PIEKTDIEN, 2016. GADA 16. SEPTEMBRĪ «Martinelli» pārceļas ... ?· PIEKTDIEN, 2016. GADA 16. SEPTEMBRĪ…

  • Published on
    17-Nov-2018

  • View
    212

  • Download
    0

Embed Size (px)

Transcript

  • PIEKTDIEN, 2016. GADA 16. SEPTEMBR

    5. LAPPUSE

    NEDAS VIESIS

    Martinelli prceas uz Rgu, Talsiem paliek RdisElna Lce

    Nedas viesis oreiz ir Mar-tinelli krodzi, kur Talsu centr daudzus pilstas iedzvo-tjus un viesus no dadm pa-saules vietm ir iepriecinjis 11 gadus, bet bs atvrts vairs tikai ldz svtdienai. Martinelli gan run ar pats, bet laikrakst td sti neatspoguojam valod k gaisotne, smara un gara. Ne-kas! Atkal un atkal tau ir dzir-dts, ka o vietu pau padara ts saimnieku Ingunas un Aga Dombrovicu kltbtne un viesm-lba. Lai run vii!

    Ingunu uz o sarunu bija jpie-run vai tad aizvadto gadu laik viss jau nav pateikts? Nepadoties mani iedroinja vairku talsenieku sactais, ka Talsiem Martinelli aiz-vrana ir liels zaudjums un ka vii to izjt glui vai k persongu prida-rjumu, tpc bez atvadu vrdiem tas nedrkstot notikt.

    Rit pdj Talsu Martinelli darbbas neda. Turp aizejot, nekas par to neliecina. Viesi var baudt tos paus gargos dienus, Agnis pienes brnii smarojou kafiju ar bag-tgm piena putm un kanli, Ingu-na klj baltos galdautus un glaudot noldzina katru negludumiu. Kad pc sarunas (pdjoreiz) izstai-gsim Martinelli viesncas gaum-gos numurius, vias rokas tpat ar ierastm kustbm apglauds gultas prkljus. Msu imenes kaislba ir restorni, ceojumi, baudana un laba apkalpoana. Mums paiem oti patk citiem pakalpot! Es nebaidos no vrda! Esmu dzirdjusi darbi-niekus vrtjam, ka vii tau nav ne-kdi kalpi, bet es to daru ar lielko prieku! Man patk apkalpot cilvkus, pakalpot viiem, sniegt patkamas emocijas, izjtas! atzst Inguna.Ideja par savu dinanas iestdirads 1992. gad. Latvija bija kuvu-si brva. Talsos rads pirmie privtie veikalii. Mums sti nebija ko da-rt es strdju par stnieku, Inga mjs uva. Runjm, ko darsim, k dzvosim, jo ar iztikanu bija vaki, toreizjo situciju si raksturo Ag-nis. Togad vi piedaljies sacensbs Minhen un dzvojis pie Talsu imn-zijas skolotju Grikmau meitas Ligi-tas. Tiei via ar Agni mudinjusi no darba mja kt par darba devju. Pie tam Minhen bijis vecs, mazs alus drzi, kdu gribjies redzt ar Tal-sos. Jrkojas! Un 1994. gad tika at-vrts Alus drzs. Pat radinieki s-kum brnjs: Kas tad nu, Agni? Tu tau nekad iepriek neesi bijis saistts ar sabiedrisko dinanu! Bet viena radu tante zinja teikt, ka manam vecvectva brlim pagju gadsimta skum Talsos bijis krogs! Savukrt mana vecvecmmia bijusi Stendes barona virtuves meita. Kaut kdas sakarbas var atrast, sprie Agnis.

    Dombrovici dinanas servis Lielaj iel strd jau 22 gadus. o gadu laik rads ar sapnis par tdu vietu k Martinelli. Gribjm, kaut katru dienu vartu st restor-n! Droi vien vajadzja sapot par to, lai ik dienas vartu st cit resto-rn, tad varbt ms btu pelnjui daudz naudas Mums nav tik daudz naudas, tpc jd paiem sav! joko Inguna un Agnis.

