Jaunās grāmatas Trapenes bibliotēkā 23. 03.2015.

  • Published on
    19-Jul-2015

  • View
    62

  • Download
    4

Embed Size (px)

Transcript

  • Trapenes bibliotka

    Jaunumi grmatu pasaul23.03.2015.

  • 1.-2.klasei

  • Krlis Skalbe Kaa dzirnavasViena no populrkajm Kra Skalbes pasakm, sarakstta 1913. gad. Rakstnieks taj uzsver garg spka lomu pasaules prveidoan, noliedz naidu un vardarbbu. Plai pazstama un daudzreiz citta ir pasakas galven varoa kaa atbilde niam: Kpc vairot spes? Lai vairojas labk prieks.Ilustrjui Demma Skulme un Ojrs bols.Grmata sagatavota pc Latvijas Valsts izdevniecbas 1960. gada izdevuma.Latvijas iedzvotju mk grmata. Interneta balsojum Liel lasana uzvartja!

  • Mris Rungulis. Mja, kas dcKad staj laik un viet sastopas sti talanti, rodas edevrs. Mklupantu grmata Mja, kas dc dzimusi tiei t sastopoties autoram Mrim Rungulim un mksliniecei Agijai Stakai. Dzejnieks ietrpis mklas asprtgs un rotags dzejas rinds, savukrt sulgi kro tlu un attlu radtjas uzdevums ir paukstt priek atminjumu krsu valod. Minan jiesaista gan redzes un dzirdes, gan garas, taustes un oas atmia (Krslas mkla, Dcoa mkla, Klaboa mkla, Salda mkla, Aszobu mkla, Niezoa mkla, Upekrma mkla utt.), un visjautrk to, protams, dart visai imenei kop.

  • Robs Skotons Runcis Puncis iemljiesIzdevniecba White Book papildina sirsngo grmatu sriju, kuras galvenais varonis Latvij jau ir iemots. Tuvojoties mlestbas svtkiem, klaj nk Roba Skotona grmata Runcis Puncis iemljies. Tas ir jau ceturtais latviski izdotais ststs par kau puiku Runci Punci, via dzves likstm un laimes mirkiem.Runukam vder viss grieas uz otrdi tikai no domas vien, ka sarkan aploksnte drz vien bs jatdot Minctes roks kaente viam patk un Runcis Puncis gatavojas to viai atklt. Tomr Punci mc baas, jo viam si nav skaidrs vai Mincte pret viu jt to pau, bez tam runukam ir konkurents bravrgais Kais, kur ar vlas iekarot brnigs kaentes sirdi.Ststu srija par Runci Punci jo pai patk mazajiem, kas apmekl brnudrzu vai pirmos gadus apmekl skolu. Jaukais grmatas varonis ir ieguvis fanus vis pasaul. Katr grmatas lapaspus ir atrodami jautri un aizraujoi zmjumi, kas rada vlanos to irstt atkal un atkal. Puncis interesant veid mca brnus bt draudzgiem un mlt pasauli tdu kda t ir ar visiem trkumiem un dvainbm.Pirm srijas grmata Runcis Puncis 2014. gad kuva par vienu no Brnu rijas iecientkajm grmatm

  • Miks Inkpens Kipers ir pirm latviski izdot grmata par kucnu Kiperu. Kucns bdjs, ka via grozi ir vecs un noplucis, bet sedzia nepatkami o. Vai Kipers atrads labku guvietu? Kipers ir tik jauks, ka neatstj vienaldzgus ne brnus, ne veckus. Vi ir vislabkais kucns, ar kuru kop uzaugt... Grmatas autors Miks Inkpens saka: Katrs autors vlas, lai via grmatas ir tik mas lastjiem, ka tm btu noukuas ausis. Man ir pai paveicies, jo mani mazie lastji noukuas ausis grmatm spj pieirt tri vien! Iespjams, no vism manm grmatm visvairk noukus ausis ir tiei ststiiem par kucnu Kiperu. Un tas, manuprt, ir pilngi saprotami.

