Kaiva Žīmante Smiltenē 2012.gada 14.martā

  • Published on
    12-Jan-2016

  • View
    75

  • Download
    1

Embed Size (px)

DESCRIPTION

Pedagoga profesionla darbba skolnu individulo mcans spju attstb Specilo vajadzbu atpazana pedagoiskaj proces. Kaiva mante Smilten 2012.gada 14.mart. Literatra. I.Jakimanskis. Attsttjmcana, R. Zvaigzne, 1983. - PowerPoint PPT Presentation

Transcript

  • Pedagoga profesionla darbba skolnu individulo mcans spju attstb

    Specilo vajadzbu atpazana pedagoiskaj proces* Kaiva mante Smilten 2012.gada 14.mart

  • Literatra.

    I.Jakimanskis. Attsttjmcana, R. Zvaigzne, 1983.

    J.Riis. Mcans spju attstana. R. Ptergailis, 2002.

    T.Bazens. Efektvas mcans rokasgrmata. Ja Rozes apgds, 2008.

    S.Rimma. Sekmgas mcans noslpumi. Jumava, 2000.

    R.Fiers. Mcsim brniem domt. RAKA, 2005.

    R.Fiers. Mcsim brniem mcties. RAKA, 2005.

    E.Smits. Patrint mcans klas. Ptergailis, 2000.

    Brnu attstbas diagnostika un korekcija. V.Avotia red. Zvaigzne, 1987.

    *

  • pao vajadzbu veidiMcbu traucjumi: akalkulija, agrafija, aleksija, grafisku zmju uztveranas traucjumi, vizuls uztveres traucjumi, valodas signlu apstrdes traucjumi, attstbas traucjumi, valodas traucjumi, u.c.

    Fizisks attstbas traucjumi: kustbu traucjumi, vjredzba, neredzba, vjdzirdba, nedzirdba.

    Gargs attstbas traucjumi: viegli, vidji, dzii.

    Gargs saslimanas: mnijas, fobijas, izofrnija, depresija, agresija u.c.

    Somatisks saslimanas.

    Uzvedbas traucjumi: pedagoisks ielaistba, ar audzinanas ietekmi saisttie personbas traucjumi.

    Komunikcijas traucjumi: autisms, Aspergera sindroms, Reta sindroms, Indigo brni.

    Apdvintba.

    *

  • Ar ko saisttas mcbu grtbas?Ar domanu, ar izzias darbbu.Uztveres, atmias, jdzienu veidoanas, valodas un simbolizcijas procesi ir kognitvs (izzias) pamata prasmes, Uz kurm balsts spja spriest, mcties un risint problmas.

    Izgltbas idels ir prta spju attstana.

    Domana ir apzinta nodarboans, bet taj piedals ar neapzinti procesi. T ir personga un individula nodarbe, bet domana nenotiek izolcij.*

  • Grtbas vai traucjumiMcbu grtbas (iedzimts, iegts pabas; socil, psiholoisk un fizisk vide)

    Mcans grtbas (tikai skolnam)Mcanas grtbas (tikai skolotjam)

    Mcans traucjumi (psihiatru noteikta diagnoze)Mcbu traucjumi (fizisk vide)*

  • Brni ar mcbu grtbm k riska grupa, kuriem draud nespja sekmgi iekauties mcbu vid.

    Aizvien lielks skaits skolnu negst pankumus mcoties pc ierastajm mcbu metodm. Daudzi brni nespj apgt mcbu vielu un atpaliek. Procentuli o skolnu skaits svrsts no 10% - 20% no kopj klases skolnu skaita. is skaits var bt daudz lielks skols, kuras apmekl brni no imenm ar zemu socili ekonomisko stvokli.

    Ir skolni, kuriem:ir grtbas koncentrties;ir grtbas ar skaitiem un matemtiku;tri zd uzmanba;ir grtbas iemcties last;nezina, k ieskt darbu;biei saem vjas atzmes;dareiz ir rkrtgi neorganizti;dareiz ir uzvedbas problmas;ir impulsvi vai pasvi;ir tendence vius saukt par slinkiem;lni izprot mcbu vielu;ir grtbas izteikties.*

  • Brniem ar mcbu grtbm ir tendence satraukties un apmulst, un viiem mcans asocijas ar kaut ko nepatkamu. Izveidojas nolieguma reflekss un dareiz sk veidoties uzvedbas problmas.