    Veidojot Martinelli, viiem gri-bjies viesiem piedvt kaut ko pa-tiem labu, tostarp ieskatu pasaules anas un vna kultr, veidojot tdu k ceojumu garas pasaul. Un is ceojums ir bijis ilgs! Vna veikalam ogad apritja 15 gadi, un tas ir daudz! Man ita svargi vna baudanas kul-tru atnest ldz ejienei, saka Inguna.

    22 gadus Talsu viduc pavadot,Dombrovici ar objektvi var sal-dzint pilst notikus prmaias, tostarp, ka tik tuki k palaik Talsi nav bijui nekad. Skumji esot ar re-dzt, ka citas pilstas ir vismaz tris-tu apmekltas, bet te tristu plsma ir maza. Bet tds krodzi jau nevar pastvt, ja nav cilvku. Vai ar j-saka nevar pastvt, ja to augstu vrt un cildina pilstas viesi, kamr liela daa vietjo iedzvotju Mar-tinelli uztver k muzeju. Inguna un Agnis neslpj, ka ne reizi vien ieraduies vietjie audis ar viesiem, uzreiz paskaidrojot, ka vii tikai grib ciemiiem pardt o vietu, un sts-tot: Redziet, is ir msu vna vei-kals! is ir msu Martinelli!, bet nepieaujot domu, ka vartu kop ar viesiem ienkt kaut vai uz tasi tjas. Atnkt uz tju var jebkur. Tas ne-maks drgi. Pie tjas vl iedodam cepumus. Kdreiz ar nca tdas kundztes gados. Es vl pierunju, lai desertu neem katra, bet uz abm vienu; lai ar tjas kanniu em vie-nu, jo no ts sank divas krztes. Cilvki nca vienkri baudt un pa-runties, Agnis ststa.

    Das klients, uzzinot, ka Marti-nelli Talsos vairs nebs, spriedis ja viam aj pilst btu teikana, vi gan censtos atrast veidu, k tik atzi-ngi novrttu iestdi saglabt T nu Dombrovici skaudri joko, ka vii nepamet Talsus, bet Talsi gan vius jau sen ir pametui. Kpc ms s-km meklt iespju strdt citur? Ne jau tpc, ka mums eit nepatiktu! atgdina Agnis. Patiesb visa vsts ir tda, ka Martinelli prceas uz Rgu, Inguna si rezum. Prceas tur, kur esam gaidti, papildina Ag-nis. Tur, kur ir cilvki, abi vienojas.Runa nav tikai par cilvku skaitu,bet ar par valsts un sabiedrbas no-stju btiskos jautjumos. Agnis pie-sauc nodoku politiku, kuras d, pat maksjot darbiniekiem vien minimlo algu, uzmjam vajadzga milzga naudas summa, bet vl tau ir pr-js izmaksas, ar kurm jrins. Lai uzmjdarbba Latvij vartu attst-ties, btu jseko piemram, kds ir cit-viet Eirop, kur tiem, kuru uzmumu apgrozjums ir mazks par 150 tksto-

    iem eiro gad, nodoki nav jmaks. Valsts tikai iegtu cilvki strdtu un neprastu pabalstus, cits citam dotu darbu, sakoptu vidi, piekrt Inguna. Tagad sank, ka vl neesi nopelnjis ne centa, bet jau jmaks nodoki. Visi to zina, bet nevienam nav politisks gribas kaut ko maint. Vai ar visi stv zem stobriem cilvki, kuriem ir oti daudz naudas, nosaka, ko drkst un ko ne. Cita izskaidrojuma, k var pieemt tik selgus likumus, nav.

    Pie mums bijui daudzi ministri, visi ir prasjui, k uzmjiem so-kas, un vienmr esam atklti teikui, ka ir slikti! Pacietieties, uzmji, drz bs labk! mums ir atbildts. Bet kst tikai arvien sliktk un sma-gk! Nav brnums, ka cilvkiem Lat-vij nolaias rokas. Izkonkurt liel-veikalu ievesto produkciju tau nav reli! Tiei tpc jo mazks tirgus, jo sakrtotkam tam jbt!