  • Ruta SvaaBurtu pasakasKra, augstvrtgu zmjumu un pasaku bece, kas ir interesanta gan brniem, gan pieauguajiem. Taj viens grmatas atvrums veltts viena burta iepazanai katrs mkslinieka Gusta Linkevia smalkais un preczais zmjums rosina iztli, auj atpazt un mcties vrdus, savukrt Rutas Svaas pasakas dod iemeslu fantzijai.bece paredzta alfabta un burtu apganai. Ts saturu veido 33 zmjumi 33 latvieu alfabta burti un 33 pasakas, kas papildina katru no tiem. Izdevniecba White Book cer, ka t ks par labu palgu burtu mcan gan imens, gan brnudrzos.Es ldju kui ar... t skas sple, kur katrs dalbnieks pc krtas sauc vrdus, kas skas ar vienu un to pau burtu. Ar briedi! Buti! Bambusu! Blusu! Biksm! Burvi! Burtiem! Burti brnumaini apvieno dadas btnes, lietas un pardbas, un sple ir aizraujoa. Ar daudziem grmatu raksttjiem un zmtjiem gribas pasplties ldzg veid. Kur saskaits, cik pasaul grmatu, kam pamat da rotaa? Ts ir vienlaikus ldzgas un atirgas. Katr atrodams kaut kas cits, negaidts. Ar aj, kuras autoriem t ir pirm. Jbt veiklam, lai grmat un pat uz ts vka sptu uzskatmi pardt visu alfabtu. T, lai citiem btu prieks to iepazt un apgt...Mra Cielna, grmatas redaktore

  • Astrda LindgrneProtams, Lota mk braukt!Lota no Strdnieku ielas ausmgi sadusmojas, jo neviens netic, ka via prot braukt ar velosipdu. Bet k lai iemcs braukt, ja viai ir tikai nolojams trsritenis? Un ar sav piektaj dzimanas dien viai neuzdvina velosipdu. Tad via noiepj Bergu tantes divriteni... No zviedru valodas tulkojusi Mudte Treimane.

  • 3.-4.klasei

  • Ieva Samauska Oli BoliOli Boli, impia Rimpia, Kji Vji un Bums. Ko jums atgdina ie vrdi? Protams, kur gan nezina o skaitmpantiu, kas paldz izlozt mekltju paslpju spl vai rju sunos. Tomr Ievas dzejoos tie nav nez kdi vrdi bez paa satura. T ir viena varen jautra imene, kuru dzves galvenais uzdevums ir visiem kop neaizmirstami pavadt, n, izbaudt laiku. Viss, ko vii dara, ir pilns nebeidzamas rosbas (pat ja t ir gulana!), vism viu idejm un iecerm ir noteikts mris un jga. priekpiln imente kop veic rta rosmi, spl sples, atrod uz tacias dadus priekmetus, kam citi paietu garm (gandrz k Pepija!), svin dzimanas dienu, mekl zelta dlderi, sajsmins par jru, nebaids no negaisa, brauc uz tirgu, pirms miega ststa spoku ststus, kst par cirka zvaigznm, iet uz satikanos ar miglu, bet satiek nieti... Vii aizrautgi izdzvo visus gadalaikus, izgaro katru diennakts brdi un ir tik neprspjami sti un dzvi grmatas lappuss pat ietami saklausms, k rej suuks Bums. Oli Boli s uz solia ir dzejou krjums, kur sav rotagum iet k vien elpas vilcien norunts, nevis rakstts. Vrdi lejas k saldais krjums, tli saists k ogas ekar, ik dzejolis ir vesels, pabeigts, izveidojies, atncis pats, nevis srs pls sacerts vai konstruts. Glui k Oliam Boliam piestv katli, ko vi kd dzejol lepni pielaiko, t visai grmatai lieliski piedien Veronikas Frolovas (1988) ilustrcijas, kurs mksliniece brnig aizrautb spljusies ar visdadkajiem toiem, ar bilds uzburot to vieglumu un caurspdgumu, kas raksturgs Ievas Samauskas tekstiem. "Krsaini, interesanti, skangi. Jaukkais ir tas, ka mijas mums, humors, asumi, tli ir redzami, dzirdami, taustmi, pat saoami un sagarojami." (Mra Cielna)

