-
1
ALSUNGAS ZIŅAS ALSUNGAS NOVADA IZDEVUMS NR. 7 (169) 2015. GADA
JŪLIJS
ALSUNGAS NOVADA DOMES SĒDĒ
23.ju lijā notikā domes se de, dārbā kā rtī bā tikā izskātī ti š
ā di jāutā jumi:
Precize jā 2008. gādā 30.šeptembrā le mumā noteiktā š plātī bāš
(pāmātojotieš uz VZD iešniegto informā ciju, kā grāfiškā plātī bā
ātš k irāš no le mumā).
Pien e mā zinā š ānāi izpilddirektorā informā ciju pār precize
jumu robez āi nekuštāmiem ī pāš umiem Rudu-mu kāpi – Kā neš.
Apštiprinā jā ātl āujāš izšniegš ānu šmiltš, šmiltš-grāntš
ieguvei.
Pieš k ī rā āpdzī vojāmo plātī bu pāš vāldī bāš policijāš
inšpektorām uz ien emāmā āmātā lāiku.
Vienu peršonu uzn e mā rindā dzī vojāmā š plātī bāš
ie-dālei.
Atl ā vā kānālizā cijāš izbu vi un u denšvādā pievilkš ānu Rāin
ā ielā 3 dz.2 (izdevumuš, bez tiešī bā m ātgu t, šedz ī rnieki),
san emot atzinumu no novada domes Bu vval-deš un SIA “Alšungā”
vāldeš priekš še de tā jā. I reš lī gu-mu pāpildinot ār punktiem
pār u denšvādā pievilkš ā-nu un kānālizā cijāš izbu veš izmākšā
m.
Pien e mā zinā š ānāi novādā domeš izpilddirektorā informā ciju
pār pāpilduš virtuveš škāpī š ā ār izlietni un 15 litru u denššildī
tā jā uzštā dī š ānu pāš vāldī bāi piederoš ājā un EKC ”Suiti” ī
reš telpu piekl āujoš ājā tuāleteš priekš telpā Skolāš ielā 11ā.
Izdevumuš šedz biedrī bā EKC “Suiti”. Pāpildinā t telpu nomāš lī
gumu ār punktu pār pāpilduš āprī kojumā: tuāleteš škāpī š ā un 15
litru u denššildī tā jā šāglābā š ānu uz nenoteiktu lāiku.
Vienāi peršonāi pāgārinā jā telpu nomu šāimnieciškā š dārbī bāš
veikš ānāi uz 3 gādiem (31.12.2018.).
Publice t Alšungāš mā jāš lāpā www.ālšungā.lv APTAU-JAS LAPAS
pār kultu rāš pāšā kumiem Alšungā kopšā-vilkumu.
Atbālštī jā Strī tbolā lāukumā Skolāš ielā 11, Alšungā izveidei
pāpilduš pieš k irt 1781.00 euro. Finānše jumš no Skole nu Dziešmu
un Deju šve tku finānše jumā ātli-kumā.
Apštiprinā jā Alšungāš novādā pāš vāldī bāi piederoš o kuštāmo
māntu – āutomāš ī nu “ISUZU TURQUOISE”, pā rdodot mutiškā izšole ār
āugš upejoš u šoli pār euro, āpštiprinā t ātšāvinā mā š kuštāmā š
māntāš nošācī to cenu 24000.00 euro āpme rā un izšoleš
noteikumuš.
Ar 27.07.2015. dārbā dienā š no pirmdienāš lī dz cetur-
ZIN O DOMES KANCELEJAS VADI TA JA
Alsungā reģistrēti
MIRUS IE
Jā niš Čīma Skolāš ielā
tdienāi noteikt pušdienāš lāiku dārbiniekiem Pilš ielā 1,
Alšungā ešoš ājā m ādminištrā cijāš inštitu ci-jā m un bibliote kāi
(Rāin ā ielā 2) no plkšt.12.00 lī dz 12.45. Otrdienā s noteikt
dārbā un iedzī votā ju pie-n ems anas laiku no plkst.8.00 lī dz
12.00 un no plkšt.12.45 lī dz 17.00.
Kultu rāš nāmā direktorei iekl āut 2016. gādā budz e-tā tā me
1080,00 + 900,00 euro vide jāš pāāudzeš deju kolektī vā šievu
tāutāš te rpu ātjāunoš ānāi.
Pien e mā zinā š ānāi Finānš u nodāl āš vādī tā jāš
A.Mundiciemāš informā ciju pār pāš vāldī bāš budz e-tā štā vokli uz
2015.gādā otrā pušgādā šā kumu.
2015.gādā rudenī iedālī t trānsportu un degvielu šākoptā ko še
tu konkuršāntiem (iepriekš e jo gādu dālī bniekiem un š ī gādā āktī
viem dābāš drāugiem, videš un āināviškā š dābāš projektu reālize tā
jiem) nokl u š ānāi štā du pārā de Bulduroš.
Veikt cel ā zī meš Be rzkālni-Alšungā-K ikuri nomāi-n u, uzsta
dot 2 cel as zī mes “Galvenais cel s “ un ”Dot cel u”.
Apštiprinā jā pieš k irt novādā domeš priekš še de tā -jām
Aivārām Sokolovškim ikgāde jo ātvāl inā jumu 2 kālendā rā š nede l
āš no 27.07.2015. lī dz 09.08.2015. Priekš še de tā jā ātvāl inā
jumā lāikā pienā kumu izpil-di veikt priekš še de tā jā vietniekām
E. Zvejniekām.
STRĪTBOLA LAUKUMA ATKLĀŠANA
UN ALSUNGAS SPORTA DIENA
GAN LIELIEM, GAN MAZIEM
22.AUGUSTĀ PLKST.11.00
ZAĻUMBALLE ZIEDULEJĀ
PLKST.22.00
Spēlē grupa “Liedags”, ieeja 2 eur
-
2
ALSUNGAS ZIN AS
Pāš lāik vāšārāš viduciš, ātvāl inā jumu lāikš. Nemāz i nemānī
šim, kād bu š klā t rudenš. Kād novā kti lāuki un dā rzi, lāikš
pādomā t pāš iem pār ševi. L oti švārī gā mu šu dāl ā ir redze.
Dāudziem jāunājiem cilve kiem nepiecieš āmāš brilleš, pār pušmu z ā
un ve-cā kiem nemāz nerunā jot! Izrā dā š, kā redzi vār uzlābot pāš
u špe kiem. Jā kā du tāš intereše , tād rudenī pie mumš divāš
dienāš nede l āš nogāle š ī š jomāš špeciā lište Bijā Buš ā gān
vādī tu nodār-bī bāš, gān izšniegtu māteriā luš, lāi pāš i iemā cī
toš uzlābot šāvu redzi. Mākšā pār ābā m dienā m ir 45 euro. Grupā
vājādzī gi 15-20 cilve ki. Sī kā k pār Vijās Bus ās dārbu un iespe
jām pās ām uzlā-bot šāvu redzi vār izlāšī t mā jāš lāpā
www.ātjāunoredzipātš.lv. Jā ir ve le š ānā š piedālī tieš- dodiet
zin u mān - Guntāi- 27867749
šve tku orgānizātoriem. Tikāi tād pāšākā, kā- „jā ju š gribāt,
vārāt gā jienā iet!” 1. Kās tād tā pār ātcels ānu, jā vār iet! 2.
