Embed Size (px)
Citation preview
Dejas terapētiskie
efekti
Liepājas Universitātes lektore ,mg.sc.educ. Zita Valka
Deja ir sarežģīts un daudzšķautnains
fenomens, kuru var izprast tikai
• bioloģisko,• psiholoģisko, • sociokulturālo, • sociāli-psiholoģisko • filozofisko
aspektu kontekstā.(Шкурко Т., 2003; 23)
Strukturetās dejas harmonizējoši un citi veselību veicinoši efekti.
Strukturētās dejas ir dejas, kuru pamatā ir noteiktas kustības, ritms un deju kompozīcija, ko veido
kustības pēc īpašas shēmas, pēc iepriekš zināmiem likumiem
(Каневская Н., 2004; 41)
Tās pamatā veidojušās kā tautas dejas konkrētā reģionā un atspoguļo šī reģiona kultūras iezīmes. Deju ritmisko kustību avots bija dabas un darba
ritmiskums, tādēļ kustības, ko cilvēki izpildīja savā ikdienā, veidoja konkrētas kultūras deju stilu. Caur deju tika nodotas sabiedrības vērtības un normas.
(Козлов В., Гиршон А., Веремеенко Н., 2006; 16).
Deja kā tautas gara un kultūras izpausmes simbols
Deju kustību raksturu un formu noteica :
• konkrētās tautas dzīves vietas ģeogrāfija, • Vēsturiski izveidojušās attiecības ar
kaimiņiem, • Konkretās tautas tradīcijas
piem.,Eiropas tautas deju pamatā -enerģiskas un ritmiskas kāju kustības,
Austrumu dejas pamatā-gurnu kustības
(Гилкрайст Ч. , 2007; 208).
Globālo procesu un sociālo tranformāciju rezultatā Latvijā ienākušās dejas no:
• Indiešu,• Arābu,• Īru,• Spāņu, • Čigānu,• Tatāru-baškīru• Āfrikas
u.c. tautām
Caur deju, caur kustību var nonākt kontaktā ar svešu pasaules skatījumu, sajust svešas kultūras
elpu.
Ja deju nodarbības ir atveseļojosa rakstura,
tad neatkarīgi no izvēlētās dejas, neizmanto sarežģītas deju kompozīcijas, kā tas notiek
skatuves dejā, bet gan vienkāršāko konkrētās dejas kustību
virknējumu, kas ir saistītas ar
konkrētām emocijām. (Дуранина Н., 2008).
TĀ IR PRECĪZI ORGANIZETA TELPĀ UN LAIKĀ :
TA BALSTĀS NE TIKAI UZ TAUTAS DEJU, BET ARĪ UZ SARĪKOJUMA DEJU UN MŪSDIENU DEJU BĀZES KUSTĪBĀM, AR AKCENTU UZ CILVĒKU MIJIEDARBĪBU. DEJU KOMPOZĪCIJA, VEIDOJOT NOTEIKTUS DEJU ZĪMĒJUMUS, NOSAKA DALĪBNIEKU PĀRVIETOŠANOS PA TELPU ATTIECĪBĀ VIENAM PRET OTRU, KURAS LAIKĀ KATRAM NE TIKAI JĀKUSTAS ATBILSTOŠI SAVAM VAI MŪZIKAS RITMAM, BET ARĪ ATBILSTOŠI CITU RITMIEM, TAJĀ PAŠĀ LAIKĀ UZMANĪBAS FOKUSĀ NOTUROT VISUS DALĪBNIEKUS UN TELPU KOPUMĀ.