    Tagad sk runt par to, ka liel-veikali brvdiens un svtku diens vartu bt ciet. Ar u veikaliem vajadztu bt ciet! 2009. gad Talsu rajona padome bija Galaton, Aplija reion Itlijas dienvidos. Tur pilstas centr jauca nost lielveikalu, kas bija uzcelts 70. gados, jo veikala esam-bas rezultt pilst bija likvidjus visas mazs picrijas, beerejas un gaas tirgotavas, pilsta bija kuvusi tristiem neinteresanta, ttad palieli-njs bezdarbs pilngi msu situci-ja! Kpc pie mums to negrib redzt? Acmredzot ir izdevgi to neredzt!

    Kpc pie mums nevar bt k Nic, kur 20.00 lielveikali ir ciet, bet ldz 22.00 strd mazie veikalii, ku-ros vari nopirkt tualetes papru, vnu, maizi, ziepes, zobupastu un rozi mei-tenei? Protams, neviens tau nejauks nost lielveikalus, tomr ierobeot to darbbu var! Cilvki, kuriem stresu rada doma, ka sestdien trijos lielvei-kalu vartu aizvrt, piektdien nopirks vl vairk! Lielveikala panieks jau vienalga iegs. Tomr mazajam uz-mjam tiks dota iespja, Agnis vrt.Mums jau sen ir bijis uzskats,ka viss ir jdara pie vietjiem amat-niekiem. stenb nebtu vajadzgs, lai no malas kds kaut ko dod ja ms atsttu naudu pie savjiem, t tepat vien paliktu, un visiem btu

    labi, uzskata Inguna. Citdi palaik nkas redzt, piemram, ka mbe-u galdnieka amatu apguvis cilvks tirdzniecbas centra mbeu veikal tirgo, k Agnis saka, vienreizlie-tojams Baltkrievijas mbeles Cilvks, kuram paam btu jtaisa mbeles! Biei dzird argumentu, ka tas ir drgi un to nevar atauties, bet nevar atauties neskas maci. Pakrj drusci un tad ataujies! Kad mbele kalpos paaudzm ilgi, redz-si atirbu kvalitt, iesaka Agnis.

    Martinelli stv vietjo novad-ptnieku rakstts grmatas. Vien no tm mints, ka pirms simts gadiem Talsos bijis 5100 iedzvotju, 37 kro-gi un ap 100 veikalu! Ldzu! Nebija lielveikalu. K toreiz Talsos sks die-na? Cilvki gja pc siltas maizes un bulcim uz ceptuvi! Tagad ms brau-cam uz Franciju to skatties k kaut ko pau, lai gan Talsos t bijis jau pirms simts gadiem! atgdina Agnis.

    Vi sprie, ka pavaldbas dar-binieki s problmas var ar nemaz nepamant. 8.00 vii ierodas darb. Ce redz, ka krustojumi ir pilni, t-tad cilvku ir daudz. Darb ir eiro-remonts, datori, budeta ldzeki un rini par simtiem, tkstoiem un mil-joniem. Pusdienlaik vii iet pusdie-not un redz, ka dncas ir pilnas. 17.00 vii brauc no darba un piestj lielvei-kal, kur ir rindas. Viss ir ideli! Ielas ir sakoptas, zlieni nopauti, pues ap-krt zied Vii neredz to, ko redzam ms, o tukumu, mazo uzmju miranu. Kad mini par to runt, vii apvainojas, pieredzjis Agnis.Tiem, kuri tagad jaut,vai Ingunai un Agnim nav l krodzi-u slgt, Inguna atjautjot: Bet jums msu nav l? Jo tikai retais spj iedomties, ko dinanas serviss prasa no taj strdjoajiem. Dau-dziem liekas, ka strdt restorn tas nav nekds grtais darbs. Katram btu vrts dienu vai divas atrasties restorna virtuves pus, lai redztu, cik oti smags darbs tas ir! Msu ve-selbas stvoklis nemaz neauj vairs tik daudz strdt. Tas ar bija iemesls domt par mazas vietias atvranu, kur nebtu tik daudz metru jmro kjm, skaidro Inguna. Sou skai-

    tanas ierce parda neprprotamo atirbu Talsu Martinelli nkas mrot 15 000 sou, kamr Rg pat saspringtk dien vien 4000 sou.