Vāi s o teikumu nevāre jā pierākstī t jāu nākts ī szin ā ? Mudī gi
cel ām be rnuš, pinām bizeš, e dām brokāštiš un bez pie-cā m minu
te m devin oš ešām krāštmālā . Mu š šāgāidā gā jienā ko-ordinātori,
špe le pu te ji, višš notiek! Te nu bij` ātcelš ānā! Precī zi šāvā
lāikā ejām pā Rī gu un ātšāucāmieš šveice jiem. Tie gān ve l ir
pāmāz, jo dāudzi nemāz nezinā, kā gā jienš notiek! Kād ešām jāu
ātpākāl školā , Aī dāi pienā k ī šzin ā- vārāt iet gā jienā ! Nu,
orgāni-zā cijā! Arī mān nā k ī šzin āš- „Alšungā, kād iešiet!”
Nevājāg gule t, mī l ie rī dzinieki, šen nogā jā m! Lī dz vākārām
lāikā diezgān un školotā jāš ār māzājiem āizbrāuc uz Ve rmāneš dā
rzu āpškātī t tur notiekoš o. Pā rbrāukuš i ātpākāl školā krā me
jām māntāš, me g inā m šālikt šomā š to pāš u ko ātve-dā m, un višu
liekām āutobušā . Stārp citu, dāz ā pāzudušī māntā ve l ārvien
gāidā ī pāš nieku kultu rāš nāmā . Autobusi stā v tā ā ā lu no
estrā des, bet neviens ejot nāv ne nogu-riš, ne neāpmierinā tš.
Eštrā de l oti štingrā kā rtī bā- bez identifi-kā cijāš kārte m
iekš ā netikt. Un kārti ve l āpšārgi āpškātā, vāi foto un ne šā tā
jš šākrī t. Ziniet, kā di bijā māni višvāirā k teiktie vā rdi šve
tkoš- šmāidiet, šmāidiet, šmāidiet! Ar to mumš gā jā višgru -tā k.
Višš jāunš, višš jā redz, kā dā ve l tur šmāidī š ānā! Bet beigā š
jāu bijā višš lābi! Ve l „Pe rkonš, šāule, Dāugāvā”, ve l „Mānā
dzieš-mā” un ejām pe de jo reizi tā lo cel u lī dz āutobušām. Ve l
piebei-dzām neāpe štā š šāušā š vākārin āš, un tād cel š uz mā jā
m. Pie Kul-dī gāš šā ku zvānī t vecā kiem, lāi brāuc šān emt be
rnin uš. Un divoš nāktī ešām mā jā š! Domā ju, be rniem š ī š bu š
lābāš ātmin āš višām mu z ām. Me š bijā m lieliškā komāndā! Pāldieš
be rniem pār izturī bu, dzī vešprieku! Māzin i jāu ve l- gru ti c
etruš vākāruš bez māmmā m. Pāldieš vecā -kiem pār šomu krā me š
ānu, mātrāc u gā dā š ānu, pāvādī š ānu un šāgāidī š ānu! Pāldieš
školotā jā m Dācei un Ilzī tei! Mumš bijā pāšāule lābā kā š školotā
jāš!!! Pāldieš Aī dāi pār nepā rtrāukto ru pe š ānoš gān pār be
rniem, gān školotā jā m! Pāldieš š oferī tim pār pācietī bu!
Pāl-dieš domei un priekš še de tā jām Aivārām Sokolovškim pār
ātšāu-
cī bu, piedālī š ānoš gā jienā un šālde -jumiem! Pāldieš Agrim
pār zeme-ne m un k irš iem! Nu ko, be rni, tie-kāmieš šeptembrī !
Priekš ā Mik el i ār šuitu dānc u kon-certu. Kā tād bez mumš!?
Guntā
Suitiņi skolēnu dziesmu svētkos
Tā nu š oreiz šānā cā, kā Alšungu škole nu dziešmu šve tkoš pā
rštā ve jā tikāi folklorāš kopā SUITIN I. 16 māzie rotāl nie-ki, 5
SUITIN U veterā ni, divāš školotā jāš- Dāce Dunājevā un Ilzī te
Kādik e un vādī tā jā. Ru pi pār mumš uzn e mā š novādā
koordinātore Aī dā Vānāgā. Jā dejotā jiem un dziedā tā jiem norišeš
un me g inā jumu vietāš bijā noteiktāš- Dāugāvāš štādionš un Mez
āpārkā eštrā de, tād folklorištiem pāt divāš reizeš dienā māinī jā
š me g inā jumu un pāšā kumu vietāš. Pirmā dienā. Puššeš oš še z
āmieš āutobušā un, nodroš inā ju-š ieš ār mātrāc iem, gultāš vel u
un višu citu, kāš nepiecie-š āmš 5 dienā m Rī gā , šā kām šāvu cel
u uz Dziešmu šve tkiem. Rī gā ātštā jām gul āmmāntāš Hānzāš
vidušškolā un ā tri prom uz Brī vdābāš muzeju- tur notiek koncertin
i dāz ā dā š še tā š, bet mumš kopā ār citā m kopā m, kurāš ieguvā
1. pā-kā pi, me g inā jumš koncertām Mez āpārkā eštrā de . Tād ve l
vienš me g inā jumš- Mu zikāš ākāde mijāš koncertām, un ve l vienš
me g inā jumš- rotāl u progrāmmāi pie Brī vī bāš piemi-nekl ā. Višu
dienu izme g inā juš ieš Brī vdābāš muzejā , kā pjām āutobušā un
lāiz ām uz ve l vienu me g inā jumu Mez āpārkā eštrā de . Gārā
dienā beidzāš ve lu vākārā - školā ešām pirmš puš dešmitiem. Lielie
pāt nepāgu št āiziet uz šve tku ātklā š ā-nu krāštmālā . Neredzām
ne kā špe le Mikš, ne dzied Ance ār Elzu. Arī pirmo šilto e dienu e
dām tikāi pāš ā vākārā - puš-dienā š e dā m šāušo- māizī ti, š k in
k i, bulcin u, ā bolu un šāldu dze rienu bundz ā . Otrā dienā. No
rī tā ātkāl uz Mez āpārku, pušdienāš, un mā-zie ir brī vi. Kopā ār
školotā jā m āizbrāuc uz Zoolog iško dā r-zu un Mez āpārkā be rnu
pilše tin u. Lieliem švārī gš koncertš- lāureā tu koncertš Mu zikāš
ākāde mijā . Atkāl školā tiekām āp dešmitiem vākārā . Treš ā dienā.
Višu dienu Rī gāš centrā pie Brī vī bāš pieminek-l a. No rī ta me ģ
ina jums, tad pusdienas, ģ e rbs ana s un pasa -kumš. Un lietuš.
Lietuš kā rtī gi šāme rce jā mu šu glāunā š vilnāš zek eš un
pāštālāš. Noškān ojumš nebij` višāi lābš, bet, kād pāšā kumā beigā
š no škātuveš mu š nošāucā kā vienuš no šve tku lāureā tiem un
bālvā pieš k ī rā 4 štundāš ākvāpār-kā pār velti, āizmiršā š gān
šlāpjā š kā jāš, gān deguni! Pāštā-lāš z ā ve jā m, iekā rtāš štārp
trepju lenteriem. Arī zek eš, kā-me r neuzrādā š lābā kā idejā- z ā
ve t vānnāš ištābā š uz dviel u ž ā ve tā jiem. Skolotā jās āptinā
āp rore m un ik pā lāikām gā jā zek eš grozī t. Ceturtā dienā. Mez
āpārkš, Mez āpārkš, Mez āpārkš. No rī tā cāurlāideš me g inā jumš.
Lābi, kā mu šu meitene m pumpāini rozā lākātin i- l oti lābi vār
redze t, kur āizbizojuš i. Vākārā ģ enera lme ģ ina jums ar skatī
ta jiem. Nolemjam, ka pe c mu su uzštā š ānā š brāukšim prom, jo
koncertu redze šim nā koš ā dienā . Kāme r bijā m eštrā de , toš
lieloš g ī bš ānāš trākumuš neredze jā m. Kātrā zin ā školā e š ānā
bijā l oti lābā- devā ne-viš kātrām šāvu porciju, bet e dienu vāre
jā likt, cik grib. Un, jā pietru kā, Aī dā šāgā dā jā pāpilduš.
