LATVIJAS REPUBLIKAS SAEIMAS V L ŠANAS 2006. gada 7. … · 2018. 1. 30. · LATVIJAS REPUBLIKAS SAEIMAS V L ŠANAS 2006. GADA 7. OKTOBRIS EDSO/ODIHR Ierobežots vlšanu novrošanas

Demokr�tisko instit�ciju un cilv�kties�bu birojs (ODIHR)

LATVIJAS REPUBLIKAS

SAEIMAS V�L�ŠANAS 2006. gada 7. oktobr�

EDSO/ODIHR Ierobežot�s v�l�šanu nov�rošanas misijas gala zi�ojums

Varšava 2007. gada 8. febru�ris

SATURS

I. KOPSAVILKUMS ...................................................................................................................................... 1 II. IEVADS........................................................................................................................................................ 2 III. POLITISK� SITU�CIJA .......................................................................................................................... 3 IV. V�L�ŠANU SIST�MA .............................................................................................................................. 3 V. LIKUMDOŠANAS IETVARS ................................................................................................................... 4

A. P�RSKATS................................................................................................................................................. 4 B. TIES�BAS KANDID�T ................................................................................................................................. 4

1. Lustr�cijas nosac�jumi ......................................................................................................................... 4 2. Kandid�jošo personu ties�bu ierobežošana.......................................................................................... 6

C. PILSON�BAS UN NATURALIZ�CIJAS JAUT�JUMI ...................................................................................... 6 D. KAMPAAS FINANS�JUMS........................................................................................................................ 7

VI. V�L�ŠANU ADMINISTR�CIJA............................................................................................................. 8 A. MAND�TU PIEŠIRŠANA .......................................................................................................................... 8 B. V�L�ŠANU KOMISIJAS.............................................................................................................................. 8 C. POLITISKO PARTIJU UN KANDID�TU SARAKSTU RE�ISTR�CIJA............................................................. 8 D. V�L�T�JU SARAKSTI................................................................................................................................ 9 E. BALSOŠANA �RPUS LATVIJAS.................................................................................................................. 9 F. V�L�T�JU IZGL�TOŠANA UN INFORM�ŠANA ......................................................................................... 10

VII. KAMPAA ................................................................................................................................................ 10 A. P�RSKATS............................................................................................................................................... 10 B. TREŠO PERSONU APMAKS�TAS KAMPAAS........................................................................................... 11

VIII. PLAŠSAZIAS L�DZEK�I ..................................................................................................................... 12 A. REGUL�JOŠAIS IETVARS ........................................................................................................................ 12 B. KAMPAAS ATSPOGU�OŠANA PLAŠSAZIAS L�DZEK�OS...................................................................... 13 C. POLITISK�S REKL�MAS ......................................................................................................................... 14

IX. S DZ�BAS UN APEL�CIJAS ................................................................................................................ 15 X. NOV�ROT�JI .......................................................................................................................................... 15 XI. SIEVIEŠU L�DZDAL�BA ........................................................................................................................ 16 XII. MINORIT�ŠU L�DZDAL�BA ................................................................................................................ 16 XIII. V�L�ŠANU DIENA ................................................................................................................................. 17

A. BALSOŠANA ............................................................................................................................................ 17 B. REZULT�TU SKAIT�ŠANA UN TABULU SAST�D�ŠANA............................................................................. 19

XIV. REZULT�TU PAZIOŠANA................................................................................................................. 20 XV. IETEIKUMI............................................................................................................................................... 20 1. PIELIKUMS: OFICI�LO REZULT�TU KOPSAVILKUMS.................................................................. 22 PAR EDSO/ODIHR............................................................................................................................................ 23

