Latvijas pilsētu sociāli Latvijas pilsētu sociāli ekonomiskās attīstības ekonomiskās attīstības

tendencestendences

Prezentācijas satursPrezentācijas saturs

1.1. Pētījuma tehniskā informācijaPētījuma tehniskā informācija

2.2. Pētījuma galvenie secinājumiPētījuma galvenie secinājumi

3.3. Pētījuma rezultāti policentriskuma Pētījuma rezultāti policentriskuma aspektāaspektā

Pētījuma tehniskā Pētījuma tehniskā informācija (I)informācija (I)

Pētījuma ietvaros tika veikts: Ārvalstu pieredzes apkopojumsĀrvalstu pieredzes apkopojums::

o Par pilsētu sociāli ekonomiskās attīstības Par pilsētu sociāli ekonomiskās attīstības mērījumiemmērījumiem

o Par policentriskās attīstības modeļiemPar policentriskās attīstības modeļiemo Par policentriskuma ieviešanas praksiPar policentriskuma ieviešanas praksio Par Eiropas lielo pilsētu sociāli ekonomiskās Par Eiropas lielo pilsētu sociāli ekonomiskās

attīstības stratēģijāmattīstības stratēģijām

Pētījuma tehniskā Pētījuma tehniskā informācija (II)informācija (II)

Pētījuma ietvaros tika veikts:: Statistikas datu un citas informācijas Statistikas datu un citas informācijas

apkopojumsapkopojums::o Tika apkopoti pēc iespējas visi pilsētu attīstību Tika apkopoti pēc iespējas visi pilsētu attīstību

dažādos aspektos raksturojoši dati no Centrālās dažādos aspektos raksturojoši dati no Centrālās statistikas pārvaldesstatistikas pārvaldes

o Papildus tika pieprasīta informācija citām Papildus tika pieprasīta informācija citām institūcijām – LR IZM, LR IeM, CSDD u.c.institūcijām – LR IZM, LR IeM, CSDD u.c.

o Tika veikta sekundārā datu analīze LR LM Tika veikta sekundārā datu analīze LR LM veiktajiem Darba tirgus pētījumu datu masīviem, veiktajiem Darba tirgus pētījumu datu masīviem, kā arī Tautas attīstības pārskata izstrādes gaitā kā arī Tautas attīstības pārskata izstrādes gaitā veiktās iedzīvotāju aptaujas datiemveiktās iedzīvotāju aptaujas datiem

Pētījuma tehniskā Pētījuma tehniskā informācija (III)informācija (III)

Pētījuma ietvaros tika veikts:: Papildus informācijas ievākšanaPapildus informācijas ievākšana::

o Tika izstrādāta un veikta iedzīvotāju aptauja, Tika izstrādāta un veikta iedzīvotāju aptauja, aptaujājot visu izlasē iekļauto pilsētu aptaujājot visu izlasē iekļauto pilsētu iedzīvotājus (N=1500)iedzīvotājus (N=1500)

o Tika izstrādāts un realizēts pašvaldību Tika izstrādāts un realizēts pašvaldību apsekojums, kurā tika noskaidroti gan apsekojums, kurā tika noskaidroti gan statistiski rādītāji, gan arī pašvaldību viedoklis statistiski rādītāji, gan arī pašvaldību viedoklis par dzīves kvalitātes situāciju pilsētā, pilsētas par dzīves kvalitātes situāciju pilsētā, pilsētas attīstības iespējām u.c.attīstības iespējām u.c.

Pētījuma tehniskā Pētījuma tehniskā informācija (IV)informācija (IV)

Pētījuma ietvaros tika veikts:: Kabineta pētījumsKabineta pētījums::

o Par pilsētu izstrādātajiem attīstības Par pilsētu izstrādātajiem attīstības dokumentiem (programmām, stratēģijām), dokumentiem (programmām, stratēģijām), analizējot, cik plaši tās skata attīstību, cik analizējot, cik plaši tās skata attīstību, cik konkrēti definē veicamos darbus u.c.konkrēti definē veicamos darbus u.c.

o Par pilsētu pašvaldību definētajām pilsētu Par pilsētu pašvaldību definētajām pilsētu SVID analīzēm, lai identificētu galvenos SVID analīzēm, lai identificētu galvenos draudus un iespējas pilsētās pēc to pašu draudus un iespējas pilsētās pēc to pašu viedokļaviedokļa

Pētījuma tehniskā Pētījuma tehniskā informācija (V)informācija (V)

Balstoties visā iegūtajā informācijā un datos, tika veikta Latvijas pilsētu sociāli ekonomiskās attīstības analīze sekojošos aspektos::

Dzīves kvalitāteDzīves kvalitāte Ekonomiskā aktivitāteEkonomiskā aktivitāte Cilvēkresursi un radošumsCilvēkresursi un radošums AtvērtībaAtvērtība Administratīvā kapacitāteAdministratīvā kapacitāte Ekoloģiskā pēdaEkoloģiskā pēda

Kas raksturo Latvijas Kas raksturo Latvijas pilsētas?pilsētas?