Bet, jā dziedā tā jiem bijā vāirā kāš dienāš jā iztiek ār šāušo
pācin u, tād gān tā bijā š vākā. Kāut gān, š vāki jāu tie korišti e
d ār. Mu še jie e dā kā r-tī gi- gālu gālā višu lāiku bijā jā
kuštāš švāigā gāišā . S onākt školā gule š ve l vieni ālšundznieki-
šāvu koncertu nodejoju-š i 5.-8. klāš u dejotā ji un rī t ieš gā
jienā . Dejotā ju puikāš pā r-šteigti, kā 10oš māzie jāu āizmiguš
i. Tāš lielā š šlodzeš un školotā ju nopelnš. Piektā dienā. Pā
nākti ātnā kuši zin ā, kā ātceltš gā jienš. Skrundāš koordinātore
pāzin o šāvāi vādī bāi, lāi nebrāuc. Tā kā mu še jie izbrāukuš i
jāu 4oš,neko dārī t, lāi brāuc vien tā lā k. Skolā dzī vojā m kopā
ār Kuldī gāš novādu. Kuldī dznie-ki g e rbjāš un gātāvojāš gā
jienām. Kā tād tā ? Aī dā šā k zvānī t
http://www.atjaunoredzipats.lv/
-
3
ALSUNGAS
MUZEJA ZIŅAS
Tu rišmā šezonā rit pilnā špārā , pilī un muzejā āpmekle tā ji
no višā m pāšāuleš mālā m .S ovāšār pilī štrā dā jāunieš i ,kuri
bijā pieteikuš ieš Nodārbinā tī bāš Vālštš āg entu rāš projek-tām
“Skole nu dārbš vāšārā ’’, vin iem tikā uztice ti gidā pie-nā kumuš
pilī . N emot ve ra ieprieks e jo ģadu pieredzi, tu risma sezona
ap-mekle tā ju intereše pār pili ir lielā, ešām ieviešuš i izmāin
āš
bil eš u cenā š, piedā vā jām iegā dā tieš ko-pī gu bil eti pilš
un muzejā āpmekle ju-mām, g imeneš bil eteš, kāš rošinā āpmek-le tā
juš āpškātī t ābāš vietāš. S ājā šezonā Alšungāš Livonijāš orden ā
pilš šāviem āpmekle tā jiem piedā vā āp-škātī t jāunizveidotā š
ekšpozī cijāš un Lātgāleš podnieku dārbu izštā di. Ju lijā pilš
āpmekle tā ji tikā priece ti ār liliju iz-štā di un ī pāš ājiem
viešiem no štārptāu-
tiškā šeno motociklu šālidojumā “Kurzemeš rin k iš”. Muzejā lī
dz šeptembrim tiek pāgārinā tā kā zu te rpu izštā -de. Kopš 11.ju
lijā muzejā škātā mā Alšungāš Kerāmikāš biedrī bāš dālī bnieku
dārbu izštā de. Muzejā vādī tā jā izšākā lielu pāldieš liliju āudze
tā jā m, ku-rāš ātšāucā š āicinā jumām un pālī dze jā tāpt brī niš
k ī gāi ziedu izštā dei! Lu gumš ziedot puk eš, lāi pāpildinā tu
pilš ekšpozī cijāš ār ziedu kompozī cijā m. Lu dzu piedā vā t
muzejā vādī tā jāi In-gāi pā tā lruni 26425015.
Paldies par dalību skolēnu dziesmu un deju svētkos!
Alšungāš jeb šuitu novādš no iepriekš e jā m pāāudze m ir
māntojiš bāgā tu trādicionā lā š kultu rāš māntojumu. Un š o
māntojumu š odien turpinā kopt, āttī štī t un pielietot dzī ve dāz
ā di ānšāmbl i un deju kolektī vi. Jāunā pāāudze āug un mā cā š
Alšungāš vidušškolā un dārbojāš gān folklorāš kopā , gān tāutiško
deju kolektī voš un ār godu vālkā greznoš Alšun-gāš tāutāš te rpuš.
Alšungāš novādu XI Lātvijāš Skolu Jāunātneš dziešmu un deju šve
tkoš pā rštā ve jā Alšungāš folklorāš kopā "Suitin i" un rotāl
nieku grupā. Kopā dibinā tā 1985. gādā . "Suitin oš" dārbojāš
Alšungāš vi-dušškolāš āudze kn i no 1. lī dz 12. klāšei. Pāmātā
dzied dzieš-māš, kāš pierākštī tāš Alšungā , Ju rkālne un
Gudeniekoš. Sko-le ni āpgu št burdonā dziedā jumā dāz ā duš
pāveiduš. Kopā dārbojāš ārī rotāl nieku grupā, kurā āpgu št
Alšungāš un citu novādu rotāl āš un dānc uš. "Suitin i" āktī vi
piedālā š gān viete -još, gān vālštš me rogā folklorāš pāšā kumoš.
Kopā ir etnogrā -fiškā ānšāmbl ā "Suitu šievāš" trādī ciju pā
rmāntotā jā. Kopu vādā Guntā Māte vic ā. Pāldieš višiem Alšungāš
vidušškolāš škole niem pār dālī bu folklorāš kopā „Suitin i” un
piedālī š ānoš XI Lātvijāš Skolu Jāu-nātneš dziešmu un deju šve
tkoš. Izšāku pāteicī bu folklorāš kopāš „Suitin i” vādī tā jāi
Guntāi Māte vic āi. Pāldieš školotā jā m, kāš šve tku nede l ā bijā
kopā ār škole niem Rī gā : Dācei Dunājevāi, Ilzī tei Kādik ei,
kurāš piecāš dienāš ru pe jā š, lāi māzie dziedā tā ji bu tu izgule
juš ieš,noklāušī juš ieš vākārā pāšākāš, ātpu tuš ieš, nomāzgā juš
ieš, šāg e rbti un šāpošti, lāi ik dienu vāre tu piedālī tieš me g
inā jumoš un koncertoš. Skolotā -jāš āizvedā škole nuš āpškātī t
Zoo dā rzu un dāz ā dāš āpškāteš vietāš Rī gāš centrā . Višlielā
kāiš pāldieš škole niem, jo me g i-nā jumu grāfikš pā rbāudī jā gān
škole nu izturī bu, gān mu šu kope jo šāškāršmi. Skole niem pietikā
entuziāšmā, pāš āizlie-dzī bāš un ve lmeš citām citu ātbālštī t.
Pāldieš lielājā m meite-ne m - Intāi, Antāi, Kātrī nāi, Lāimāi,
kurāš pālī dze jā šāpošt māzā koš dziedā tā juš, ru pe jotieš un gā
dā jot pār vin iem. Pāldieš školotā jā m Inešei Tāuberei un Dācei
Silin āi, kurāš ār 5.-8. klās u tāutisko deju dejotā jiem piedālī
jā s sve tku lāikā „Ielu koncertos” un sniedzā koncertu Botā
niskājā dā rzā . Sko-le niem bijā iešpe jā bu t šve tkoš un iet šve
tku gā jienā . Pāldieš višiem be rnu vecā kiem pār uztice š ānoš un
šāprātni. Pāldieš mu šu š oferī š iem - Jā nim Kru kām, Agrim Māte
vic ām un š oferī tim no Kuldī gāš Agrim Freimānim. Pāldieš
Alšungāš vidušškolāš peršonā lām, kāš orgānize jā puk u lāšī š ānu
un krā š n o puk u puš k u šāgātāvoš ānu, kāš tikā nogā dā tāš uz
Rī gu. Pāldieš Ališei Punclāvāi pār ziedu vāinādzin u. Pāldieš
biteniekām Pe terim Rutulim pār školāi dā vinā to me-duš burku.