    Vienalga kdi ir mcbu grtbu cloi endogni (iekju organisku traucjumu radti) vai eksogni (rju apstku radti), hromosomu vai socili ierosinti, lai ar kda ir mcans grtbu pakpe (no lasanas traucjumiem ldz nopietnm mcans grtbm), visus os brnus raksturo kopga iezme akadmisk mcans viiem asocijas ar neveiksmi.*

  • Mcans akadmisks grtbas un problmas ietekmjoie faktoriIzzias procesu (uztvere, atmia, domana u.c.) individuls pabas, kas apgrtina mcanos.Iedzimts pabas potencils izzias spjas.Iegts pabas vji attstta loisk atmia, domanas opercijas, uztvere un citi procesi, kuru attstbu mcbu uzdevumi nav veicinjui. Pedagoisks kdas pamatotas nepietiekam diagnostican, kas ierobeo mrtiecgu un sistemtisku attstbu mcbs.

    Nepietiekami attsttas mcans prasmes last, rakstt, klausties un dzirdt, atrast btisko mcbu ldzekos, piedvtaj informcij, noteikt sakarbas starp pardbm, grupt faktus pc noteiktas pazmes, izmantot paraugus, prnest pamienus jaun situcij, vja organiztba.Mcans prasmes kvalitte ir atkarga no t, kda to attstbas pakpe konkrtaj izgltbas posm ir nepiecieama, lai sasniegtu programm paredzto un attstbas posmam atbilstoo rezulttu.

    *

  • Mcans akadmisks grtbas un problmas ietekmjoie faktoriIemct bezpaldzba ir mcans patstvbas trkuma un dominjou neveiksmju sekas. Skolotja dominjo aktivitte pr skolna patstvgiem centieniem samazina skolna panovrtanu.Iemct bezpaldzba atgriezeniski ietekm uzmanbas, uztveres un citu procesu attstbu, blo to funkcionanu vai izpauas cit galjb hiperaktivitt un izaicino saskarsm.

    Vji motivta mcans motvi nenoturgi, viegli rji ietekmjama atteikans no mcans, skolna mcans pakauta situcijai.Motvi ir prejas faktors no akadmiskajiem mcans problmu faktoriem uz audzinan pamatotiem faktoriem, kas sintezjas attieksm.

    Nenoturga vai nenoturga noraidoa attieksme pret mcbm.Vja informtba par mcanos un apgstamo priekmetu, kas kav k mcans procesa, t apgstam priekmeta izpratni un mcans prasmes veidoanos.Mcans izraisa negatvus prdzvojumus (par neveiksmm, nosodjuma vai pazeminta vrtjuma prdzvojums), kuri laika gait nostiprins un domin pr pozitviem prdzvojumiem.Neapgta kognitv darbba (neprasme meklt jaunus mcbu uzdevuma risinjuma pamienus, nespja vai nevlans prvart grtbas, griezties pc paldzbas izmantot mcbu grmatas u.c.)

    *

  • Mcbu grtbu raans iemesliIedzimtbaSocilais faktorsBiosfras imizcijaSocils vides izraistais stresa faktorsAlkoholisms, narkomnijaSaglabjot spju izdzvot, medicna nenodroina prta un fizisko spju attstbu*

  • Attstbas traucjumu kategorijas*

    Attstbas traucjumu kategorijas primriesekundrieturpmkieGargs attstbas traucjumi (GAT)Psihisks attstbas traucjumi (PAA)Valodas sistmas nepietiekama attstba (VSNA)Pedagoisk ielaistbaMcans traucjumiRedzes traucjumiDzirdes traucjumiKustbu traucjumi

  • Attstbas traucjumu kategorijas*

    Attstbas traucjumu kategorijas primriesekundrieturpmkieGargs attstbas traucjumi (GAT)CNS organiski bojjumiPsihisks attstbas traucjumi (PAA)Galvas smadzeu darbbas disfunkcija, attstbas kavansValodas sistmas nepietiekama attstba (VSNA)ValodaPedagoisk ielaistbaSocils uzvedbas traucjumiMcans traucjumiPsihisko funkciju attstbas traucjumiRedzes traucjumiRedzes traucjumiDzirdes traucjumiDzirdes traucjumiKustbu traucjumiCNS organiski bojjumi vai funkcionli kustbu traucjumi