TAS NO DEJOTĀJA PRASA GAN ILGSTOŠU KONCENTRĀCIJU, GAN EMOCIONĀLU UN GRIBAS PIEPŪLI. LĪDZ AR TO LIEKOT DEJOTĀJAM RĒĶINĀTIES AR APKĀRTĒJIEM CILVĒKIEM, MŪZIKAS RITMIEM UN TELPU.(КАНЕВСКАЯ Н, 2007)
Ja deja tiek apgūta kā skatuves deja,
Francijas zinātnieki, pētot attiecības starp saslimšanu un krūts vēzi, konstatēja, ka dejošana var būt arī labs veids kā mazināt risku saslimt ar vēzi. (Magné N., Melis A., Chargari C., Castadot P., Guichard J.B., Barani D., Nourissat A., Largillier R., Jacquin J.P., Chauvin F., Merrouche Y., 2011)
Savukārt Jaunzelandes zinātnieki apkopoja līdz šim esošos pētījumus par deju ietekmi uz veciem cilvēkiem un konstatēja, ka dejošana ir tāds fiziskās aktivitātes veids, kas uzlabo veco cilvēku veselību un labklājību kopumā, taču ir maz pierādījumu par konkrētiem fiziskiem ieguvumiem. Dejošana var ievērojami uzlabot vecu cilvēku aerobo jaudu, palielināt ķermeņa muskuļu izturību, spēku un elastību, līdzsvaru, veiklību un gaitu, līdz ar to mazina kritienu un kardiovaskulāro slimību riskus. (Keogh J.W., Kilding A., Pidgeon P., Ashley L., Gillis D., 2009)
Vairāki pētījumi (minēts pēc Якунина Е., 2007) liecina, ka endorfīni, ko smadzenes ražo dejas laikā, darbojoties kā trankvilizatori, var samazināt sāpju sajūtas; enerģētiskās aktivitātes noved pie negatīvo emociju mazināšanās; spriedzes izlāde pēc kustību vingrinājumiem ir ilgāka kā pēc meditācijas; trauksmes mazināšanās dejotāju grupās ir lielāka kā sporta un muzikālās grupās. Nodarbošanās ar strukturētām dejām ne tikai dod emocionālo un atveseļošanās efektu, bet arī attīsta jaunas spējas: radošo iztēli, māku sajust telpu un cilvēkus ap sevi, kustību plastiskumu, kas atspoguļojas uzvedībā, spēju vieglāk pielāgoties dažādām situācijām un elastīgi reaģēt uz apkārtējās vides izmaiņām.
Vairāki pētījumi (minēts pēc Якунина Е., 2007) liecina, ka endorfīni, ko smadzenes ražo dejas laikā, darbojoties kā trankvilizatori, var samazināt sāpju sajūtas; enerģētiskās aktivitātes noved pie negatīvo emociju mazināšanās; spriedzes izlāde pēc kustību vingrinājumiem ir ilgāka kā pēc meditācijas; trauksmes mazināšanās dejotāju grupās ir lielāka kā sporta un muzikālās grupās. Nodarbošanās ar strukturētām dejām ne tikai dod emocionālo un atveseļošanās efektu, bet arī attīsta jaunas spējas: radošo iztēli, māku sajust telpu un cilvēkus ap sevi, kustību plastiskumu, kas atspoguļojas uzvedībā, spēju vieglāk pielāgoties dažādām situācijām un elastīgi reaģēt uz apkārtējās vides izmaiņām.
Vairāki pētījumi (minēts pēc Якунина Е., 2007) liecina, ka endorfīni, ko smadzenes ražo dejas laikā, darbojoties kā trankvilizatori, var samazināt sāpju sajūtas; enerģētiskās aktivitātes noved pie negatīvo emociju mazināšanās; spriedzes izlāde pēc kustību vingrinājumiem ir ilgāka kā pēc meditācijas; trauksmes mazināšanās dejotāju grupās ir lielāka kā sporta un muzikālās grupās. Nodarbošanās ar strukturētām dejām ne tikai dod emocionālo un atveseļošanās efektu, bet arī attīsta jaunas spējas: radošo iztēli, māku sajust telpu un cilvēkus ap sevi, kustību plastiskumu, kas atspoguļojas uzvedībā, spēju vieglāk pielāgoties dažādām situācijām un elastīgi reaģēt uz apkārtējās vides izmaiņām.
Vairāki pētījumi liecina, ka
endorfīni, ko smadzenes ražo dejas laikā, darbojoties kā trankvilizatori, var samazināt sāpju sajūtas;
enerģētiskās aktivitātes noved pie negatīvo emociju mazināšanās;
spriedzes izlāde pēc kustību vingrinājumiem ir ilgāka kā pēc meditācijas;
trauksmes mazināšanās dejotāju grupās ir lielāka kā sporta un muzikālās grupās.