Pāldieš pār nešāvtī go dārbu un pālī dzī bu šve tku lāikā Alšun-gāš
vidušškolāš direktorei Lijāi Bāumānei. Pāldieš Voldemā rām
Dunājevām pār ātbālštu orgānize jot trānšportā pākālpojumuš.
Pāldieš pār finānšiā lo ātbālštu Alšungāš novādā domeš depu-tā tiem
un priekš še de tā jām Aivārām Sokolovškim. Sve tki izškāne juš i,
bet tājoš piedzī votāiš turpinā šieš dālī b-nieku štā štoš un ātmin
ā š.
Sve tku koordinātore Aī dā Vānāgā
Papildināti zivju krājumi Alsungas ezerā!
Lāi pāpildinā tu un dāudzveidotu zivju krā jumuš Alšungāš ezerā
, Alšungāš pāš vāldī bā 2015.gādā 22.ju lijā ielāiduši ezerā kārpu
dzimtāš ziviš-Bāltāiš āmu rš un Plātpieriš. Zi-viš ir ā trāudzī gāš
un lābi pieme rojāš dzī vei ezeroš. Pe c izškātā š ī š ziviš
nedāudz ātš k irāš no pā re jā m kārpu dzim-tāš zivī m. Jā ir
intereše, internetā vār āpškātī t to izškātu. Lu gumš mākš k
erniekiem - jā š ājā vāi nā koš ājā gādā kā -
dām uzk erāš māzliet nepārāš-tā kā zivš kā pārāšti, to lu dzu
ātlāišt ātpākāl ezerā , tā dā vei-dā l āujot zivī m šāvāirotieš.
Jāu pe c pā riš gādiem vāre šim priecā tieš pār š ī m zivtin ā m un
tā š ārī pāture t šev.
Lāi lābi k erāš! Jā niš Gulbiš
Būvvaldes darba laiks domē:
Kātrā me neš ā:
1.piektdienā 9.00-12.00 Inetā Butā ne un Rāi-
mondš Kāle jš
3.otrdienā 13.00-16.00 Rāimonds Kāle js
3.piektdienā 9.00-12.00 Inetā Butā ne
Citā lāikā zvānī t Inetāi pā tā lr. 29283768 vāi Rāi-
mondām pā tā lr.25708807
-
4
ALSUNGAS ZIN AS
Biedrī b Etniškā š kultu rš centrš „Suit” jāu piekto gād pe c kā
rtš rī ko Suit trādī cij školin be rnim vecum grupe no 1.-4.klāšei.
S ogād Suit trādī cijš školin 2015. notik no 29.ju nij lī dz
3.ju lijām. Nu jāu kl uvs pā trādī cij kā skolin s dālī bniek nā
k no Alšungš, Bāšim, Gudeniekim un Ju rkālnš. Tā kā šuit be rn nā k
no višim trim šuit pā rštā ve tim novādim, tād ārī finānšiā lāiš
ātbālštš nā k no Alšungš, Kuldī gš un Ventšpilš novād pāš vāl-dī
bām. Pār to lielš pāldieš novādim, kā tāš kl uvš pā tik lāb trādī
cij un me š cer uz šādārbī b ārī turpmā k. Mumš pātī k ieture t
vienlī dzī bš princip un trādī cijš, tā lāb ā š ogād školotā jš bi
tā š pāš , Ligit Stāš āit no Alšungš, Krištī n Skrull no Ju rkālnš,
Māij Stebul no Bāšim un biedrī bš vādī tā j Dāc Mārtinov. Mumš
višim kope lielš pāldieš jā šāk dāz ā d āktivitā š orgānize tā jim
pār ātšāucī b, ve lm ā mumš šādābo-tieš un ieguldī t dā rb, kur
rezultā tš me š vār bāudī t un lietot. S ogād pāldieš jā šāk
Alšungš škole pār u zjemš ān un školš šāimniecem pā gā rdām
pušdienām, š oferim pār vizinā š en, āktivitā š vādī tā jim: šuit
prā veštām Gātim Bezdelī gām, Ilgāi Leimānei, Guntāi Mātevic āi,
Vizmāi Bikšei, Dāināi Zvejniecei, Ingāi Bredovškāi, Māretāi
Petrovic āi, Ligitāi Kālnin āi, Bāšu školāš školotā jim, Skāidrī
tei Nāglin āi un Ju rkālneš kāle jām Rullim. Ko tā me š š ogād
dārij. Piermā tikš ānā š dien- viš be rn un školotā j nedāudz
šā-trāukt: kā bu š? ko dārī š? vā šātikš vecoš drāugš? Dien šā k ā
iepāzī š enoš un nometnš pāzī š enā š zī m izdoš en. S odien i Pe
terdien, kāš ir zī mī g ār tupmā ko lāikāpštā kl no-teikš en un ārī
ā šuitim zinā mo grā māt „Bālāndniek” āutor, kāš ir Pe terš
Upeniekš. S iš dienš uzdevumš i pā rgā jienš uz Bālānd, izzinā t
Bālāndš ve štur, cile kš, āpškātī t šeno ju rš krāšt. Pā rgā jien
pirmā pietur i Pe ter Upeniek dzimtā š mā jš „Lienot”.
Otrā dien iešā kā š ā šuit tāut-šte rp izzinā š en Suit māntojum
krā tuve. Tur biedrī bš vādī tā j Dāc Mārtinov rā dij un štā štī j
pā šuit tāutšte rp lietām, mei-tenš vāre j ārī iete rptieš šuit
brunc oš, villāine š un gālvāš šegā š. Tā kā k me š devā š uz
Alšungš pil, kur Bārbārš buduā r mumš izrā dij Ing Bredovšk. Pe
c pilš āpškātš mu š gāidī j Suit prā veštš Gātš Bezdelī g.Viš izštā
štī j kā jā uzvedā š bāznī ce, pāštā štī j pā bāznī cš āltā rim, en
g el im un šve tim , kāš ātrodāš āltā re. Prā veštš mu mš izrā -dij
zākrištej, kur glābā jāš liturg iško te rp kolekcij un mumš pāt bi
iepe j šāmī l ot je rin š un uzkā pt kāncele, kur pārāšt mā -cī tā
j tur špredik un lāšī jumš. Pe c pušdienām Alšungš škole me š mā cī
jā š dziedā t burdon, dāncā j un gā rotāl ā š Guntš Māte vic š vādī
be. Treš ā š dienš rī t šā k ā dālī š ānoš grupā š, pā rmāin š
kātrš pābij ‘’Austuve’’- tur notik dzijs tī s en, s k etere s an un
aus en Marets Petrovic š vādī be, māizš ceptuvš telpe školotā j
Skāidrī t Nāg-lin mumš mā cij cept škālndrāuš š, bet kerāmikāš
školotā jš Dāinš un Vijš vādī be me š tāišī j dāz ā dš mā l dārbš.
Pā štārp nodārbī bām muzej vādī tā j Ing Bredovšk mumš izrā dij
mu-zej ekšpozī cij un kātrām bij iešpe j āpgleznot ākmen ār kā d
rākšt zī m. Pe cpušdiene kope ār Ilg Leimān me š mā cī jā š dziedāt
šuit burdon, zin g š un gā rotāl ā š. S ogād gān be r bi šlin
šklāndāuš e de j. Vāirā k pātik tāišī t ne-viš e št. Ceturtdien
višš me š brāuc uz Bāšim ciemoš pi ke tāinim šui-
tim. Pā š ī š dienš nodārbem Bāš tāutš nāme pāru pe jše š
školotā j Māij ā šāvim pālī gim. Bāšoš mumš bi divš nodārbī bš -
Māmmš dābš dārbnī c un Zī mju dārbnī c. Kātrš vāre j ieme g inā t
rok āuš ene ār dābš māteriā lim un izveidot lātvieš rākštu zī m uz
finier gābālin izurbjot cāurumin š un izš ujot zī m ār kārā šāinim
diegim. Pe cpušdiene me š viešojā š Mārijš Pu telš mā je, kur
Mā-rijš tānt iekā rtojuš šeno dārb rī k un tāutšte rp ekšpozī cij.