LATVIJAS REPUBLIKAS SAEIMAS V�L�ŠANAS

2006. GADA 7. OKTOBRIS

EDSO/ODIHR Ierobežot�s v�l�šanu nov�rošanas misijas gala zi�ojums1 I. KOPSAVILKUMS Atsaucoties uz Latvijas Republikas uzaicin�jumu, EDSO Demokr�tisko instit�ciju un cilv�kties�bu birojs (EDSO/ODIHR) 2006. gada 7. oktobra notikušaj�s parlamenta (Saeimas) v�l�šan�s organiz�ja ierobežotu v�l�šanu nov�rošanas misiju. EDSO/ODIHR misija tik�s ar v�l�šanu organiz�šan� iesaist�taj�m amatperson�m, k� ar� ar politisko partiju, plašsazi�as l�dzek�u un pilsonisk�s sabiedr�bas p�rst�vjiem, lai g�tu ieskatu v�l�šanu proces� un ar to saist�tajos likumdošanas jaut�jumos, k� ar� ar plašsazi�as l�dzek�iem saist�tos jaut�jumos. Uz trim re�ion�lajiem centriem tika nor�koti ilgtermi�a nov�rot�ji. V�l�šanu dien� EDSO/ODIHR misijai pievienoj�s EDSO Parlament�r�s asamblejas �stermi�a nov�rošanas misija. EDSO/ODIHR un EDSO Parlament�r� asambleja neveica sistem�tisku un visaptverošu v�l�šanu dienas norišu nov�rošanu, ta�u nov�rot�ji apmekl�ja 88 v�l�šanu iecirk�us vis� Latvij�. Š�s bija piekt�s Saeimas v�l�šanas kopš 1991. gada, kad Latvija atguva neatkar�bu. Iepriekš�j�s š�da veida v�l�šanas norisin�j�s 2002. gad�, un t�s nov�roja EDSO/ODIHR v�l�šanu nov�rošanas misija (EOM). V�l�šanu process kopum� norit�ja saska�� ar EDSO saist�b�m attiec�b� uz demokr�tisk�m v�l�šan�m. 7. oktobr� notikušo Saeimas v�l�šanu organiz�šana bija caurskat�ma un profesion�la, un kampa�a norit�ja konkurences caurv�t� un plur�listisk� vid�. V�l�šanu administr�cija guva plašu sabiedr�bas uztic�bu. Pateicoties kopš 2002. gada v�l�šan�m ieviestaj�m pozit�vaj�m izmai��m balssties�bu pieširšan�, cilv�kiem, kas bijuši aiztur�ti, bet ne noties�ti, saska�� ar Satversmes tiesas 2003. gada l�mumu tagad var saglab�t balssties�bas. Satversmes tiesa 2003. gad� par sp�k� neesošu atzina Radio un telev�zijas likuma normu, kas noteica, ka p�rraides svešvalod�s nedr�kst p�rsniegt 25% no kop�j� dienas raidlaika apjoma. Abos šajos l�mumos atspogu�otas agr�kas EDSO/ODIHR rekomend�cijas. Tom�r ir vair�ki neatrisin�ti jaut�jumi, pie kuriem b�s j�str�d� jauniev�l�tajai Saeimai, vald�bas amatperson�m un Centr�lajai v�l�šanu komisijai. Atseviši no šiem jaut�jumiem ir min�ti iepriekš�j�s EDSO/ODIHR rekomend�cij�s, piem�ram:

• Saeimas V�l�šanu likums joproj�m nosaka kandidat�ru izvirz�šanas ierobežojumus, kas saist�ti ar kandid�ta darb�bu droš�bas vai izl�košanas dienestos bijuš�s Padomju Savien�bas past�v�šanas laik� vai l�dzdal�bu atseviš�s politisk�s organiz�cij�s p�c 1991. gada 13. janv�ra;

1 Šis zi�ojums ir pieejams ar� latviešu un krievu valod�. Tom�r par vien�go ori�in�lu uzskat�ms

dokuments ang�u valod�.

Latvijas Republikas Saeimas v�l�šanas, 2006. gada 7. oktobris EDSO/ODIHR zi�ojums __________________________________________________________________________________

2

• pašreiz�j� Valsts valodas likuma interpret�cija liedz Centr�lai v�l�šanu komisijai nodrošin�t v�l�t�jiem paredz�tos informat�vos materi�lus cit�s valod�s, iz�emot latviešu;

• noz�m�gas izmai�as kampa�as finans�jumu regul�još� likum�, seviši attiec�b� uz

politisko partiju kampa�u izmaksu griestu ierobežošanu, iesp�jams, veicin�jušas pieaugošo „trešo personu” iesaist�šanu kampa��s un sl�pto rekl�mu izmantošanu. Rodas šaubas par kampa�as god�gumu un š�du darb�bu regul�šanu;

• kaut ar� v�l�šanu process norit�ja efekt�vi, atsevišos v�l�šanu iecirk�os netika piln�b�

aizsarg�ta balsojuma aizkl�t�ba. Turkl�t apm�ram 411 000 cilv�ku Latvij�, kas ir ap 18% visu iedz�vot�ju, nav ieguvuši Latvijas vai citu pilson�bu un t�p�c saglab� nepilso�a statusu. EDSO/ODIHR joproj�m satrauc fakts, ka nepilso�iem Latvij� nav ties�bu balsot nevien� v�l�šanu l�men�. K� konstat�ts EDSO/ODIHR gala zi�ojum� par 2002. gada Saeimas v�l�šan�m, tas, ka iev�rojamai pilngad�go iedz�vot�ju da�ai nav balssties�bu, liecina par ieilgušu demokr�tijas tr�kumu. EDSO/ODIHR iepriekš�j�s rekomend�cij�s noteikts, ka j�apsver iesp�ja �aut nepilso�iem v�l�t pašvald�bu vel�šan�s; t�ds pats ieteikums sa�emts ar� no EDSO Parlament�r�s asamblejas, Eiropas Padomes un Baltijas j�ras valstu padomes. Kopš Latvijas pievienošan�s Eiropas Savien�bai 2004. gad�, Latvij� dz�vojošie ES pilso�i ir ieguvuši ties�bas v�l�t pašvald�bu v�l�šan�s un Eiropas Parlamenta v�l�šan�s. Saeimas v�l�šanas joproj�m notiek bez balsot�ju re�istra, �aujot balssties�gajiem pilso�iem balsot jebkur� viet� valst�. Š� sist�ma šiet efekt�va, lai gan Eiropas Parlamenta v�l�šan�s un pašvald�bu v�l�šan�s Latvij� v�l�t�ju re�istri tiek izmantoti. EDSO/ODIHR izr�da gatav�bu ar� turpm�k atbalst�t varas org�nu centienus risin�t šaj� zi�ojum� min�t�s probl�mas. II. IEVADS 18. j�lij� Latvijas Republika uzaicin�ja EDSO/ODIHR nov�rot 2006. gada 7. oktobr� paredz�t�s 9. Saeimas v�l�šanas. P�c Vajadz�bu izv�rt�šanas misijas (NAM), kas R�gu apmekl�ja laik� no 2006. gada 3. augusta l�dz 5. augustam,2 16. septembr� uz Latviju nos�t�ja ierobežotu v�l�šanu nov�rošanas misiju. EDSO/ODIHR misiju vad�ja v�stnieks Boriss Frlecs (Boris Frlec), un t� sast�v�ja no divpadsmit ekspertiem, kas atrad�s R�g�, sešiem ilgtermi�a nov�rot�jiem trijos re�ion�lajos centros: Ventspil�, Valmier� un Daugavpil�. EDSO/ODIHR misija analiz�ja likumdošanas ietvaru, pirmsv�l�šanu administr�ciju un plašsazi�as l�dzek�us, k� ar� sekoja v�l�šanu kampa�as norisei. Saska�� ar Vajadz�bu izv�rt�šanas misijas (NAM) rekomend�cij�m, v�l�šanu dien� netika veikta sistem�tiska vai visaptveroša v�l�šanu iecirk�u nov�rošana. EDSO/ODIHR misija nov�roja v�l�šanu dienas norises un balsu skait�šanas k�rt�bu atsevišos v�l�šanu iecirk�os R�g� un citos Latvijas

2 EDSO/ODIHR Vajadz�bu izv�rt�šanas misijas zi�ojums pirms 2006. gada 7. oktobr� gaid�maj�m

Latvijas Republikas Saeimas v�l�šan�m, 2006. gada 5. septembris. Visi EDSO/ODIHR v�l�šanu zi�ojumi ir pieejami interneta vietn� www.osce.org/odihr-elections/


