoliskais spiediens
vidējais spiediens
• Sistoliskais spiediens: amplitūdas pieauguma maiĦa (arī pirmā smailīte)
• Diastoliskais spiediens: jārēėina no Psis un Pvid
Amax
Asys Adys
85.0
55.0
max
max
=
=
AA
AA
dys
sys
diastoliskais spiediens
Topiskais koeficients:
disvid
vidsis
PP
PPTK
−−=
TahooscilogrammaTahooscilogramma
Attēls no www.constel.ru/img/pub21.gif
Pulss
dV/dt
P manšetē
diastoliskaissistoliskais
sānu galavidējais
Asinsspiediens: orientējošie lielumi Asinsspiediens: orientējošie lielumi
0 - 6diapazonsDobajā vēnā
70 – 105vidējais
60 – 90diastoliskais
9 – 19vidējais
4 –1260 - 80
15 – 30
1 – 7
15 – 30
0 – 64 – 12vidējaisPriekškambaros
Labajā
6 – 12
diastoliskais
diastoliskais
~ 15vidējaisVēnās
90 – 140sistoloskaisArt ērij ās
90 – 150sistoloskaisAort ā / Plaušu artērij ā
90 – 150sistoliskaisKambaros
Kreisajā
Kas ir norma?Kas ir norma?
Volinska formulas:Ps = 102+0.6×××× vecums gadosPd = 102+0.4×××× vecums gados
Latvija ASV
II. pakāpes hipertensija
I. pakāpes hipertensija
Prehipertensija
Norma
80 90 100
120
140
160
P diastoliskais
P s
isto
liska
is
II. pakāpes hipertensija
I. pakāpes hipertensija
Prehipertensija
Norma
80 90 100
120
140
160
P diastoliskais
P s
isto
liska
is