Nošle gum dien šā k ā nervoze š ān pār lāikprognoz, šolij dikt kā
ršt dien. Rī tš iešā kā š ā dālī š enoš trī š grupā š vien devā š
uz nodārbī b Ju rkālnš tāutš nāme , kur ieme g enā j rok šuit zek
un cimd rākšt krā šoš ene. Otr grup devā š uz Ju rkālnš bibliote k
kur šāgāidī j Ligit Kālnin , kāš izštā štī j pā Ju rkālnš ve štur
un izrā dī j štellš. Treš ā grup devā š uz kālej Rul l kāle jdārbnī
c, lā iepāzī toš ā kāle j dārbim. Pe c kā rtī g un smāg dā rb nede
l s gārume, protāms, seko izklāid pi ju rš.Višim bi iepe j plunc ā
tieš pā ju r, rākt bedrš un ce l šmilš pilš. Kā kātr gā d, ārī s
ogād dālī bniek sāje m āpliecinā jum pā piedā-lī š ānoš Suit trādī
cij školin e. Kā trādī cij bi ā lielš un gā rdš klin -ģ ers un ģa
rs ī ģ limona d. Izškāne j priekš likumš, kā nebu t pā škā d
nošvine t Suit trādī cijš školin š piec gād jubilej rudenš puše.
Tād šāāicinā t višš dālī b-
niekš un školotā jš, kāš pā š iem gādim kopī g dārboju-š ieš.
Pāš e nobeigume lielš pāl-dieš be rnim un vin vecā -kim, kā ve lā š
jemt dālī b Suit trādī cij školin e, jo mu š švārī gā kāiš dā rbš i
izāudzenā t mu š be rnš pā
ī stim suitim. Uz tiks e nos na kame vasare!
Dāc Mārtinov EKC „Suit” vāldš priekš še de tā j
Biedrī bā Etniškā š kultu rāš centrš "Suiti" ār VKKF finānšiā lu
ātbālštu ī šteno projektu "Suitu horeo-grā fiškāiš māntojumš. Suitu
deju šve tki", kā ietvā-roš Sve tā Mik el ā šve tkoš Alšungā
26.šeptembrī
pāredze tš deju koncertš un izštā de. Lu dzu bijuš ājiem un
tāgā-de jie dejotā jiem, kuru ālbumoš ātrodāmāš kā dāš bildeš no
jebkuriem deju koncertiem, pāšā kumiem, Dziešmu un deju šve tkiem,
kuroš piedālī juš ieš mu šu deju kolektī vi. Bildeš vārāt nešt pie
Guntāš kultu rāš nāmā vāi peršonī gi mān, me š tā š pā r-fotogrāfe
šim vāi ieškāne šim. Bildeš nepiecieš āmāš informā ci-jāš āpkopoš
ānāi izštā dei pār šuitu dejotā jiem un kolektī viem Alšungā ,
Gudeniekoš, Bāšoš un Ju rkālne . Protāmš, intereše ārī zī mī gi
fākti, gādī jumi un piedzī vojumi no dejotā ju ātmin u krā -jumiem,
jo tā tāc u mu šu ve šture, dālī šimieš ār to!
Ar cien u, Dāce Mārtinovā, tā lr.:29222103
Zā l u šve tku ietvāroš biedrī bā “Etniškā š kultu -rāš centrš
“Suiti”” šādārbī bā ār Ju rkālneš bib-liote ku āicinā uz tikš ānoš
ār grā mātāš "Adī ti māuc i" āutori Dāci Nāštevic u 14.āuguštā ,
plkšt. 19:00, Ju rkālneš bibliote kā 2. štā vā . No
14.āugustā lī dz 22.āugustām Ju rkālnes bibliote kās 2.stā vā
āpskātā mi Dāces Nāstevic ās dārinā tie māuc i un citu šuitu
rokdārbniec u dārbi.
-
5
ALSUNGAS ZIN AS
Jauno vides pētnieku ekspedīcija pa suitu takām
Lāikā pošmā no 6. lī dz 10.ju lijām šuitu novādā teritorijā
(Alsungā , Gudeniekos, Bāsos un Ju rkālne ) norisinā jā s be rnu
vāšārāš nometne „Vides pētnieku ekspedīcija pa suitu takām”.
Nometni orģanize ja biedrī ba „Suitu kultu ras man-tojumš” šādārbī
bā ār biedrī bu “Etniškā š kultu rāš centrš “Suiti””. Nometni
finansia li atbalstī ja Latvijas vides aizsar-dzī bāš fondš, SIA
„Zāl ā joštā” un mez šāimniecī bāš pākālpo-jumu kooperātī vā
šābiedrī bā „Mez šāimniekš” . Nometne piedālī jā š 15 be rni vecumā
no 10-14 gādiem. No-metne tikā orgānize tā ār me rk i dot iešpe ju
šuitu novādā be rniem iepāzī t dzimtā novādā dābāš un kultu rāš
māntoju-mu, kā ārī veicinā t be rniem intereši un izprātni pār
videš jāutā jumiem. Nometne kātrā dienā tikā veltī tā kā dāi no
videš te mā m, bet, lāi pālī dze tu be rniem ī šā lāikā iepāzī t
dābāš dāudzveidī bu un veicinā tu āpzinā tieš ātbildī bu pār vidi,
tād, ātbilštoš i dienāš te māi, bijā pieāicinā ti videš špeciā
lišti. Nometnes pirmajā dienā pe tī t ezeru un upju u den us pālī
-dze jā VVD Liepājas RVP kontroles daļas Resursu kontro-les sektora
vecākais inspektors Andris Janevics. Kopā ār ekšpertu tikā
noškāidrotš, kāš izrāišā ezerā āizāugš ānu, kurš ir ātbildī gš pār
u denš tilpn u uzture š ānu kā rtī bā . Lāi noteiktu u dens tī rī
bu, tika pe tī ti kukain i un auģi, kuri auģ u denstil-pne š. Tā
pāt be rni kopā ār ekšpertu pe tī jā zivju pā rštrā deš rāz otneš
Alšungāš novādā dārbī bāš ietekmi uz vidi. Otrajā dienā iepāzī t Ž
ibgrāvās dābās tāku Alsungā un Gu-denieku liegumā kādik u āudzi
devā mieš kopā ār mežu bio-topu ekspertu AS „Latvijas valsts meži”
Ojāru Demiteru. Žibgravā dālī bnieki me g inā jā pieve rst uzmānī
bu dābās no-zī mei cilve kā dzī ve , dābāš ve rtī bā m un dābāš
dāudzveidī bāi. Tākāš pieturāš punktoš dālī bnieki pieve ršā uzmānī
bu ārī šuitu diālektām, me g inot ātcere tieš koku un dzī vnieku
no-šāukumuš šuitu diālektā , kā , pieme rām, ķiermens,
plieder-krūms, drīceklis, pucene utt. Pārāle li tām dālī bnieki me
g inā jā ātpāzī t ārī putnu bālšiš. No putnu bālšī m višuzjāutrinoš
ākā višiem š k itā šāvdābī gā bastarda dziesmā. Gudenieku liegu-mā
izpe teš dālī bnieki me g inā jā noškāidrot iemešluš, kāš izrāišā
kādik āudzeš bojā eju. Atpākāl cel ā uz Alšungu āpštā jā -mieš pie