Apmierinātība ar pilsētu ir daudz augstāka kā apmierinātība ar dzīves kvalitāti!

Latvijas pilsētām raksturīga pilsētu iedzīvotāju iespēju ierobežotība galvenokārt divos aspektos:-PIEEJAMĀS DARBA IESPĒJAS

-IESPĒJAS IETEKMĒT PILSĒTAI AKTUĀLU JAUTĀJUMU RISINĀŠANU

Tāpat aktuāla ir iespēju ierobežotība BRĪVĀ LAIKA PAVADĪŠANĀ un PAPILDUS IZGLĪTĪBAS, ZINĀŠANU, KOMPETENČU IEGUVĒ

Pilsētas, kuras visbiežāk tiek nosauktas kā vēlamās dzīvesvietas

Savu VESELĪBAS STĀVOKLI lielākā daļa pilsētu iedzīvotāju NEVĒRTĒ KĀ LABU!

Pētījuma dati arī liecina, ka veselības aprūpes pieejamību iedzīvotāji vērtē kā nepietiekamu, vienlaikus norādot, ka galvenie šķēršļi rūpēm par savu

veselību ir līdzekļu trūkums.

Veselības aprūpes negatīvie vērtējumi ievērojami pazemina kopējo dzīves kvalitātes līmeni pilsētās.

Pilsētu iedzīvotājiem raksturīgs ļoti zems tolerances līmenis – vairāk kā puse pilsētu iedzīvotāju nevēlētos dzīvot kaimiņos ar čigāniem, homoseksuāļiem,

arī musulmaņiem. Augsta ir arī neiecietība pret viesstrādniekiem un citas rases cilvēkiem.

Novērojams, ka tolerance pret dažādu grupu pārstāvjiem izteikti augstāka ir tieši mazākās pilsētās.

*2005./2006.gads

Kopumā aptuveni 2% pilsētu iedzīvotāji darba tirgū ir izjutuši diskrimināciju attiecībā pret sevi – visbiežāk saistībā ar vecumu (īpaši

Latgalē) un veselības stāvokli.

Atsevišķās pilsētās – Valka, Ventspils, Kuldīga – biežāk kā citās iedzīvotāji darba tirgū jutušies diskriminēti arī etniskās piederības dēļ.

- Rīgā ir 58,1% no radošās šķiras

- Pēc koncentrācijas, Latvijā nav izteikti radošu pilsētu

- Ir pilsētas, kurās ir skaitliski salīdzinoši ievērojami vairāk radošās šķiras, tomēr to koncentrācija ir samērā vienlīdzīga

-Rīga ir Latvijas radošā metropole, jo īpaši tehnoloģiju un talantu ziņā

-Arī Pierīgas pilsētas ir radošas

-Līdzīgi ir arī Lielbritānijā, kurā arī dominē viena lielpilsēta (Londona) un plašs reģions ap to (Latvijas gadījumā – Pierīgas reģions)

-Citas pilsētas īpaši neizceļas (arī tās, kurās ir augstskolas)

Ekonomiski pilsētu attīstību raksturo ļoti izteikta koncentrācija Rīgā:

-No Latvijas IKP Rīga devusi vairāk kā 50% (pie tam laikā no 1997.-

2005.gadam Rīgas īpatsvars pieaudzis no 49% līdz 57%)

-Uzņēmumu skaits Rīgā ir izteikti lielāks kā citās pilsētās

-Pie tam – no TOP500 uzņēmumiem pēc apgrozījuma absolūtais vairākums

(369) atrodas Rīgā

Arī tirgus potenciāla (TP) aprēķini rāda, ka Rīga ekonomiski dominē pār citām Latvijas

pilsētām, pie tam Rīgai ne tikai ir ievērojami augstāks TP kā citām pilsētām, bet tā arī ievērojami ietekmē citu pilsētu TP – jo tālāk pilsēta atrodas no Rīgas, jo

mazāks ir tās TP.Zīmīgi, ka neviena no pārējām pilsētām

pat neparādās kā alternatīvs ekonomiskās aktivitātes centrs reģionos.