(minēts pēc Якунина Е., 2007 )
Nodarbošanās ar strukturētām dejām ne tikai dod emocionālo un atveseļošanās efektu, bet arī attīsta
jaunas spējas: radošo iztēli, māku sajust telpu un cilvēkus ap sevi, kustību plastiskumu, kas atspoguļojas uzvedībā, spēju vieglāk pielāgoties dažādām situācijām un elastīgi
reaģēt uz apkārtējās vides izmaiņām. (S.Jirgena,2012)
Vairāki pētījumi (minēts pēc Якунина Е., 2007) liecina, ka endorfīni, ko smadzenes ražo dejas laikā, darbojoties kā trankvilizatori, var samazināt sāpju sajūtas; enerģētiskās aktivitātes noved pie negatīvo emociju mazināšanās; spriedzes izlāde pēc kustību vingrinājumiem ir ilgāka kā pēc meditācijas; trauksmes mazināšanās dejotāju grupās ir lielāka kā sporta un muzikālās grupās. Nodarbošanās ar strukturētām dejām ne tikai dod emocionālo un atveseļošanās efektu, bet arī attīsta jaunas spējas: radošo iztēli, māku sajust telpu un cilvēkus ap sevi, kustību plastiskumu, kas atspoguļojas uzvedībā, spēju vieglāk pielāgoties dažādām situācijām un elastīgi reaģēt uz apkārtējās vides izmaiņām.
Dažādu deju
terapētiskie efekti
Visas pāru sociālās dejas,kuras var dejot ar jebkuru partneri, kas zina šo deju
(piemēram, argentīnas tango, lindi-hop, merenga, čarlstons, rokenrols, bugi-bugi,
salsa, džaivs utt.)
2010. gadā ASV zinātnieki izpētīja, ka sociālās dejas ir ļoti
labs veids kā uzlabot smagi garīgi slimu cilvēku stāvokli. Šo deju nodarbību rezultātā
slimniekiem uzlabojās garastāvoklis, funkcionālā mobilitāte un uzticēšanās
citiem. (Hackney M.E., Earhart G.M., 2010)
Sociālajās dejās - līnijdejās-nav nepieciešama iepriekšēja sagatavotība, -nav vajadzīgs partneris, tās var dejot pie visdažādākās mūzikas un tai pat laikā sajust kopību ar pārējām dejotājām, kas kustās tieši tāpat (Līnijdeju vēsture// http://jautriez.servehttp.com/lv/?m=35).
Tādēļ līnijdejas var būt labas “zāles” pret vientulību un skumjām tumšos rudens un ziemas vakaros.
Sarīkojuma dejas (sporta dejas)-dažādi to paveidi kopumā
Lieliski veicina produktīvu attiecību ar pretējo dzimumu veidošanas prasmes: māku sajust partneri,
empātijas spēju, spēju pielāgoties otram.
Terapeitiskā nolūkā tās īpaši iesaka tiem, kuri ilgstoši bijuši izolēti no
sabiedrības, jo tās labi trenē sociālo adaptāciju.
(Грёнлюнд Э., Оганесян Н., 2004; 46 – 47)
Etniskā deja- flamenko, kuras ritmi saistīti ar lepnuma un
pašpārliecības izjūtu, palielinA ticību sev un savām spējām
šīs dejas emocionālā piesātinātība trenē noteiktas rakstura iezīmes, kas palīdz sievietei dzīvē sasniegt veiksmi, būt neatkarīgai un pārliecinātai par sevi,
aizstāvēt savas intereses. Dejas kustības, kas ir vairāk vērstas uz pašu dejotāju
nekā uz ārējo pasauli, palielina sievietes pašcieņu, labāk ļauj apzināties personiskās robežas, formē
veiksmīga cilvēka pozitīvu ķermeņa paštēlu. (Липинская С., 2007)
Dejojot flamenko, sevī vienlaicīgi var attīstīt gan sieviešu – gan vīriešu kvalitātes, jo šī deja attīsta
neatkarību, izteiksmīgumu, iekšējo spēku un maina pašattieksmes rādītājus
(Карих А., 2007).