3

rajonos, ta�u �stermi�a nov�rot�ji netika izvietoti. Misija saska�oja savus konstat�jumus ar EDSO Parlament�r�s asamblejas �stermi�a nov�rošanas misiju viceprezidentes Barbaras Heringas (Barbara Haering) vad�b�. Vienotais pazi�ojums presei tika sniegts 8. oktobr�. EDSO/ODIHR misija v�las izteikt atzin�bu Latvijas rlietu ministrijai, Centr�lajai v�l�šanu komisijai un cit�m valsts un viet�j�m varas iest�d�m un nevalstiskaj�m organiz�cij�m par pal�dz�bu un sadarb�bu nov�rošanas misijas laik�. III. POLITISK� SITU�CIJA 7. oktobr� notikuš�s Saeimas v�l�šanas bija piekt�s visp�r�j�s v�l�šanas Latvij� kopš neatkar�bas atjaunošanas 1991. gada 4. maij�. Saeima ir vienpal�tas parlaments, kas sast�v no 100 deput�tu viet�m. T� tiek iev�l�ta uz �etriem gadiem. Saeima savuk�rt uz �etriem gadiem iev�l Latvijas prezidentu. N�kam�s prezidenta v�l�šanas notiks 2007. gad�. Šaj�s v�l�šan�s piedal�j�s devi�padsmit partijas. Galven�s s�ncenses bija Tautas partija (Ministru prezidenta Aigara Kalv�ša p�rst�v�t� partija), Za�o un Zemnieku savien�ba (Latvijas Zemnieku savien�bas un Latvijas Za��s partijas apvien�ba ar Ventspils m�ru Aivaru Lembergu k� Ministru prezidenta kandid�tu), Jaunais laiks (opoz�cijas partija, kas izveidota, lai piedal�tos 2002. gada v�l�šan�s, bet vairs neietilpst vald�bas koal�cij�), Saska�as Centrs (opoz�cijas partija, kas p�rst�v galvenok�rt krieviski run�jošo Latvijas iedz�vot�ju intereses), Latvijas Pirm� partija/Latvijas Ce�š (v�l�šanu apvien�ba, ko veido partija, kas p�rst�v krist�g�s v�rt�bas, un Latvijas liber�l�k� partija), T�vzemei un Br�v�bai (partija, kas p�rst�v Latvijas nacion�listisk�s idejas), Par cilv�ka ties�b�m vienot� Latvij� (p�rst�v galvenok�rt krieviski run�jošo Latvijas iedz�vot�ju intereses). EDSO/ODIHR v�l�šanas Latvij� iepriekš nov�rojusi 1995., 1998. un 2002. gad�. 2002. gad� EDSO/ODIHR EOM misija izdar�ja secin�jumu, ka parlamenta v�l�šanas kopum� norit�jušas saska�� ar EDSO saist�b�m un citiem starptautiskiem standartiem, tom�r noteica problem�tisk�s jomas.3 IV. V�L�ŠANU SIST�MA Saeimas deput�ti tiek iev�l�ti, izmantojot atv�rto sarakstu proporcion�lo sist�mu piecos daudzmand�tu v�l�šanu apgabalos. V�l�šanu apgabali nesakr�t ar administrat�vo vai teritori�lo iedal�jumu un atširas p�c lieluma; tie ir mand�ti, kas tiek noteikti proporcion�li apr�in�tajam tajos dz�vojošo v�l�t�ju skaitam. Kandid�ti var tikt izvirz�ti tikai politiskas partijas vai apvien�bas iesniegt� sarakst�, bet sevis p�rst�v�t�s partijas saraksta ietvaros kandid�ta v�rds var par�d�ties vair�kos v�l�šanu apgabalos. Partij�m j�p�rvar 5 procentu barjeru no vis� valst� ieg�taj�m der�gaj�m bals�m. Katras partijas vai politisk�s apvien�bas ieg�tais mand�tu skaits tiek noteikts, balstoties uz kop�jo v�l�šanu apgabalos ieg�to balsu skaitu, pielietojot noapa�ošanas algoritmu (Senlaga formulu). V�l�šanu dien� v�l�t�jiem tiek izsniegts v�l�šanu z�mju komplekts – pa vienam katrai partijai vai apvien�bai, kas piedal�s v�l�šan�s. V�l�t�ji dr�kst atst�t z�mi tukšu, bet dr�kst ar� atz�m�t 3 EDSO/ODIHR Zi�ojums par 2002. gada 5. oktobr� notikušaj�m Latvijas Republikas Saeimas

v�l�šan�m, 2002. gada 20. novembris.