videš objektā „Suitu tikš ānā š vietā” Gudenieku pā-gāštā un devā
mieš āpškātī t un uzkā pt āugštā kājā vietā šuitu novādā - K ī k ā
kālnā . Dienāš nošle gumā kopā ār ekšpertu tikā ātklā ti divi jāuni
diz koki blākuš vienš otrām - k iršiš un liepā, kāš āug pie
Skāpārkālnā Alšungāš novādā . K iršiš kā diz kokš ir šāme rā lielš
retumš, jāunātklā tā diz kokā k irš ā āpkā rtme rš šāšniedz 1,65 m
(k iršiš ir diz kokš no 1.60 m). Nometnes trešajā dienā vispirms
dālī bnieki piedālī jā s dā-ž ā dā s rādos ā s dārbnī cā s Alsungā
, bet pe c tā m devā s už me-ž u Gudenieku pāgāstā , kur MPKS
Mežsaimnieks dārbā gru-pā bijā šāgātāvojuši izglī tojoš u oriente š
ānā š trāši mez ā ār uzdevumiem un diškušijā m kātrā pieturāš
punktā . Nometneš dālī bnieki tikā iepāzī štinā ti ār Lātvijāš mez
ā no-zāreš gālvenājiem rā dī tā jiem, mez ā ekonomikāš pāmātiem,
jāunāudz u un mez āudz u kopš ānāš, ekolog iško koku un kri-tālu
ātštā š ānāš pāmātojumu, purvu ekolog iško nozī mi mez ā ekošište
mā , koku štumbru šortimentā ciju un mez ā biez ā k lietotājā m
ciršmu iezī me š ānāš zī me m. Dālī bniekiem bijā iešpe jā izme g
inā t šāvu roku egl u un prie-
ž u koku stā du stā dī s ānā . Nometnes dālī bniekiem tikā
de-monštre tā ārī koku gā š ānāš tehnikā, dārbā droš ī bā mez ā
dār-boš un mez šāimnieciško inštrumentu izmāntoš ānā, ieškāitot
oriente š ānā š mez ā ār GPS. Ceturtās dienas šā kumā , pā cel ām
uz Ju rkālni, āpškātot vi-deš objektu „Suitu tikš ānā š vietā”
Alšungā , dālī bnieki devā š izme rī t priedeš diz kokā āpkā rtme
ru, kāš āug netā lu no Rudu-ma kāpiem. Dienāš ekšpertš Valsts vides
dienesta Sabiedriskais vides inspektors Inguss Antonovičs nometneš
dālī bniekuš šāgāi-dī jā Ju rkālne pie Rī vāš upeš. Pe c iepāzī š
ānā š ār šābiedriškā videš inšpektorā brī vprā tī go dārbu, pienā
kumiem un ātbildī -bu, viši nometneš dālī bnieki devā š āpškātī t
Ju kālneš lepnu-mu - Rī vāš upeš tiltu, kāš ir vienš no retājiem
kokā ātgā z n u šište māš konštrukcijāš tiltiem Lātvijā . Ju
rkālneš videš izpe te turpinā jā š dābāš tākā Rī vāš loki, kāš iet
cāuri mez ām gār lī kumāinā š Rī vāš upeš gultni. Ejot pā 3 km gāro
tāku, videš inšpektorš ik pā lāikām pieve ršā dālī bnieku uzmānī bu
dāz ā dā m dābāš un videš ve rtī bā m, mā cot be rniem šāprāšt ātš
k irī bu štārp dābāš un videš je dzieniem (vide ševī ietver gān
dābu, gān ārī cilve kā rādī to). Atcel ā no Rī vāš lokiem pā grāntš
cel u āptuveni 2 km gārumā dālī bnieki ār entuziāšmu iešāištī jā š
dābāi kāitī go cel mālāš ātkritumu vā kš ānā . Pe c pušdienā m pā
cel ām uz ju rāš piekrāšti dālī bnieki āpštā jā š Ju rkālneš
Ugunšpl āvā , lāi ātpu štoš, pādziedā tu, jāutri pāvādī -tu lāiku
un ārī veiktu ierākštuš šāvā š nometneš dienāšgrā mā-tā š. Bāltijāš
ju rāš krāštā pie štā vkrāštā tikš šecinā tš, kā ju rā nā k āizvien
tuvā k un ju rāš štā vkrāštā eroziju ietekme ne tikāi dābā, bet ārī
cilve ki. Kātrām dālī bniekām bijā jāu zinā mš, kā, lāi nebojā tu
štā v-krāštu, ejot ju rā pelde tieš, ir jā izmāto tikāi špeciā li š
im nolu -kām izgātāvotā š trepeš un pā kā pā m kā pele t nedrī kšt.
Nometnes noslēguma dienā devā mies iepāzī t videi drāudzī -gu
šāimniecī bu, kurāš šāimniece ir Skaidrīte Nagliņa, kuru gān
Alšungā , gān Ju rkālne be rni pāzī št kā mātemā tikāš školo-tā ju.
Sārunā š ār šāimnieci runā jā m pār je dzienu “ekolog iškā pe dā”
un noškāidrojā m, kā švārī gi ir dzī vot ār ātbildī bu, lāi škāištā
dābā un tī rš gāišš bu tu ne tikāi mumš pāš iem un ci-tiem, bet ārī
nā kāmājā m pāāudze m. Turpinā jumā kātrām dālī bniekām tikā dotā
iešpe jā piedālī -tieš šāvā māizeš kukulī š ā izveidoš ānā un
izcepš ānā ī štā lāuku māizeš krā šnī , ko lielā kā dāl ā dārī jā
pirmo reizi mu z ā . Pārāle -li māizeš cepš ānāi kātrš izcepā ārī
šuitu Diz o rāuši – šklān-drāuši, jo šklāndrāušiš vienme r ir ceptš
lieloš šve tkoš. Un š oreiz tāš bij ī šti vietā , jo, kāme r cepā š
šklāndrāuš i un māize, be rni pā rbāudī jā šāvāš zinā š ānāš, kāš
bijā iegu tāš nometneš lāikā . Pe cpušdienā pe c zinā š ānu pā
rbāudeš, šiltāš māizeš un šklāndrāuš u deguštā cijāš viši nometneš
dālī bnieki švinī gi šān e mā āpliecī bāš pār dālī bu nometne .
Biedrī bā „Suitu kul-tu rāš māntojumš” pāteicāš višiem no-metneš
finānše tā jiem un ātbālštī tā jiem pār iešpe ju noorgānize t be
rniem tik āktivitā -te m bāgā tu un izglī -tojoš u nometni.
-
6
ALSU
Alšungāš novādā pāš vāldī bā izšā-
kā pāteicī bu uzn e me jām
Aldim Biteniekam
pār izpālī dzī bu un ātšāucī bu!
Latvijas čempionāts ugunsdzēsības sportā
Valmierā 10.07.2015.
Jauniešu komandas sastāvs un rezultāti:
Aiviš Muceniekš
A k ka pnes-2.vieta; 100m s k . josla-2.vieta
Ru dolfš Ivānovškiš
A k ka pnes-4.vieta; 100m s k .josla - 3.vieta
Jā niš Mikuckiš
A k ka pnes - 3.vieta;100m s k .josla - 1.vieta
Retš Bāumāniš
A k ka pnes - 1.vieta; 100m s k .josla - 1.vieta
Jā niš Gālin š
A k ka pnes - 2.vieta; 100m s k .josla - 3.vieta
Kā rliš Anšonškiš
Pātrikš Dāmbergš-D.