  • Attstbas traucjumu kategorijas*

    Attstbas traucjumu kategorijas primriesekundrieturpmkieGargs attstbas traucjumi (GAT)CNS organiski bojjumiIzzias darbba (domana, valoda, socil uzvedba), motor sfraPsihisks attstbas traucjumi (PAA)Galvas smadzeu darbbas disfunkcija, attstbas kavansIzzias darbba (domana, socil uzvedba), valoda, kustbasValodas sistmas nepietiekama attstba (VSNA)ValodaIzzias darbba (domana, socil uzvedba), motor sfraPedagoisk ielaistbaSocils uzvedbas traucjumiIzzias darbbas traucjumi (viegli)Mcans traucjumiPsihisko funkciju attstbas traucjumiMcans grtbas, mcbu motivcija, orientans darbbRedzes traucjumiRedzes traucjumiIzzias darbbas traucjumi, kustbas, valodaDzirdes traucjumiDzirdes traucjumiIzzias darbbas traucjumi, kustbas, valodaKustbu traucjumiCNS organiski bojjumi vai funkcionli kustbu traucjumiIzzias darbbas traucjumi, kustbas, valoda

  • Attstbas traucjumu kategorijas*

    Attstbas traucjumu kategorijas primriesekundrieturpmkieGargs attstbas traucjumi (GAT)CNS organiski bojjumiIzzias darbba (domana, valoda, socil uzvedba), motor sfraPersonbas traucjumi, emocionlie, jtu, neirodinamikas traucjumiPsihisks attstbas traucjumi (PAA)Galvas smadzeu darbbas disfunkcija, attstbas kavansIzzias darbba (domana, socil uzvedba), valoda, kustbasMcbu motivcija, personbas traucjumiValodas sistmas nepietiekama attstba (VSNA)ValodaIzzias darbba (domana, socil uzvedba), motor sfraMcbu motivcija, personbas traucjumiPedagoisk ielaistbaSocils uzvedbas traucjumiIzzias darbbas traucjumi (viegli)Uzvedbas deprivcija, mcbu motivcijaMcans traucjumiPsihisko funkciju attstbas traucjumiMcans grtbas, mcbu motivcija, orientans darbbPersonbas traucjumiRedzes traucjumiRedzes traucjumiIzzias darbbas traucjumi, kustbas, valodaPersonbas traucjumi, nepilnvrtbas komplekssDzirdes traucjumiDzirdes traucjumiIzzias darbbas traucjumi, kustbas, valodaPersonbas traucjumi, nepilnvrtbas komplekssKustbu traucjumiCNS organiski bojjumi vai funkcionli kustbu traucjumiIzzias darbbas traucjumi, kustbas, valodaPersonbas traucjumi, nepilnvrtbas komplekss

  • Gargs attstbas traucjumi*

  • GAT lmei pc IQ testiemViegli gargs attstbas traucjumi: IQ 50-55 ldz 7085%

    Vidji gargs attstbas traucjumi: IQ 35-40 ldz 50-5510%

    Smagi gargs attstbas traucjumi: IQ zem 35-405%*

  • F70 F79 gargs attstbas traucjumu klasifikcija psihiatrij *F 79 ......neprecizta........ F78 citas formasF7x.x1 ....noteikta ar iepriekju infekciju vai intoksikcijuF7x.x2 ....noteikta ar iepriekju traumu vai fizisko aentuF7x.x3 ....noteikta ar fenilketenuriju F7x.x4 ....saistta ar hromosomu traucjumiemF7x.x5 ....noteikta ar hipertireoziF7x.x6 ....noteikta ar hipotireoziF7x.x7 ....saistta ar neiznstbuF7x.x8 ....saistta ar citiem noteiktiem cloiemF7x.x9 .... noteikta ar nepreciztiem cloiem

    F73 .......dzia.............F7x.0 .......ar nordi uz vji izteiktiem uzvedbas traucjumiem vai to neeksistanu F7x.1 .......izteikti uzvedbas traucjumi, kur nepiecieama rstana un aprpeF7x.8 ........cita veida uzvedbas traucjumi.......F7x.9 .......bez nordm par uzvedbas traucjumiem

    F72 .......smaga.........F71 .......vidji smaga.......F70 ......viegla .......