Etniskā deja-Indiešu klasiska deja,kas ir sena tempļu deja - meditācija, kuras laikā
sieviete pārvēršas par dejojošu dievieti, kur katra kustība, skats, poza, mundra nes informāciju par
enerģijas kustību Visumā.
Indiešu ārsti apgalvo, ka pat tikai dažas šīs dejas kustības noņem nervu sasprindzinājumus, tādējādi palīdz atbrīvoties no vairākām slimībām, kā, piemēram,
hipertonija, cukura diabēts, dažādas artrīta formas (Черемнова Е., 2008; 39)
Šīs dejas rekomendē kā spēcīgu fiziskās un psiholoģiskās veselības uzlabošanas līdzekli, jo to laikā sieviete var transformēt savus
pagātnes negatīvos pārdzīvojumus konstruktīvākā formā, izmainot pret tiem attieksmi.
Nepieciešamība dejas laikā pāriet no sievietes lomas uz vīrieša lomu un otrādi attīsta emocionālu plastiskumu, spēju
iedzīvoties dažādos iekšējos tēlos, kas noved pie labākas sevis un pretējā dzimuma izpratnes.
(Винниченко Е., Логунцева А., 2007)
Austrumu dejas (bellydance,oriental dance) austrumu mūzikas, sievišķīgu, maigu kustību caurstrāvota deja, kas
atklāj sievietes dziļāko būtību un pirmatnējo dabu.
Nodarbojoties ar šīm dejām, sieviete mācās sajust un pieņemt savu ķermeni tādu, kāds
tas ir, un tajā justies sievišķīgi skaista, mācās mīlēt sevi un citus, kādi tie ir.
(Jirgena S.2012.)
Austrumu dejas kustības harmoniski rezonē ar sievietes organismu, pozitīvi iedarbojoties uz veselību un skaistumu-hormonālo fonu.
Ar dejas formas palīdzību palīdzību veidojas sievišķās rakstura iezīmes , izpaužas
individualitāte un radošums.(Valka Z.2012)
Austrumu dejas ļoti noderīgas, lai atveseļotu un nostiprinātu sievietes organismu,
normalizētu tā darbību, atrisinātu vairums specifisku sieviešu problēmu
(Литвинов Т., 2007).
Fiziskie un psiholoģiskie ieguvumi no
dejošanas(Jirgena S.2012)
Fiziskie ieguvumi• Dejošana ir labs fiziskais vingrinājums. Tā tonizē visu ķermeni• Labs veids, lai sadedzinātu liekos taukus.
• Uzlabo asinsriti visā ķermenī un smadzenēs. Dejas laikā pastiprināti darbojas sirds un plaušas, tādējādi uzlabojot sirds un asinsvadu veselību. Tā samazina asinsspiedienu un pazemina holesterīna līmeni. Pazemina koronāro sirds slimību risku.
• Tā uzlabo stāju, muskuļu izturību un koordināciju. Saglabā ķermeņa elastību un izturību. Palielina kustību diapazonu un elastību. Ieeļļo saistaudus un locītavas, lai palīdzētu uzturēt labāku veselību. Nostiprina muskuļus. Dejojot, ir liela kustību daudzveidība, tādējādi tiek nodarbinātas dažādas muskuļu grupas.
• Mazina toksīnus organismā caur izdalītajiem sviedriem, tādējādi veicot organisma attīrīšanas funkciju.
• Var samazināt pat Alcheimera slimības risku un daudzas cita veida demences vecākiem cilvēkiem, jo uzlabo asins pieplūdi smadzenēm
• .
Psiholoģiskie ieguvumi• Tā ļauj justies enerģiski un dinamiski.
• Psiholoģiski relaksē, liek justies labi. Garastāvoklis uzlabojas. Līdz ar to deja ir ļoti efektīva, ja cilvēks ir nomākts un vientuļš.
• Deja samazina stresu.
• Cilvēki aizmirst par dienas spriedzi, kad dejo.
• Dejošanā var izveidot jaunas sociālās saites, kas var veicināt psiholoģisko labklājību kopumā.
• Tā dod papildus motivāciju dzīvot vai kaut ko izdarīt, palīdz justies pašpārliecinātākam.
• Veci cilvēki var sajusties jaunāki.