Tirgus potenciāls aprēķināts, izmantojot datus par reālo iekšzemes kopproduktu un attālumus starp pilsētām kilometros.

Ja salīdzina Latvijas pilsētu tirgus potenciālu 1997.gadā un 2001.gadā, tad redzams, ka ekonomiskās darbības koncentrācija Latvijā ir tikai pieaugusi– ja 1997.gadā Rīgas TP ir

salīdzināms ar Rīgas rajona pilsētu TP, kā arī Liepāja un Daugavpils parādās kā potenciālie reģionālie centri, tad jau 2001.gadā Rīga pilnībā dominē un nosaka citu pilsētu TP.

1997.g.

2001.g.

Rajonu līmenī kā eksportējošo uzņēmumu centri izdalāmas Liepāja, Daugavpils, Valmiera, Jelgava un Ventspils, kuru

eksporta apjomi bija ievērojami lielāki, salīdzinot ar citām pilsētām un rajoniem.

Savukārt Ogres, Dobeles, Jēkabpils, Preiļu, Rēzeknes un arī Jaunjelgavas eksporta

apjomi, lai gan nav būtiski valsts līmenī, tomēr izceļas uz to pārstāvēto rajonu vai

citu tuvāko pilsētu fona. Reģionu līmenī bez Rīgas izcelt var vienīgi Liepāju un Daugavpili. Savukārt Jelgava un

Valmiera, kuras pēc eksporta apjomiem ieņēma vadošās pozīcijas attiecīgi Zemgalē un Vidzemē, pēc eksportējošo uzņēmumu skaita būtiski neatšķiras no apkārtējām

pilsētām un rajoniem.

Arī eksporta aspektā novērojama izteikta koncentrācija Rīgā.

Eksportējošo uzņēmumu sadalījums pa pilsētām un rajoniem 2006. gadā

Eksporta apjoma sadalījums pa pilsētām un rajoniem 2006. gadā (milj. eiro)

Lielākās daļas pētījumā analizēto pilsētu ekoloģiskās pēdas nospiedums ir ievērojami lielāks par Latvijas vidējo ekoloģisko pēdu. Latvijas un tās pilsētu

iedzīvotāju ekoloģiskā pēda ievērojami pārsniedz globāli pieejamo ekoloģiskās pēdas daļu, kas, sadalot visu pasaules bioloģiski produktīvo

teritoriju ar pasaules iedzīvotāju skaitu, sastāda 1,9 gha uz vienu iedzīvotāju.

Tas nozīmē, ja visi pasaules iedzīvotāji dzīvotu (patērētu tik daudz resursus un radītu tik daudz emisiju) tā kā vidēji Latvijā, būtu nepieciešamas 2

planētas zeme. Savukārt, ja visi dzīvotu tā kā Liepājā, Ventspilī vai Rīgā, būtu nepieciešamas 2,6 planētas Zeme, visu vajadzību nodrošināšanai.

Pilsētu iedzīvotāju apmierinātība ar pašvaldības darbu ir visai zemā līmenī – tikai dažās pilsētās apmierināti ar pilsētas domes darbu bijuši vairāk kā puse iedzīvotāju, kamēr atsevišķās pilsētās apmierinātība ir kritiski zema – Rīgā

8%, Jūrmalā 10%, Rēzeknē 12%.

Pašvaldības kopumā ir visai pasīvas attiecībā uz dažādu

mērķa grupu viedokļu apzināšanu – visas atzīst, ka regulāri informē masu mediju par savu darbu, regulāri rīko deputātu pieņemšanas un atklātās domes, komiteju

sēdes, tai pat laikā atklātās diskusijas vai sabiedriskās

domas aptaujas tiek rīkotas tikai “reizēm” vai pat “reti”.