Pātrikš S midbergš
Mikuš Zignerš
Krištāpš Kronbergš
Pe teriš Bālevic š
Mā rtin š Sokolovškiš
4 x 100 metri stāfete - 1.vieta
Izve rš ānā š no motoršu kn ā -1.vieta
Kopvērtējumā stabila 1.vieta
Latvijas izlasē iekļuva:
Aiviš Muceniekš, Jā niš Mikuckiš, Ru dolfš Ivānovškiš,
Retš Bāumāniš, Jā niš Gālin š , Pātrikš S midbergš.
Piedālī šieš:
Pāšāuleš C empionā tā Bāltkrievijā 2.- 9. āuguštš
Bāltijāš vālštu c empionā tā Vālmierā 17.- 19.
āuguštš
Pieaugušo profesionāļu grupā:
Kurzemeš reg ionā izlāšei 1.vieta kopve rte jumā .
Izlasē piedalījās visi alsundznieki:
Alekšāndrš S tefān ukš, Einā rš Joneliš, Andiš Joneliš,
Jā niš Rozentā lš, Emī lš Tunniš, Mā riš Bikše, Artu rš
Alkš n uzārin š .
Treneriš Vikentijš
Pārdod 2-istabu dzīvokli Alsungā Raiņa ielā 4-1
Tālr.26338748, Dace
Aicinā m iedzī votā juš, uzn e me juš, zemniekuš,
biedrī bāš, ieštā deš un dāz ā dāš āpvienī bāš dāri-
nā t te rpuš, špodrinā t špe krātuš un
višā di citā di gātāvotieš
Mik el šve tku pārā dei, kāš notikš
26.septembrī plkst.20.30!
Pāteicāmieš višiem Alšungāš iedzī votā jiem, kuri āiz-
pildī jā ānketāš pār kultu rāš pāšā kumiem Alšungā .
Anketu rezultā ti āpškātā mi mā jāš lāpā
www.ālšungā.lv. Jā kā dš ve l ve lāš izteikt šāvu vie-
dokli, tād rākštiet uz e-pāštu: dome@ālšungā.lv.
-
7
ALSUNGAS ZIN AS
APSTIPRINA TI: ār Alšungāš novādā domeš 2015.gādā 18.ju nijā se
des Protokolle mumu Nr.6#3
SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.6/2015 Par kārtību, kādā izvietojamas
ielu, laukumu un nāju nosaukumu plāksnes un ēku numurzīmes
Alsungas novadā Izdoti saskaņā
ar likuma „Par pašvaldībām” 43.panta pirmās daļas 5.punktu
I. Vispārīgie jautājumi 1.Noteikumi nosākā kā rtī bu, kā dā
izvietojāmās ielu, lāukumu un mā ju nosāukumu plā ksnes un e ku
numurzī mes Alsungās novādā lāuku teri-torijā , Alšungāš un Almā
leš ciemu teritorijā š.
2.Ielu un mā ju nosāukumā plā ksnes, e ku un telpu grupu numurā
zī mes izgātāvo no izliektā neru se jos ā skā rdā vāi plāstikā tā
sāskān ā ār s o noteikumu 1., 2. un 3.pielikumā āpstiprinā tājiem
pārāugiem (turpmā k – etālons).
3.Ir ātl āuts izvietot mā kslinieciski noforme tās mā ju
nosāukumu un numerā cijās plā ksnes lātvies u vālodā . 4.Ielu un mā
ju nosāukumā plā ks n u, e ku un telpu grupu numurā zī mju
izvietotā js ir ātbildī gs pār to uzture s ānu lābā tehniskā un
vizuā lā štā -voklī (nešābojā tāš, ār škāidri šālāšā miem
uzrākštiem) un āktuālizā ciju.
5.Jā ielu un mā ju nosāukumā plā ksni, e ku un telpu grupu
numurā zī mi nāv iespe jāms izvietot s ājos noteikumos noteiktājā
vietā , peršonā ie-šniedz Alšungāš novādā domeš Bu vvālde
iešniegumu, norā dot pāmātojumu, kā pe c nāv iešpe jāmš veikt
izvietoš ānu š ājoš noteikumoš no-teiktājā vietā vāi veidā . Bu
vvālde šāškān o āttiecī gā š zī meš izvietoš ānu citā vietā .
II. Ielu nosaukuma plākšņu izvietošanas pamatprincipi un kārtība
6.Ielu nosāukumā plā ks n u izgātāvos ānu un izvietos ānu ātbilstos
i s o noteikumu prāsī bā m nodros inā Alsungās novādā pās vāldī bā
un ir ātbil-dī gš Alšungāš novādā pāš vāldī bāš
izpilddirektorš.
7.Ielu nosāukumu plā ksnes izvieto krustojumā , uz ielās stu rā,
tā s tiek veidotās ātbilstos i etālonām, plā ks n u izme ri –
170x600 mm, tekštš – Vālštš vālodā .
8.Jā ielāi piegulos ie stu rā zemesgābāli ir āpbu ve ti pe c
perimetrā lā s āpbu ves principā, ielu nosāukumā plā ksnes izvieto
uz s k e rsielāš štu rā, pieštiprinot tā š pie e kāš vāi bu veš 2,2
m āugštumā no zemeš un 0,3 – 0,5 m āttā lumā no e kāš štu rā.
9.Jā ielāi piegulos ie stu rā zemesgābāli nāv āpbu ve ti vāi jā
bu ve ir ār ātkā pi no ielās, ielu nosāukumā plā ksnes izvieto pie
ī pās i uzštā dī tā 2,0 m āugštā norā z u štābā.
10.Jā stu rā zemesgābāls ir iez ogots un nāv iespe jāms izvietot
norā z u stābu (pieme rām, nepietiekāms ielās plātums), ielās
nosāukumā plā kšni izvieto pie z ogā āugš e jā š mālāš 0,3 – 0,5 m
āttā lumā no štu rā.
11.Jā pien emts le mums pār ielās nosāukumā pies k irs ānu vāi
māin u, Alsungās novādā pās vāldī bā āttiecī gā s ielās nosāukumā
plā ksnes izvieto-š ānu vāi māin u veic trī š me neš u lāikā no le
mumā špe kā štā š ānā š dienāš.
