Upload
latvijas-banka
View
274
Download
2
Embed Size (px)
Citation preview
Priekšlikumi obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai Latvijā
2016. gada 21. septembris
Uldis RutkasteLatvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs
Kāda šobrīd ir Latvijas veselības aprūpes sistēma?
Skats no pacienta viedokļa
2
Nepieejama
Avots: Eurostat3
Iedzīvotāji, kas neapmeklēja veselības aprūpes speciālistu vajadzības gadījumā, 2014. gads, %
0.0
5.0
10.0
15.0
20.0
25.0
Par dārgu vai pārāk garas rindas Citi iemesli
Nesolidāra
1.0%
2.0%
3.0%
4.0%
5.0%
0
10
20
30
40
2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014Pirmā kvintile (iedzīvotāji ar zemākajiem ienākumiem) Otrā kvintile
Trešā kvintile Ceturtā kvintile
Piektā kvintīle (iedzīvotāji ar augstākajiem ienākumiem) Valsts finansējums veselības aprūpei (% no IKP; labā ass)4
Iedzīvotāju, kas neapmeklēja veselības aprūpes speciālistu vajadzības gadījumā,sadalījums pēc ienākumu līmeņa, %
Avots: Eurostat
Veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība ir vāji korelēta ar valsts budžeta finansējumu
5
05
101520253035
3.0% 3.5% 4.0% 4.5% 5.0%05
101520253035
3.0% 3.5% 4.0% 4.5% 5.0%
05
101520253035
3.0% 3.5% 4.0% 4.5% 5.0%
05
101520253035
3.0% 3.5% 4.0% 4.5% 5.0%
05
101520253035
3.0% 3.5% 4.0% 4.5% 5.0%
Avots: Eurostat; CSP
1. kvintile (iedzīvotāji ar zemākajiem ienākumiem) 2. kvintile 3. kvintile
4. kvintile 5. kvintile (iedzīvotāji ar augstākajiem ienākumiem)
Iedzīvotāji, kas neapmeklēja veselības aprūpes speciālistu vajadzības gadījumā garo rindu vai izmaksu dēļ dalījumā pēc ienākumu līmeņa (%), valsts finansējums veselības aprūpei (x ass; % no IKP) 2005. g. - 2014. g.
Neefektīva
0.00% 0.10% 0.20% 0.30% 0.40%
UngārijaHorvātija
ItālijaLatvija
SlovēnijaDānija
IgaunijaVācija
LietuvaNīderlande
Čehijas Rep.ES-28
LielbritānijaBeļģija
PolijaGrieķija
PortugāleFrancijaAustrija
SlovākijaBulgārijaZviedrija
RumānijaSpānijaSomijaMalta
LuksemburgaĪrija
Kipra
0.0% 0.2% 0.4% 0.6% 0.8% 1.0%
BulgārijaLatvija
LietuvaRumānijaUngārijaIgaunija
HorvātijaČehijas Rep.
PolijaSlovākijaGrieķija
VācijaAustrija
ItālijaES-28
SomijaSlovēnijaZviedrija
MaltaPortugāle
BeļģijaSpānija
LielbritānijaLuksemburga
DānijaKipra
NīderlandeFrancija
Īrija
Mirstība no onkoloģiskām slimībām (% no iedz., 2011.-2013.g. vidēji)
Mirstība no asinsrites slimībām
(% no iedz., 2011.-2013.g. vidēji)
Avots: Eurostat, OECD
0 5 10 15
ĶīnaTurcija
KrievijaČīleASV
LatvijaSlovākijas Rep.
JaunzelandeUngārija
PolijaKanādaLietuva
LielbritānijaŠveice
AustrālijaNīderlande
FrancijaBeļģijaIzraēla
AustrijaĪrija
VācijaGrieķija
DānijaLuksemburga
PortugāleItālija
KorejaSpānija
IgaunijaČehijas Rep.