  • Viegli gargs attstbas traucjumi*

    SajtasSajtas attsttas samr labi, atbilst situcijm. Uztvere fragmentra, ja ir pietiekoa pedagoisk iedarbba, uztvere kst apzinta, skolni uztverto izprot, iespjama tlka attstba.UzmanbaMcbu darb ir iespjams balstties gan uz to, gan neto uzmanbuAtmiaVienldz veiksmgi notiek mcbu materila iegaumana, saglabana un reproducana. Atmia balsts uz loiskm saiknm.ValodaRun labi, mdz bt skau izrunas traucjumi, daji agramatismi.DomanaPedagoisks korekcijas ietekm nosacti veidojas visi domanas procesi, balstoties uz uzskatmi tlaino domanu.IztleJaunrades elementi bez pedagoisk atbalsta veidojas reti, jaunizveidotie tli neatbilstoi stenbai un situcijai.EmocijasEmocijas veidojas atbilstoi situcijm, ts mdz bt prspltas. Raksturgas impulsvas emocionlas izpausmes, kuras pedagoisks darbbas ietekm var mazint. Nav kautrgi.GribaGriba pakrtota individulajm situciju nosactajm morlajm vrtbm.MotorikaSkolnu motors spjas ir kompensators intelektulajm darbbm, tpc pedagoiskais korekcijas darbs balsts uz tm un mcbu saturam ir praktisks virziens.

  • Vidji un vidji smagi gargs attstbas traucjumi*

    SajtasSajtas ir neatbilstoas situcijai. Sajtas jtren, to veikt vlams konkrt situcij, uztvere bez pedagoisk atbalsta neveidojas. UzmanbaUzmanba attsts spilgtu iespaidu ietekm, domin net uzmanba. AtmiaPietieko lmen attstta mehnisk atmia, atmia balsts uz asociatvm izjtm. ValodaVisprj valodas sistmas nepietiekama attstba, btiski izrunas traucjumi, agramatismi. DomanaPedagoisks darbbas rezultt veidojas atsevii domanas procesi, balstoties uz uzskatmi - praktisko domanu. IztleJauni tli veidojas uz konkrtas situcijas un konkrtu piemru, priekmetu pamata. EmocijasEmocijas pakrtotas sajtm un stereotipiem. Impulsvs emociju izpausmes grti ietekmt. Dareiz emocijas neadekvtas situcijm. GribaGriba pakrtota situatvu vajadzbu un vlmju apmierinanai. MotorikaTraucjumi vis psihomotoraj sfr. Psihiskie traucjumi izraisa elementro funkciju norises (praksis, gnozis) traucjumus, nepilnbas ir gan mikro gan makro kustbu kvalitt.

  • Smagi un dzii gargs attstbas traucjumi*

    SajtasSajtas ir primitvas, nav iespjama tlka attstana, uztveres spjas neattsttas. UzmanbaUzmanbas nav, jo neveidojas saikne ar apkrtni. AtmiaAtmias nav, ir refleksi. ValodaNerun. Runjoo valoda neatbilst situcijai. DomanaDomanas opercijas neveidojas.IztleIztles nav.EmocijasEmociju nav, jo trkst saites ar realitti.GribaGribas nav, ir refleksi.MotorikaRaksturgs hospitlisms, neapzintas kustbas.

  • Primro gargs attstbas traucjumu pazmes no 5 gadu vecumaNabadzgs vrdu krjums, daudzi vrdi tiek lietoti ar aptuvenu nozmi; trkst visprintu jdzienu, esoie nediferencti, primitvi.

    Intelektulaj darbb palninta orientans spja, inertums, sprieduma konkrtbas trkums.

    Saretas mutvrdu un rakstisks instrukcijas, kas satur vairkas secgas darbbas, tiek izprastas vji.