4

sev t�kamo kandid�tu vai izsv�trot no saraksta sev net�kamo kandid�tu. Ja kandid�ts tiek iev�l�ts vair�k k� vien� v�l�šanu apgabal�, vi�š vai vi�a ie�em deput�ta vietu rajon�, kur� ieg�ts visvair�k balsu. V�l�šanu rezult�ti, p�c kuriem nosaka Saeim� iek�uvuš�s partijas, ir zin�mi dažas stundu laik� p�c v�l�šanu iecirk�u sl�gšanas, bet Saeim� iek�uvušo kandid�tu v�rdi nav zin�mi �tr�k k� divas l�dz tr�s ned��as p�c v�l�šanu dienas. V. LIKUMDOŠANAS IETVARS A. P�RSKATS 2006. gada Saeimas v�l�šanas norisin�j�s uz t�das pašas likumdošanas b�zes k� 2002. gad�. Iepriekš�jo �etru gadu laik� Saeimas v�l�šanu likum� (V�l�šanu likum�) nav veikts daudz izmai�u, tom�r ir ieviesti atseviši jaunin�jumi, piem�ram, saska�� ar Satversmes tiesas l�mumu ir atcelts V�l�šanu likuma nosac�jums, kas liedz balssties�bas aiztur�tajiem, kas gaida tiesu un nav noties�ti.4 Ar citiem groz�jumiem ir pagarin�ts v�l�šanu iecirk�u darba laiks un atcelta policijas tieš� loma v�l�šanu materi�lu uzraudz�šan�. 2002. gad� iev�l�t� Saeima neizskat�ja t�dus probl�mjaut�jumus k� nepilso�u balssties�bas vai kandid�tu izvirz�šanas k�rt�bu ierobežojošie „lustr�cijas” nosac�jumi, kas bija iek�auti rekomend�cij�s EDSO/ODIHR gala zi�ojum� par 2002. gada Saeimas v�l�šan�m.5 B�tiskas izmai�as ir izdar�tas Politisko organiz�ciju (partiju) finans�šanas likum� („Partiju finans�šanas likum�”), galvenok�rt, nosakot griestus 0.20 Ls (LVL) apm�r�, kas atbilst aptuveni0,30 eiro, uz katru balssties�go v�l�t�ju kop�jiem politisko partiju un apvien�bu kampa�u izdevumiem.6 2005. gada j�nij� Latvija ratific�ja Eiropas Padomes Visp�r�jo konvenciju par nacion�lo minorit�šu aizsardz�bu („Visp�r�j� konvencija”), un konvencija Latvij� st�j�s sp�k� nedaudz v�l�k taj� paš� gad�. Saeimas deklar�cija ierobežo Visp�r�j�s konvencijas piem�rošanu Latvijas pilso�iem.7 B. TIES�BAS KANDID�T 1. Lustr�cijas nosac�jumi V�l�šanu likumi Latvijas likumdošanas org�niem joproj�m aizliedz kandid�t person�m, uz kur�m attiecas „lustr�cijas” nosac�jumi (Saeimas v�l�šanu likuma 5.5. un 5.6. punkt�).8 Saska�� ar v�l�šanu likumiem, personas, kuras str�d�jušas PSRS, Latvijas PSR vai citas valsts droš�bas vai izl�košanas dienestu lab� vai ar� p�c 1991. gada 31. janv�ra bijušas akt�vi iesaist�tas PSRS vai Latvijas PSR komunistiskaj�s partij�s vai k�d� cit� no nosauktaj�m organiz�cij�m, nedr�kst kandid�t v�l�šan�s.9 Š�du ierobežojumu sp�k� esam�ba atbilstoši Satversmei ir atbalst�ta Satversmes tiesas 2000. gada 4:3 l�mum�.10 4 Spriedums liet� Nr. 2002-18-01 (2003. gada 5. mart�). 5 „Lustr�cijas” nosac�jumi ir tie, kas regul� ar bijušajiem nedemokr�tiskajiem varas org�niem saist�tu

personu vai partiju dal�bu politiskaj� sist�m�. 6 Kampa�as izdevumu ierobežojumi s�k�k iztirz�ti sada�� par kampa��m. 7 Sk. sada�u “Minorit�šu l�dzdal�ba”. 8 Latvijas Eiropas Parlamenta v�l�šanu likums š�dus ierobežojumus nesatur. 9 Saska�� ar Saeimas v�l�šanu likuma 5. pantu, ierobežojumi attiecas uz person�m, kas:


5

V�l�šanu likums paredz, ka Centr�lajai v�l�šanu komisijai (CVK) j�public� ar lustr�ciju saist�t� inform�cija par kandid�tiem (15.4. punkts), un paredz, ka tiem, kuri izvirza kandid�tus, j�iesniedz t�da pati inform�cija (11.4.[h] punkts). CVK public�tais kandid�tu saraksts 2006. gada v�l�šan�m satur�ja atz�mes par pieciem kandid�tiem, kas, iesp�jams, sadarbojušies ar Padomju vai �rvalstu izl�košanas vai droš�bas dienestiem. Neviens no šiem kandid�tiem savos pieteikumos š�du inform�ciju nav uzr�d�jis. Neviens kandid�ts 2006. gada v�l�šanu laik� netika tieši izsl�gts, balsoties uz lustr�cijas likumiem vai k�rt�bu, ta�u vien� liet� tiesas process turpin�s (sk. sada�u „V�l�šanu administr�cija”). Tom�r nav iesp�jams noskaidrot, cik liel� m�r� potenci�los kandid�tus attur�juši daž�die ar lustr�ciju saist�tie nosac�jumi. Sav� gala zi�ojum� par 2002. gada Saeimas v�l�šan�m EDSO/ODIHR uzsv�ra, ka likumdošana, kas kalpo k� b�ze lustr�cijas nosac�jumu piem�rošanai V�l�šanu likum�, sp�ku zaud�s 2004. gad�.11 Zi�ojum� bija teikts, ka j�b�t iesp�jai atcelt šos ierobežojumus, kas saist�ti ar ties�b�m kandid�t. Š�du secin�jumu bija iesp�jams izdar�t, jo zi�ojum� bija min�ts, ka Latvij� esoš� Latvijas PSR VDK a�entu uzskaites kartot�ka ir nepiln�ga un da��ja un ka uz to nevar piln�b� pa�auties, lai sniegtu tiešus pier�d�jumus par noteikt�m darb�b�m, kuras veikuši bijušie VDK darbinieki vai personas, kas tiek tur�tas aizdom�s par sadarb�bu ar VDK. L�dz ar to likuma piem�rošana var�tu b�t patva��ga vai selekt�va. Tom�r 2004. gad� Saeima saska�� ar VDK dokumentu likumu uz desmit gadiem pagarin�ja izmantošanas termi�u kartot�kas materi�liem, kurus glab� Totalit�risma seku dokument�šanas centrs. Satversmes tiesa atbalst�ja termi�a pagarin�šanu, bet neattiecin�ja turpm�ku kartot�kas izmantošanas atbilst�bu Satversmei saist�b� ar kandidat�ru izvirz�šanu politiskiem amatiem.12 T� viet� tiesa uzskat�ja, ka tai izskat�mais tiesiskais izaicin�jums attiecas tikai uz visp�r�jo inform�cijas izmantošanas termi�a pagarin�šanu. 2006. gada mart� Eiropas Cilv�kties�bu tiesas (ECT) Liel� pal�ta liet� „Ždanoka pret Latviju” atbalst�ja 2002. gada v�l�šanu kandidat�ras noraid�šanu, pamatojot to ar kandid�tes saist�bu ar bijušo Komunistisko partiju un ar to saist�t�m organiz�cij�m, bet noteica, ka „Latvijas parlamentam ir pien�kums regul�ri p�rskat�t š�du likum� noteikto ierobežojumu ar m�ri to dr�zum� atcelt.”13 2006. j�nij� Latvija Satversmes tiesa liet�, ko ierosin�jusi parlament�riešu grupa un Juris Boj�rs (bijušais Latvijas Soci�ldemokr�tisk�s str�dnieku partijas vad�t�js) nor�d�ja, ka ierobežojumi kandidat�ru iesniegšanai var palikt sp�k�, bet tie nav nepiem�rojami J. Boj�ram, atsaucoties uz vi�a „b�tisko ieguld�jumu demokr�tijas v�rt�bu atjaunošan� Latvij�.”14 Boj�ra