NorvēģijaZviedrijaSlovēnija
SomijaJapānaIslande
Zīdaiņu mirstība (uz tūkst. dzemdībām;
2009.-2013.gadā vidēji)
6
Necaurskatāma• Veselības aprūpes finansēšanas modelī ir nepieciešamas būtiskas
izmaiņas, palielinot finansējuma sadales un izlietojuma caurredzamību, sasaistot piešķirto finansējumu ar veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti raksturojošiem rādītājiem un nodrošinot pastāvīgu izdevumu lietderīguma un efektivitātes kontroli (Finanšu ministrija, 2016)
• Necaurredzamība veselības aprūpes pakalpojumu tarifu un kvotu sadales mehānismā; veselības aprūpes pakalpojumu tarifu neatbilstība patiesajām pakalpojumu izmaksām (Valsts kontrole, 2011)
7
Finanšu plūsma netiek stratēģiski vadīta un kontrolēta: pie zemākā finansējuma Eiropā neproporcionāli daudz
investējam iekārtās un infrastruktūrāInvestīcijas veselības aprūpes nozarē, vidēji 2008-
2012, % no IKP
0.00.10.20.30.40.50.60.70.80.91.0
Jau
nzē
lan
de
Au
stri
jaA
SVFr
anci
jaZv
ied
rija
*La
tvija
Kan
āda
Luks
emb
urg
a*P
olij
aSl
ovē
nija
Slo
vāki
jaLi
elb
ritā
nija
Dān
ijaN
orv
ēģija
Īrija
Som
ijaIg
aun
ija*
Turc
ijaIz
raēl
aČ
īleU
ngā
rija
*Č
ehija
Mek
sika
Jap
āna*
Investīcijas veselības aprūpes nozarē, vidēji 2008-2012, % no nozares kopējā finansējuma
0.0%
2.0%
4.0%
6.0%
8.0%
10.0%
12.0%
14.0%
16.0%
Jau
nzē
lan
de
Latv
ijaLu
ksem
bu
rga*
Po
lija
Au
stri
jaIg
aun
ija*
Turc
ijaFr
anci
jaSl
ovā
kija
Kan
āda
Slo
vēn
ijaLi
elb
ritā
nija
Izra
ēla
No
rvēģ
ijaSo
mija
ASV
Dān
ijaZv
ied
rija
*Īr
ijaČ
īleM
eksi
kaU
ngā
rija
*Č
ehija
Jap
āna*
8Avots: OECD; * - atbilstošās valsts gadījumā laika periods īsāks datu nepieejamības dēļ
Sekas tautsaimniecībai – noplicināts cilvēkkapitāls
9
40
45
50
55
60
65
70
75
80
Zvie
dri
ja
Mal
ta
No
rvē
ģija
Isla
nd
e
Īrija
Kip
ra
Spān
ija
Gri
eķi
ja
Če
hij
a
Be
ļģij
a
Bu
lgār
ija
Fran
cija
Lie
lbri
tān
ija
Luks
emb
urg
a
Itāl
ija ES
Po
lija
Nīd
erl
and
e
Dān
ija
Un
gāri
ja
Lie
tuva
Šve
ice
Ho
rvāt
ija
Ru
mān
ija
Slo
vēn
ija
Som
ija
Au
stri
ja
Po
rtu
gāle
Vāc
ija
Igau
nij
a
Slo
vāki
ja
Latv
ija
Sagaidāmais veselīgā mūža ilgums Eiropas valstīs 2014. gadā
Avots: Eurostat
Ko darīt?
Pragmatisks skatījums
10
Konceptuāla izšķiršanās:
• Administratīvi salāpīt esošo sistēmu
• Radīt sistēmu, kas motivē pastāvīgi uzlabot efektivitāti un lietderīgumu
11
Veselības aprūpes sistēma Latvijā reformēta vairākkārt; rezultāti?
Reformas, decentralizējot
veselības aprūpes pakalpojumu
sniedzēju sistēmu
Vietējo pašvaldību līmenī tika
izveidotas 35 slimokases, kas bija
atbildīgas par vietējo iedzīvotāju veselības aprūpes
finansēšanu
35 vietējās slimokases
apvienotas astoņās reģionālās slimokasēs.
Centrālais fonds kļuva par Valsts
slimokasi.
12
1993 1994 1997
Reģionālās slimokases apvienoja un izveidoja
Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūru (VOAVA) ar piecām teritoriālajām
nodaļām
2002 2011
Nacionālā veselības dienesta (NVD) izveide
2016
?
Avots: Mitenbergs u.c. (2012)
Piedāvājam ieviest regulētu konkurenci Latvijas veselības aprūpes sistēmā
Avots: Izmantoti attēla elementi no Mikkers un Ryan (2014)13
Ko tas nozīmē?
• Skaidri definētu, izcenotu un iedzīvotājiem pieejamuveselības aprūpes pakalpojumu grozu
• Valsts un privāto apdrošinātāju konkurenci, piedāvājot iedzīvotājiem labāko risinājumu
• Plašu izvēles iespēju, nediskriminējot nevienu iedzīvotāju
• Maksātspējīgo un veselo iedzīvotāju solidarizēšanos ar mazturīgiem un slimiem iedzīvotājiem, sedzot polises iegādi ar pašu līdzekļiem
14
Kā regulēta konkurence nodrošina veselības aprūpei pieejamo resursu efektīvāku un lietderīgāku
izmantošanu?
• Iedzīvotāji, apzinoties veselības aprūpes izmaksas, rūpīgi veic apdrošinātāja izvēli
• Apdrošinātāji, konkurējot par klientu piesaisti, ir motivēti piedāvāt augstākas kvalitātes/zemāku izmaksu polises
• Pakalpojuma sniedzēji piedalās un konkurē apdrošinātāju iepirkumos; neefektīva darbība netiek dotēta no valsts budžeta
15
Latvijas Bankas Obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanas koncepcija brīvi pieejama internetā
www.bank.lv/veselibaskoncepcija16
Vai Latvijas Bankas piedāvātais modelis ir solidārs?