  • Uldis Auseklis Bante un tantesi panti gari panti sankui kop sadkui t k bites stropJaunkaj dzejou krjum Bante un tante dzejnieks rda cilvkbrnu, kas ienk raibaj pasaul, iepazdams un izjuzdams imenes garius vecomammu, vecotti, mammu, tti, mo krusttvu, putnus, taureus, kanus, skudras un visas citas dzvbias. Kop ar viiem izdzvo maingo gadalaiku ritumu, kop izmirdz savu valodiu gan skaitmpantos un vrdu spls, gan kd imeniski tuv vrdi un kop satiek mirkus, kad brniem sirdis va un vii ar sveu gaismim zm Latviju.

  • 5.-7.klasei

  • Ieva Samauska Govs uz bagniekaJauna grmata pusaudiem - Ieva Samauska "Govs uz bagnieka" Pilstias iedzvotji ir prliecinti: viiem spokojas. Jo nevar bt t, ka velosipdam uz bagnieka pki uzsas govs. Bet ja nu govs tomr ir sta? Ja nu t prot runt? K pret du dzvnieku izturties? Un kas ir galvenais draudzb? Ko dart, ja tikko iepaztais draugs pki pazd? Kas ir galvenais draudzb? Mlt draugu no sirds un nekad nenodot - ir prliecinta Ukulele, Roze,Aksels un citi grmatas varoi.Ar tad, kad jcns ar vareniem un spcgiem pretiniekiem - peas kro Hikoku, rupjo Gorillo, viltgo un vzdegungo Saniju.Ar tad, kad jsamierins ar cilvku neizpratni un bailm no..... neparast - no brnuma. Ilustrciju autore - Elna Braslia Msa un Brlis, itru Spljoa GOVS,policisti, mrketinga profesioni lielveikal,bandti un sirsngi klaidoi- visi vienuviet stu noslpumu grmat par stu draudzbu.(Ieva Plme)

  • Kristne Olsena Stikla brniBillija stvja pavisam klusu un klausjs. Skaa turpinjs, bet oreiz t nca no kdas citas istabas. Un tad meitene ieraudzja ko tdu, kas lika viai aizmirst par troksni, dzvojams istabas griestu lampa kustjs. Pavisam lnm t pojs no vienas puses uz otru k veca pulkstea pendelis. Divpadsmitgadgs Billijas un vias mammas jaunaj mj risins mistiski notikumi. Nesaprotami un ausmgi notikumi, kurus Billija nespj izskaidrot. iet, ka mja vlas no vim atbrvoties. T dara visu iespjamo, lai vias aizbiedtu. Kop ar draugu Aladinu Billija sk izmeklt mjas tumajiem noslpumiem apvto vsturi. Un, jo vairk via uzzina, jo vairk prliecins, ka viai ar mammu jtiek no mjas projm, cik drz vien iespjams Pirms notiek kas ausmgs. Pirms bs par vlu. Zviedru rakstniece Kristna Olsone (1979) ir diplomta politoloe, tau patlaban pilnb pievrsusies rakstniecbai. Via rada darbus gan brniem, gan pieauguajiem, un tiem raksturgi noslpumu un spriedzes pilni notikumi. "Stikla brni" ir pirm grmata srij par divpadsmitgadgo meiteni Billiju un vias draugu Aladinu. T ieguvusi Zviedrijas Radio balvu par labko brnu romnu.