Analizējot pilsētu attīstības plānus, stratēģijas u.c. dokumentus, nākas secināt, ka:

- attīstības plāni visbiežāk ir nekonkrēti, bez skaidras nākotnes vīzijas;

- lielākā daļa attīstības plānu ir izstrādāti “pie galda” – izstrādes gaitā nav rīkotas ne iedzīvotāju, ne uzņēmēji, ne citu mērķa grupu viedokļu apzināšanas, diskusijas par attīstības plānošanu u.tml.;

- attīstības plāni visbiežāk ir lokalizēti tikai konkrētās pilsētas ietvaros – veidojot attīstības plānus, nav analizēta blakus esošo pilsētu un teritoriju attīstības problemātika, līdz ar to bieži vien blakus esošas pilsētas norāda pretējas attīstības tendences vai tieši otrādi – vienādu specializāciju;

- ne visās pilsētās ir veikts pilsētas SVID izvērtējums, sekojoši attīstības plāniem nav vēsturiska un esošās situācijas pamatojuma.

Policentriskas attīstībasPolicentriskas attīstībasmodeļimodeļi

Vairāki attīstības centri

Rīgai ir iespējas, tomēr tā nav Eiropas lielpilsēta Rīga ir kā Krakova, Turku, Korka, Viļņa un Tallina Rīgai joprojām trūkst kritiskās radošu cilvēku masas un

starptautisku investīciju masas, lai tā būtu Eiropas nozīmes centrs

Rīgai ir vislielākās specializācijas iespējas, tomēr tās netiek izmantotas. Rīgai ir jāizšķiras, vai tā būs ražošanas vai ideju radīšanas centrs (iespējas būt ideju pilsētai)

Rīgai lielā mērā ir pakārtota Latvijas ekonomika: Jo tālāk atrodas pilsētas no Rīgas, jo mazāks ir to tirgus

potenciāls Tehnoloģiju un zinātnes centrs (83% - zinātniskās institūcijas,

83% - augsto tehnoloģiju uzņēmumi), kā arī ekonomikas, radošuma un eksporta centrs

Pierīgas reģiona pilsētu attīstību lielā mērā ietekmē Rīgas attīstība

Vairāki attīstības centri

Ir arī citi attīstības centri, tomēr tiem nav liela ietekme Liepāja, Ventspils, Jelgava, Daugavpils, Rēzekne un Valmiera To ietekme gan nesniedzas būtiski ārpus pilsētu robežām Resursu koncentrācijas ziņā tās nav salīdzināmas ar Rīgu, tām

pietrūkst attīstībai nepieciešamā kritiskā masa

Attīstības iespējas: pievilcīga vide un laba transporta sistēma

koncentrēties uz cilvēkiem pievilcīgas dzīves vides radīšanu un institucionālas vides uzlabošanu un koncentrēt lielākus resursus attīstības centros

specializācija - savādāk nesasniegs būtisku kritisko masu laba transporta sistēma, lai savienotu centrus ar to perifērijā

esošajām pilsētām

Pilsētu sadarbības tīkli

Rīgas starptautiskā attīstība ir visas Latvijas dzinējspēks Jāsadarbojas ar kādu no Eiropas pentagona pilsētām

(Londona – Parīze – Milāna – Minhene – Hamburga), kā arī Baltijas jūras reģionālo centru

Rīgu ir jāiekļauj Latvijas pilsētu tīklojumā. Pilsētu sadarbībai ir jāstiprina pilsētu un jo īpaši Rīgas starptautiskās pozīcijas

Pilsētu sadarbības tīkli Latvijas pilsētas nav funkcionāli specializējušās Pilsētu profilos nav manāmi būtiski sadarbības tīkli Ikdienā tīklojumi eksistē - 38,6% dažādu pilsētu

iedzīvotāji strādā, 39,4% - mācās ārpus teritorijas, kurā dzīvo

Pilsētu sadarbības tīkli

Attīstības iespējas. Mēs esam par mazu, lai nesadarbotos:

Kritiskā masa ir jārada nevis no resursu koncentrācijas, bet gan savienojot dažādu pilsētu resursus ar transporta un informācijas tehnoloģijas infrastruktūru

Pilsētām ir jāsadarbojas, jāpapildina vienai otra un jācenšas nedublēt dažādas funkcijas

Satīklot lielās pilsētas ar augstākajiem radošuma, ekonomikas un eksporta rādītājiem

Ne tikai Rīgai, bet arī citām pilsētām ir jābūt uz āru vērstām. Piemēram, Liepājai vajadzētu stiprināt saites ar tai tuvākām Lietuvas pilsētām, bet Valmierai ar Igaunijas pilsētām

Jāveido lauku – pilsētu sadarbība

Iespējams jāatbalsta nevis atsevišķu pilsētu, bet gan tikai pilsētu sadarbības projekti

Paldies!Paldies!