17
Pāreja uz veselības apdrošināšanas modeli nodrošinātu lielāku solidaritāti – veselais maksā par slimo
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
80%
90%
100%
Pašreizējā situācija Apdrošināšanas modelis
Veselības aprūpes finansējuma sadalījums pa avotiem, % no kopējā finansējuma
Maksā valsts Maksā veselais Maksā slimais
18Avots: OECD, CSP; autoru aprēķins
Plašas iespējas izmantot sociālās politikas sviras, lai mazturīgajiem iedzīvotājiem kompensētu polises iegādi
• Ar regulējumu tiek noteikts, kurām iedzīvotāju grupām veselības apdrošināšanas polises izmaksas daļēji būs jāsedz ar saviem līdzekļiem un kuras iedzīvotāju grupas apdrošinās valsts
• Pamatprincips: maksātspējīgie iedzīvotāji veic polises iegādi par saviem līdzekļiem; bērnus un pensionārus apdrošina valsts
• Mērķētas sociālās politikas piemēri:
– Polises iegādes izmaksas daļēji/pilnībā iekļauj IIN attaisnojamos izdevumos (diferencējot pēc ienākumu līmeņa, iespējams ieviest progresivitāti)
– Tieši pabalsti veselības apdrošināšanas polises iegādei, kas atkarīgi no iedzīvotāju materiālā stāvokļa
19
Vai Latvijas Bankas piedāvātais modelis palielinās veselības aprūpes
pieejamību?
20
Apdrošinātāju konkurence sekmē augstāku veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību
0.0
1.0
2.0
3.0
4.0
5.0
2010 2014
Iedzīvotāji (%), kas neapmeklēja veselības aprūpes speciālistu vajadzības gadījumā garo rindu vai izmaksu dēļ Eiropas valstīs, veselības aprūpes finansēšanas modeļa
dalījumā
Viens apdrošinātājs / valsts budžeta finansēts Vairāki apdrošinātāji bez brīvas apdrošinātāja izvēles
Vairāki apdrošinātāji ar brīvu apdrošinātāja izvēli
21Avots: Eurostat, klasifikācija no Paris, Devaux un Wei (2010)
Viens apdrošinātājs (Beļģija, Dānija, Igaunija, Īrija, Spānija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Ungārija, Polija, Portugāle, Somija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste, Īslande un Norvēģija)Vairāki apdrošinātāji bez brīvas apdrošinātāju izvēles (Grieķija, Francija un Austrija)Vairāki apdrošinātāji ar brīvu apdrošinātāja izvēli (Nīderlande, Čehija, Slovākija, Vācija un Šveice)
* kopā – Latvijā reģistrēto sabiedrību apdrošinātās personas Latvijā un savās ārvalstu filiālēs + ārvalstu filiāļu Latvijā apdrošinātās personas. Ārvalstu filiāļu Latvijā rādītājiem izmantotas aplēses, kas aprēķinātas, balstoties uz tirgus daļām.
0
200,000
400,000
600,000
800,000
1,000,000
1,200,000
2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015
Apdrošināto personu skaits Nodarbināto skaits
Praksē daudzus apdrošinās darba devējs; jau šobrīd brīvprātīgi apdrošināti tuvu trešdaļai nodarbināto
Apdrošināto personu skaits pret nodarbināto skaitu Latvijā
Avots: Latvijas Apdrošinātāju asociācija22
Darāmie darbi (1)
• Noteikt skaidru un caurskatāmu minimālo pakalpojumu grozu, kas iekļaujams obligātajā veselības apdrošināšanā
• Aprēķināt veselības aprūpes pakalpojumu patiesās izmaksas un noteikt tām atbilstošus tarifus
• Noteikt, kuras iedzīvotāju grupas apdrošinās valsts un kurām grupām veselības apdrošināšanas polises būs jāiegādājas par saviem līdzekļiem
• Aprēķināt veselības aprūpes sistēmai trūkstošā finansējuma apjomu un noteikt maksimālo veselības apdrošināšanas bāzes polises cenu 23
Darāmie darbi (2)• Izveidot kvalitatīvu e-veselības sistēmu, kurā identificējami
individuāli pacienti, tiem sniegtie veselības aprūpes pakalpojumi un to izmaksas
• Izveidot valsts veselības apdrošināšanas sabiedrību
• Izstrādāt riska izlīdzināšanas mehānismu; valsts budžeta finansējumu veselības aprūpei ieskaitīt riska izlīdzināšanas fondā
• Izstrādāt normatīvo regulējumu nosakot, ka veselībasapdrošināšana ir obligāta visiem Latvijas iedzīvotājiem; ieviest vienotu obligātās veselības apdrošināšanas reģistru 24