  • 7.-9.klasei

  • Arno Jundze Kristofers un nu ordenisPopulrais kultras urnlists un literatrzintnieks Arno Jundze jau sarakstjis divas brnu grmatas. Tagad ceu pie lastja sk fantastikas romns pusaudiem Kristofers un nu ordenis.Kristoferam ir etrpadsmit gadu, un vi dzvo Rg maz pagrabstva dzvoklt kop ar veco radinieku Freimaonkuli. Neviens znu neuzskata par kaut ko pau ar vi pats ne. Tau glui parasta mcbu gada pdj skolas dien sk risinties dvaini notikumi. Vispirms znu autobus uzrun savds tips ar ujmanai ldzgu priekmetu. Lai kas ar notiktu, saglab mieru. Ordenis par tevi parpsies, vi apgalvo. Kas ir is mistiskais Ordenis, un ko tas vlas no Kristofera?Jau visai drz izrds, ka Kristofers tiem tiek iesaistts neparastos notikumos, kuri risins gan Rg, gan Rom un Parz un kuros sava loma ir noslpumainm nkotnes tehnoloijm, ceoanai laik, Sv. Jura bazncai Vecrg, Eifea tornim, kristla galvaskausam, Kristofera necieamajai klasesbiedrenei Katei.Un tas vl nav viss... Piedzvojumi tikai skas!

  • Par cilvkiem, kas dara Latviju lielkuLatvijas leendu 2. grmata ststa par personbm, kas veidojuas Latvijas vsturi, veidojuas msu valsti tdu, kda t ir tagad. Personbu, notikumu un pardbu buete ir oti spilgta Namejs, Mielis Valters, Krlis Ulmanis, Valters Caps, Aleksandrs aks, Mihails Tls, Zilkalna Marta, Elijahu Ripss, Emls Dli, ikgas pieci, Bauskas milii, Imants un Gido Kokari, Mris trombergs. Tikpat lielas personbas ir ar pai raksttji Ilona Brzia, Baiba berte, Arvds Deis, Andils Remess, Valdis Rmnieks, Andris Ozoli, Pauls Bankovskis, Janna Kurste, Dzintars Tilaks, Laima Kota (Muktupvela), Ingmrs Jurisons.

  • Par cilvkiem, kas dara Latviju lielkuLatvijas Republikas 100. dzimanas dienas gaidot, apgds Jumava izdodjau treo grmatu Latvijas leendas par izcilm personbm un notikumiem, kas veidojui Latviju lielku.Grmata Latvijas leendas III pau iedvesmas bagtus dzvesststus par tdiem tautas varoiem k Bskaps Alberts, anis Lipke, Hercs Franks, Emlija Benjamia, Ita Kozakevia, Pauls Valdens, Imants Ziedonis, Mrti Freimanis.Latvijas Valsts prezidents Andris Brzi par grmatu Latvijas leendas IIIsacjis: Grmata Latvijas leendas ir par cilvkiem, kuriem varam pateikties, ka Latvija veidojusies tiei tda, kdu ms to mlam un ar kuru lepojamies.Grmat apkopoti Ilonas Brzias, Andra Buia, Kra Bmeistara, Kristnes akstes, Jura Lorenca, Kristnes Matsas, Armanda Melnaksa, Annas Rancnes, Pvila Raudoa, Andila Remesa, Laimdotas Sles, Mudtes neideres, Ptera Trapenciera, Mras Upmanes-Holteines un Vika ststi.

  • Par cilvkiem, kas dara Latviju lielkuPopulraj grmatu srij Latvijas leendas iznkusi jau ceturt grmata. To ievada trs Pvila Raudoa leendas par Durbes kauju, par Latvijas karogu un Turaidas Rozi. Tpat krjum aplkots trako baronu Bru mantojums, Studentu rotas veikums, padomju laika Latvijas disidentu gaitas leros, sportistu olimpieu pankumi. Noteikti izlasiet koles Elitas Veidemanes rakstu Roka, kuru ilgi jt uz pleca, kas veltta leendrajam lvam Aivaram Brzem.