III. Ēku nosaukuma un numura zīmju izvietošanas kārtība 12.Pār e
kās nosāukumā vāi numurā zī mes izgātāvos ānu un izvietos ānu
ātbilstos i s o noteikumu prāsī bā m ir ātbildī gs e kās ī pās
nieks vāi tiešiš-
kāiš vāldī tā jš. 13.Ē kās numurā vāi nosāukumā zī mes izvieto
uz visā m dzī vos ānāi, sāimnieciskāi, ādministrātī vāi vāi
publiskāi dārbī bāi pāredze tā m e kā m,
kurā m pieš k irtā ātševiš k ā ādreše. 14.Mā jās nosāukumā zī me
tiek veidotā ātbilstos i etālonām ār izme riem 170x600mm un
uzrākstu lātvies u vālodā . 15.Adresei e kās numurā vāi nosāukumā
zī me jā ātbilst Adres u reg istrā dātiem. 16.Ē kās numurā zī me
tiek veidotā ātbilstos i etālonām; zī mju izme ri – 250x300,
200x300 , 300x450 mm., 17.Ē kās numurā zī mi izgātāvo, norā dot
tājā s ā du informā ciju vālsts vālodā :
17.1. ielās nosāukumu; 17.2. e kās numuru; 17.3 pāpildus uz
numurā zī mes vār norā dī t: 17.3.1. norā di pār e kās piederī bu:
17.3.2. vā rdu "privā tī pās ums" vāi e kās ī pās niekā iniciā l us
un uzvā rdu, vāi ārī juridiskās personās nosāukumu; 17.3.3. vā rdus
"vālsts ī pās ums", jā e kās ī pās niece ir vālsts; 17.3.4. vā rdus
"pās vāldī bās ī pās ums", jā e kās ī pās niece ir pās vāldī bā;
17.3.5. vā rdu "kopī pās ums", jā e kā ir vālsts un pās vāldī bās,
vālsts un privā tpersonās, pās vāldī bās un privā tpersonās ī pās
umā . 18.Ē kās nosāukumā vāi numurā zī mi izvieto uz fāsā des vāi
sienās, kās ve rstā pret ielu, sāistī bā ār kuru ir pies k irtā
ādrese 2,2 m āugštumā no
zemeš, e kāš lābājā puše (škātotieš uz e kāš fāšā di) 0,3 m–0,5
m āttā lumā no e kāš štu rā. 19.Ieks pāgālmos un mikrorājonos e kās
numurā zī mi pāpildus vār izvietot pie fāsā des, kās redzāmā no
piebrāucāmā cel ā, lābājā puse
(skātoties uz e kās fāsā di) 2,2 m āugstumā no zemes, 0,3 – 0,5
m āttā lumā no e kās stu rā. 20.Dāudzdzī vokl u nāmiem, kuriem
ieejā e kā nāv ve rstā pret ielu, e kās numurā zī mi pāpildus vār
izvietot uz fāsā des, kurā ātrodās ieejā e kā ,
lābājā puše (škātotieš uz e kāš fāšā di). 21.Jā e kā ātrodās iez
ogotā teritorijā un e kās nosāukums vāi numurā zī me pie fāsā des
nāv skāidri sāskātā mā, to vār izvietot pie ž ogā ieejās
ī pas uma . 22.Vietā s, kur e kās fāsā de nāv pieme rotā
(redzāmī bu āpgru tinā koki vāi kru mi, e kā ātrodās tā lā k pār 15
m no brāucāmā s dāl ās u.tml. gādī ju-
mi) nošāukumā izvietoš ānāi, plā kšne pieštiprinā mā uz štābin
ā, kāš izvietotš nekuštāmā ī pāš umā robez ā š pie nobrāuktuveš no
ielāš vāi cel ā, vāi šervitu dā cel ā šā kumā , kāš ved uz mā jā
m.Atl āut e ku nošāukumu plā kšneš izvietot uz mā kšlinieciški
noforme tiem štābin iem.
23.Jā pien emts le mums pār ādreses pies k irs ānu vāi māin u
(vāi māinoties noteikumu 15.punktā mine tājāi informā cijāi), e kās
nosāukumā vāi numurā zī mi izvieto trī š me neš u lāikā no le mumā
špe kā štā š ānā š dienāš.
IV. Administratīvā atbildība par noteikumu neievērošanu un
noteikumu izpildes kontrole
24.Pār s o noteikumu pā rkā ps ānu zemesgābālā, e kās vāi telpu
grupās ī pās niekām vāi tiesiskājām vāldī tā jām izsākā brī dinā
jumu vāi uzliek
nāudāš šodu no 10 lī dz 150 euro.
25.Noteikumu izpildi kontrole t un sāstā dī t ādministrātī vā pā
rkā pumā protokolus ātbilstos i sāvāi kompetencei ir tiesī gās
Alsungās novādā
pāš vāldī bāš policijāš āmātperšonāš šāškān ā ār likumu "Pār
policiju".
26.Administrātī vā pā rkā pumā lietu izskātā un le mumu pien em
Alsungās novādā domes Administrātī vā komisijā.
http://m.likumi.lv/doc.php?id=271129#piel1http://m.likumi.lv/doc.php?id=271129#piel4http://m.likumi.lv/doc.php?id=271129#p19http://m.likumi.lv/ta/id/67957-par-policiju
-
8
ALSUNGAS ZIN AS
V. Noslēguma jautājumi 27.Noteikumi tiek publice ti pās vāldī
bās informātī vājā izdevumā „Alsungās zin ās” un ievietoti pās
vāldī bās mā jās lāpā www.ālšungā.lv 28.Noteikumi stā jās spe kā nā
kos ājā dienā pe c to publice s ānās likumā „Pār pās vāldī bā m”
45.pāntā noteiktājā kā rtī bā .
Priekšsēdētājs A.Sokolovskis
1. Pielikums
18.06.2015.SAISTOS IĒM NOTĒIKUMIĒM Nr.6/2015 “Par ka rtī bu, ka
da izvietojamas ielu, laukumu un ma ju nosaukumu pla ksnes un e ku
numurzī mes Alsunģas novada
NOSACĪJUMI ĒKU NUMURZĪMEI UN NOSAUKUMIEM
Ē ku numurzī mju izme ri 250 x 300 mm vai 200 x 300 mm. Dāudzštā
vu e ku numurzī mju izme ri 300 x 450 mm. Mā ju nošāukumu plā kš n
u izme ri 170x600 Pāmātne krā šotā – cinkotā škā rdā vāi ālumī nijā
kompozī tmāteriā lš. Uzrākštā Fontš Helveticā Ultrā Compreššed.
Regulār Alšungāš novādā Alšungāš un Almā leš ciemoš jāunāš plā
kšneš izgātāvojāmāš tumš i zilā krā šā – pulverkrā šā RAL5013 vāi
lī mple ve (pieme rām, Orācāl 50 Dārk blue vāi ānālogā) ār bāltu
āpmāli un uzrākstiem bāltā krā sā , lātvies u vālodā .
Priekš še de tā jš A.Sokolovškiš
2. Pielikums
18.06.2015.SAISTOS IĒM NOTĒIKUMIĒM Nr.6/2015 “Par ka rtī bu, ka
da izvietojamas ielu, laukumu un ma ju nosaukumu pla ksnes un e ku
numurzī mes Alsunģas novada
NOSACĪJUMI IELU UN LAUKUMU NOSAUKUMU PLĀKSNEI
Ielu un lāukumu nošāukumā plā kš n u izme ri - 170 x 600 mm
Pāmātne krā šotā - cinkotā škā rdā vāi ālumī nijā kompozī tmāteriā
lš. Uzrākštā Fontš Helveticā Ultrā Compreššed Regulār. Alšungāš
novādā Alšungāš un Almā leš ciemoš jāunāš plā kšneš izgātāvojāmāš
tumš i zilā krā šā - pulverkrā šā RAL 5013 vāi lī mple ve (pieme
rām, Orācāl 50 Dārk blue vāi ānālogā), un uzrākstiem bāltā krā sā ,
lātvies u vālodā .
Priekš še de tā jš A.Sokolovškiš
3. Pielikums
18.06.2015.SAISTOS IĒM NOTĒIKUMIĒM Nr.6/2015 “Par ka rtī bu, ka
da izvietojamas ielu, laukumu un ma ju nosaukumu pla ksnes un e ku
numurzī mes Alsunģas novada
MĀJU NOSAUKUMU PLĀKSNES PARAUGS
Specifikā cijā:
Pāmātne: izme ri - 600 x 170mm, cinkotš škā rdš, mālāš locī
tāš,( gālš vār bu t bultveidā)
Fonš: tumš i zilāš krā šāš kodš RAL 5013 kobāltā zilāiš vāi
ORACAL 50 Dārk blue
Apmāle, tekštš: bāltš 3M ātštārojoš š
Tekštš: 80 mm Helveticā Ultrā Compreššed Regulār.
Stiprinā jumš: metā lā rin k iš 4 mm, cinkotš, ieiet plā kšneš
gārumā
Stābin š : cinkotā metā lā cāurule, diāmetrš 60 mm
Priekš še de tā jš A.Sokolovškiš
SMILGAS
60 mm
2000-2500 mm
http://www.alsunga.lv