    Rg, Trbatas iel, Martinelli tika atvrts gada mart un no n-kams nedas Dombrovicu viesm-lbu vars baudt vien tur. Parasts vna bri, Inguna raksturo jaun-ko imenes lolojumu. Mazi vna restorni, papildina Agnis.

    K gan ms varam zint, kas tlk bs? Inguna ieminas. Agnis piekrt: Visam ir vrts piemetint: Ja Tas Kungs bs lmis Dieva vadba daudzkrt bijusi neprprotama, pie-mram, pirms trim gadiem uzklausta lgana va Dombroviciem atbrvo-ties no milzgajm pardsaistbm, kas bija radus, attstot uzmjdar-bbu. Ja ldz im viesu nama numuri-os apmetuos viesu cienga pavada-na svtdienu rtos Ingunai un Agnim biei laupjusi iespju apmeklt diev-kalpojumus sav draudz, tad Rg gan Martinelli svtdiens nestrd.

    Citiem iet, ka uzmjiem viss ir. Ja nu kas mums ir, tad vien-mr esam gargi padui! smejas Inguna. Vl viu bagtba esot 22 gadu laik satiktie cilvki, kuru vid bijui ar Valsts prezidenti. Ja nau-das pelnan btu paveicies tpat k sirsngu attiecbu veidoan, ms jau tagad vartu doties ceojum apkrt pasaulei! apliecina Agnis. Daudzi rzemju viesi Martinelli saimnie-kus persongi uzaicinjui ciemos uz Provansu, Austrliju, Jaunzlandi

    Viu mjas gan joprojm bsTalsi. Te dzvo abu vecki. Te Agnis ar turp-mk bs treneris mednieku un vju klub Bebra Kungs. Te paliks ar ka-is Rdis, ko viesi uzskata par Marti-nelli simbola prototipu (patiesb gan vispirms tapa krodzia logo ar apmie-rinto kai, bet tikai nkamaj gad netlaj n piedzima viesmlgais runcis). Vi jau nav tikai Martinel-li kais. J, Rdis izklaid msu vie-sus, bet visi kaimii par viu rpjas. Esam sarunjui ar Mirdzas tanti, ka pievedsim kabarbu un segsim medi-cniskos izdevumus, ja vajadzs. Rdi ikviens var apciemot un samot, vi tepat, centr, ir, skaidro Inguna.

    Naktsmtu rezervanas interneta portl Booking.com Tal-su Martinelli piedvjums novrtts k izcils, saemot 9,6 balles. No viesu atsauksmm: Vieta, kas laika gait nezaud savu kvalitti!, Neprspjama viesmlba, lielisks interjers, tras istabas, rtas gultas, bagtgas un gardas brokastis ar paceptiem kruasniem, laba kafija., Cilvki, kas pai katru gadu ceo, izprot, kas ceotjiem ir nepiecieams!, Lai spks un veselba uzturt o jauko vietu, kur gribas atgriezties vl un vl!, Laba atraans vieta un serviss, it pai paas saimnie-ces gatavots un pasniegts brokastis. Edgara La foto

    Inguna un Agnis Dombrovici 30. kzu jubilej sav Talsu Martinelli.

    Ms bsim tur, kur bs msu brni un mazbrni, saka In-guna un Agnis. Te vii ar meitm Aneti (no kreiss puses) un Ilzi jaunaj Martinelli Rg. Albuma foto

Recommended

View more >