Guntars Catlaks Education International 2006.gada 7.decembrī Rīga

Preview:

DESCRIPTION

Konference „Pedagogu tālākizglītība: iespējas un izaicinājumi” Izglītības Politika Globalizācijas Kontekstā. Guntars Catlaks Education International 2006.gada 7.decembrī Rīga. Education International. - PowerPoint PPT Presentation

Citation preview

Konference„Pedagogu tālākizglītība: iespējas un izaicinājumi”

Izglītības Politika Globalizācijas Kontekstā

Guntars CatlaksEducation International

2006.gada 7.decembrī Rīga

Education International

Apvieno 365 izglītības arodbiedrības 165 valstīs, kas vieno 30 miljonus skolotāju un pasniedzēju

• Pārstāv to intereses starptautiskā mērogā • Aizstāv tiesības uz kvalitatīvu valsts

nodrošinātu izglītību visiem• Aizstāv skolotāju tiesības uz profesionālu

autonomiju un sociālo dialogu

Kas notiek pasaulē?• Attīstītajās valstīs (OECD, Eurydice) skolotāji

noveco, to atalgojums relatīvi samazinās• Attīstības valstīs (UNESCO UIS) skolotāju

trūkums ( aptuveni 15 miljoni ), to kvalitāte pasliktinās

• Jaunu skolotāju skaits nepietiekams visā pasaulē (arī Latvijā)

• Profesija kļūst nekonkurētspējīga!• Politikas veidotāji meklē risinājumus...

Kāpēc?

OECD – globālā konkurētspējaEducation at a Glance 2006

• Attīstības valstis piedāvā labāku un lētāku darbaspēku (zemākas izglītības izmaksas)

• Attīstītās valstis nekad nevarēs konkurēt ar kvantitāti

• Atliek = ieguldīt papildus resursus kvalitātē!

Kādā veidā?

Faktori, kas ietekmē profesiju ilgtermiņā

1. Konkurētspējīgs atalgojums karjeras garumā

2. Darba un sociālās garantijas

3. Darba apjoms (stundu un skolēnu skaits)

4. Darba apstākļi (vide un drošība)

5. Profesionāla izglītība un profesionālās attīstības iespējas karjeras garumā

6. Sociālais prestižs

Skolotāju Atalgojumsvirs vidējā GDP un lielu ar ievērojamu pieaugumu

karjeras laikā Rietumeiropā un pretēji – zem vidējā GDP un ar mazu pieaugumu Austrumeiropā

Skolēnu skaita izmaiņas pasaulē

Skolotāju un skolēnu skaita izmaiņas gada laikā % Austrumeiropā

Skolēnu un skolotāju skaita izmaiņas gadā % Rietumeiropā

Skolotāju izglītība

Skolotāju nodarbinātības statuss

Skolotāju slodze/Darba laiks

Skolotāju skaits kuri strādā daļēju darba laiku

Kas notiek izglītības politikā?

• Konkurence starp valstīm par skolotājiem (“brain gain” = “brain drain”)

• Izvēle (?) starp kvantitāti un kvalitāti• Resursu pārdale par labu privātajam GDP

pieaugumam (mazāki nodokļi)• Izglītības politikas pakārtošana

nodarbinātības politikai (skolai jāgatavo darbaspēks?)

• Atbildības atdošana sabiedrībai (izvēles brīvība?)

Spriedze starp pragmatismu un ideoloģiju

TINAThere Is No Alternative !

Privatizācijai jābūt jebkuras politikas centrā, kuras mērķis ir brīvība…

Margareta Tečere 1993

Finansējums izglītībai samazinās

OECD Education at a Glance 2006

Privatizācija pieaugOECD Education at a Glance 2006

Privatizācija AustrumeiropāVairāk izplatīta nekā Rietumeiropā naudas

resursu izteiksmē• ES – 25 10.8% privāti fondi• ES – 15 (+Islande un Norvēģija) 7,33%• ES – 10 (+ Bulgārija, Rumānija) 12.1%

Mazāk izplatīta nekā Rietumeiropā skolu un skolēnu skaita izteiksmē

• 21,50% ES 15• 3,61% ES 10

Avots: Eurydice 2002

Atbildība sabiedrībai ?“Kopienas skolas”

Āfrikā• Valdībām nav naudas• Donori, nvo, privātais

sektors, pašvaldības uzņemas atbildību

• Algo nekvalificētus skolotājus

• Kvalitāte krīt!

Foto: Action Aid projekts Ugandā 2004

Sabiedrības “prizonizācija”Amerikas Ceļš ?

• “Lielās rungas” un “katrs-pats-par-sevi” politika ASV

• Izglītībā – konkurence un zināšanu nevienlīdzība

• Nodarbinātībā – zema sociālā aizsardzība un ienākumu nevienlīdzība

• Valsts izdevumi cietumiem tuvojas valsts izdevumiem augstākajai izglītībai

OECD TUAC Labour Market Policy review, 2006

Alternatīvas ?

“Amerikas Ceļš”

• Brīvība resursu ieguvē un izlietojumā

• Kontrole pār izglītības procesu un rezultātiem

“Eiropas Ceļš”

• Brīvība izglītības procesā un tās rezultātu pielietojumā

• Kontrole pār resursu sadali un izlietojumu

Durchschnittliche Schülerleistungen im Bereich Mathematik

Strong socio-economic impact

on student performance

Socially equitable distribution of

learning opportunities

High mathematics performance

Low mathematics performance

School with responsibility for deciding which courses are offered

High degree of autonomy

Low degree of autonomy Greece

Russian Federation

Liechtenstein

Korea

Hong Kong- China

Finland

Netherlands

Canada

Switzerland

New Zealand

Belgium

J apan

Australia

I celandCzech Republic

SwedenFrance

Denmark

I relandGermanyAustria

Slovak Republic

LuxembourgPolandHungary

Norway

SpainUnited States Latvia

Portugal I taly

440

460

480

500

520

540

61626

Recommended