    Pazemintas spjas artikulcijas atdarinan, grti veikt vrda fontisko analzi (atirt atsevias skaas); ne vienmr spj secgi noteikt vrdu krtbu teikum.

    Raksttprasme gandrz vienmr traucta, jauc sos un garos patskaus, balsgos un nebalsgos ldzskaus, neraksta vrdu galotnes, izlai zilbes, burtus utt.

    Valoda monotona, neizteiksmga, vienveidga un neprecza.*

  • Brna ar gargs attstbas traucjumiem raksturgks valodas un visprjs attstbas iezmes no 5 gadu vecumaDomana konkrta un vji attsttaTraucta preczi koordintu kustbu noriseMmika neizteiksmgaIzzias darb trkst spriedumu, uzskatu un rcbas patstvbasIzprot vienkrus mutvrdu nordjumus, lna uztvereIzprot vienkra attla saturu, par to var veidot elementru ststjumu, bez attla abstrakts domas izpratne sagd grtbas, dakrt paldz ierosinoie jautjumiParadokslus attlus neizprot, pc izskaidroanas apjdz kdu fragmentu, tieas reakcijas, smieklu parasti trkstDomana, visprinana konkrta, grtbas kopg un atirg diferencan; pat apgstot visprinanas, klasificanas iemaas, neprot ts adekvti lietot cit situcij

    *

  • Brna ar gargs attstbas traucjumiem raksturgks valodas un visprjs attstbas iezmes no 5 gadu vecumaNeizprot prnest nozm izteiktus vrdus, ar sakmvrdus un parunas, ts izskaidro konkrti un primitvi, tiei konkrts situcijas ietvarosPazst pamatkrsas, bet krsu nianu uztvere ir apgrtintaSpj analizt konkrtu praktisku situciju, bet neievro laika un telpas, clou un seku sakarbasVji orientjas burtnc, neievro un pazaud lnijas vai rtias, burtus raksta izkropotiValoda primitva, nereti agramatiska, dai labs mehnisks atmias d var lietot diezgan saretas frzes, ts neizprototInerta psihes procesu norise (domanas gausums, patvags uzmanbas vjums, grtbas prslgties no viena darbbas veida uz citu

    *

  • Stvoki, ar kuriem var sajaukt GATValodas traucjumiDzirdes traucjumiRedzes traucjumiPedagoisk ielaistbaCNS izcelsmes PAAPsihoneiroloisks saslimanas (slaicgi)

  • Psihisks attstbas traucjumi*

  • Psihisks attstbas aizture (PAA)Aizture - aktvs, psiholoisks, ar ierosu ciei saistts nervu centru reakcijas (atbildes darbbas) bremzanas process.

    Psihisks attstbas aiztures klnisk klasifikcija:

    konstitucionlas izcelsmes,somatognas izcelsmes,psihognas izcelsmes,cerebrli organiskas izcelsmes. *

  • Konstitucionls izcelsmes psihisks attstbas traucjumi:harmoniskais jeb psihofizskais infantilismsbrns ir harmoniski attsttspsihisk attstba aizkavjusies par vienu vai diviem gadiemvl nav nobrieduas izzias vajadzbas un motvigrib rotaties nevis mctiesemocijas ir tieas, rji spilgti izteiktas, bet vl nav pietiekami diferenctas, nenoturgasviegli iedvesmojamiermea uzbve smalka, kustbas graciozas, zni nereti sav izskat ldzgi meitenmbiei entiska izcelsme (prmantota)grtbas mcbs rada nepietiekams personbas socilais briedums

    Nepiecieama savlaicga diagnosticana, stimult emocionls, gribas un motivcijas sfras. *

  • Somatognas izcelsmes psihisks attstbas traucjumi:ilgstoa somatisk nepietiekamba (hroniskas infekcijas, slimbas, aleriskie stvoki, iedzimtas sirdskaites, k ar citu orgnu pataloijas)raksturga stabila astnija, pazemints psihiskais un fiziskais tonussprlieku kustgi vai prlieku gausi, mazkustgivja uzmanba, slikta mehnisk atmianedroba, bailgums, kaprzumsfizisks nepilnvrtbas apzinans

    Nepiecieams saudzjos re...

Recommended

View more >