“(5) ir vai ir bijušas PSRS, Latvijas PSR vai �rvalstu valsts droš�bas dienestu, izl�kdienestu vai pretizl�košanas dienestu štata darbinieki; [vai] “(6) p�c 1991. gada 13. janv�ra darbojuš�s PSKP (LKP), Latvijas PSR Darba�aužu internacion�laj� front�, Darba kolekt�vu apvienotaj� padom�, Kara un darba veter�nu organiz�cij�, Vislatvijas Sabiedr�bas gl�bšanas komitej� vai t�s re�ion�laj�s komitej�s.”

10 Spriedums liet� Nr. 2000-03-01. 11 Likums par bijuš�s Valsts droš�bas komitejas dokumentu saglab�šanu, izmantošanu un personu

sadarb�bas fakta ar Valsts droš�bas komiteju konstat�šanu (VDK dokumentu likums). 12 Spriedums liet� Nr. 2004-13-0106 (2005. gada 22. marts). 13 Eiropas Cilv�kties�bu tiesa (Liel� pal�ta), lieta „Ždanoka pret Latviju” (Iesnieguma numurs 58278/00),

2006. gada 16. marta spriedums. Pieejams interneta vietn� www.echr.coe.int/ECHR 14 Spriedums liet� Nr. 2005-13-0106 (2006. gada 15. j�nijs).


6

lieta ir apliecin�jums tam, ka ar� citi potenci�lie kandid�ti var izvair�ties no izsv�trošanas no deput�tu kandid�tu saraksta, sakar� ar lustr�cijas norm�m likumdošanas aktos, ierosinot lietu Satversmes ties�. Tiekšan�s laik� ar EDSO/ODIHR misiju, Satversmes tiesas priekšs�d�t�ja vietnieks, tiesnesis Gun�rs K�tris atzina, ka Boj�ra lietas non�kšana ties� par�d�ja Saeimai, k� b�tu iesp�jams atcelt atseviš�m person�m uzliktus ierobežojumus. Liel�koties, tas bija balst�ts uz pozit�vu inform�ciju par personas darb�bu gan pirms, gan p�c 1991. gada. Vi�š nor�d�ja, ka ar šo pašu l�mumu tiesa ir atk�rtoti uzsv�rusi ECT atzinumu Ždanokas liet�, ka š�di ierobežojumi nemit�gi j�p�rskata. Vi�š inform�ja misiju, ka gad�jum�, ja parlaments šo jaut�jumu no jauna neizskata, to var dar�t tiesa. 2006. gada v�l�šan�s uz lustr�cijas pamata tika apstr�d�ta vien�gi Fridija Bokiša (Saska�as Centrs) kandidat�ra. F. Bokiša kandidat�ra Saeimas v�l�šan�m iepriekš noraid�ta 1995. gad�, pamatojoties uz to, ka vi�š p�c 1991. gada 13. janv�ra akt�vi darbojies Latvijas Komunistiskaj� partij�. P�c turpm�k�m izmai��m tiesiskaj� ietvar�, kas paredz augst�ka l�me�a pier�d�jumus, tiesa noteica, ka vi�am nevar liegt iesp�ju kandid�t 2005. gada viet�jo pašvald�bu v�l�šan�s. F. Bokišs ieguva vietu Ludzas pils�tas dom� un k�uva par t�s priekšs�d�t�ja vietnieku. 2006. gad� F. Bokišs atkal pieteica savu kandidat�ru Saeimai. CVK vi�a pieteikumu nenoraid�ja, lai gan no Dokument�cijas centra bija sa��musi dokumentu par vi�a k�dreiz�jo darb�bu, jo 1995. gada spriedum� pret vi�u netika konstat�ti tiesiskie fakti. Rakst�šanas laik� prokurors bija nos�t�jis lietu uz R�gas apgabaltiesu, lai konstat�tu nepieciešamos faktus. L�dz ar to past�v iesp�ja, ka F. Bokiša kandidat�ru var�tu anul�t p�c v�l�šan�m.15 2. Kandid�jošo personu ties�bu ierobežošana Saska�� ar V�l�šanu likumu neatkar�giem kandid�tiem nav iesp�jas piedal�ties Saeimas v�l�šan�s. Šis ierobežojums nesaskan ar 1990. gada Kopenh�genas tikšan�s dokumenta 7.5. rindkop� noteiktaj�m saist�b�m, kas nosaka pilso�u ties�bas „individu�li vai k� politiskas partijas vai organiz�cijas p�rst�vjiem tiekties p�c ofici�liem vai politiskiem poste�iem”. C. PILSON�BAS UN NATURALIZ�CIJAS JAUT�JUMI Dal�ba gan valsts, gan pašvald�bu v�l�šan�s Latvij� ir atkar�ga no pilson�bas statusa. Saska�� ar Latvijas Pilson�bas likumu (1995), pilson�bu p�c neatkar�bas atjaunošanas 1991. gad� autom�tiski sa�em vien�gi personas, kas ir bijuši pilso�i kopš 1940. gada 17. j�nija un vi�u p�cn�c�ji. P�c Latvijas aneksijas Padomju Savien�bai liels skaits cilv�ku no Krievijas un cit�m bijuš�s Padomju Savien�bas teritorij�m apmet�s uz dz�vi Latvij�. Šie cilv�ki un vi�u p�cn�c�ji, liel�koties, ietilpst kategorij� „nepilso�i”, kuri var k��t par pilso�iem ar naturaliz�cijas procesa pal�dz�bu.16 Liel�k� da�a šo cilv�ku ir etniskie krievi, bet ir ar� iev�rojams skaits etnisko baltkrievu, ukrai�u, po�u, lietuviešu un citu taut�bu p�rst�vju.

15 F. Boikšs neieguva mand�tu 2006. gada Saeimas v�l�šan�s. 16 B�rnus, kas dzimuši p�c 1991. gada 21. augusta, var re�istr�t k� pilso�us bez naturaliz�cijas, ja vec�ki

t� izv�las.


7

Naturaliz�cijas proces�, ko šietami efekt�vi administr� Latvijas Republikas Naturaliz�cijas p�rvalde, ietilpst nodeva LVL 20, latviešu valodas (valsts valodas) prasmes p�rbaude, jaut�jumi par Latvijas v�sturi un Satversmi un zv�rests. Latvijas varas iest�des atz�st šo k�rt�bu par pie�emamu un uzskata, ka t� �auj ieg�t Latvijas pilson�bu visiem nepilso�iem, kas to v�las. Kam�r da�a nepilso�u daž�du iemeslu d�� priekšroku devuši pilson�bas nepie�emšanai, citi uzskata, ka atseviši naturaliz�cijas procesa punkti ir p�r�k sarež��ti, piem�ram, gados vec�kiem cilv�kiem seviši gr�ta šiet valodas p�rbaude. Uz 2006. gada 1. apr�li apm�ram 411 000 Latvijas past�v�go iedz�vot�ju, kas ir apm�ram 18 procenti no kop�j� iedz�vot�ju skaita, joproj�m bija nepilso�i.17 Laik� starp 2002. un 2006. gada Saeimas v�l�šan�m apm�ram 60 000 cilv�ku ieguva pilson�bu naturaliz�cijas ce��18, kas ir vair�k nek� puse no personu skaita, kas naturaliz�ti kopš 1995. gada. Ja neskaita personas, kas jaun�kas par 18 gadiem, nepilso�u skaits v�l�šanu vecum� krietni p�rsniedz 250 000. Nepilso�iem nav balssties�bu nevien�s Latvijas v�l�šan�s, kaut ar� vi�iem ir ties�bas iesaist�ties politisk�s partij�s (vismaz pusei politisk�s partijas biedru j�b�t pilso�iem), un vi�i var ziedot politiskaj�m partij�m naudu. Neskatoties uz notiekošo naturaliz�cijas procesu, fakts, ka iev�rojama da�a pilngad�go Latvijas iedz�vot�ju nav balssties�bu, liecina par ieilgušu demokr�tijas tr�kumu. EDSO/ODIHR paudusi satraukumu par šo jaut�jumu p�c 2002. gada Saeimas v�l�šan�m. EDSO/ODIHR toreiz, t�pat k� EDSO Parlament�r� asambleja, Eiropas Padome un Baltijas j�ras valstu padome, ieteica apsv�rt iesp�ju at�aut nepilso�u kategorij� esošajiem iedz�vot�jiem balsot pašvald�bu v�l�šan�s. Š� pieeja var�tu atvieglot šo peronu integr�ciju. Kopš iest�šan�s Eiropas Savien�b�, Latvija saska�� ar ES norm�m ir pieš�rusi Latvij� dz�vojošajiem citu ES valstu pilso�iem ties�bas balsot pašvald�bu un Eiropas Parlamenta v�l�šan�s. D. KAMPAAS FINANS�JUMS Politisko organiz�ciju (partiju) finans�šanas likums nosaka, ka tiešus ziedojumus politisk�s partijas dr�kst sa�emt vien�gi no fizisk�m person�m. Ziedojumi no priv�tpersonas, ieskaitot nefinansi�lus ziedojumus, gad� nedr�kst p�rsniegt LVL 10 000. Š�dus ziedojumus partijas dr�kst pie�emt no Latvijas pilso�iem vai person�m, kam ir Latvijas nepilso�a pase. P�c 2002. gada Saeimas v�l�šan�m Politisko organiz�ciju (partiju) finans�šanas likuma groz�jumos tika noteikts, ka kampa�as izdevumu griesti ir LVL 0,20 uz katru balssties�go v�l�t�ju.19 T� k� visas politisk�s partijas un apvien�bas uz 2006. gada v�l�šan�m kandid�tu sarakstus iesniedza visos rajonos, t�m vis�m bija vien�ds finans�juma ierobežojums: LVL 279 631 (kas ir apm�ram EUR 397 879) uz katru partiju. Daži sarunu biedri apgalvoja EDSO/ODIHR misijai, ka jaunais noteikt� izdevumu ierobežojums ir nere�li zems un ka šis

17 Saska�� ar Naturaliz�cijas padomes sniegto inform�ciju. Turkl�t gandr�z 39 000 citu personu uzskat�mi

par �rzemju pavalstniekiem vai bezpavalstniekiem. 18 Naturaliz�cijas padome, „Inform�cija par naturaliz�cijas procesu, Latvijas pilson�bas pieširšanu

bezpavalstnieku un nepilso�u b�rniem, kas dzimuši Latvij� p�c 1991. gada 21. augusta un Latvijas pilson�bas statusa re�istr�ciju – 2006. gada 30. septembr�”, www.np.gov.lv/index.php?en=fakti_en&saite=statistic.htm

19 Politisko organiz�ciju (partiju) finans�šanas likuma 8. pants.


8

ierobežojums ir galvenais iemesls, k�p�c kampa��s tiek iesaist�tas „treš�s personas” (sk. sada�u Kampa�a). VI. V�L�ŠANU ADMINISTR�CIJA A. MAND�TU PIEŠIRŠANA Mand�ti tiek pieširti atbilstoši balsot�ju skaitam katr� v�l�šanu apgabal�. Š� inform�cija tiek sa�emta no Iedz�vot�ju re�istra �etrus m�nešus pirms v�l�šan�m. T� k� pieširamo mand�tu skaita apr�in�šan� v�r� tiek �emtas tikai personas ar balssties�b�m, v�l�šanu apgabali, kuros dz�vo liel�ks skaits nepilso�u, Saeim� var b�t maz�k p�rst�v�ti attiec�b� pret kop�jo iedz�vot�ju skaitu, nek� v�l�šanu apgabali, kuros ir maz�k nepilso�u. Daudzas EDSO dal�bvalstis mand�tus piešir, pamatojoties uz balssties�go iedz�vot�ju skaitu, bet citas – uz kop�jo iedz�vot�ju skaitu, jo parlamenta locek�i p�rst�v visus v�l�šanu apgabala iedz�vot�jus nevis tikai tos, kam ir balssties�bas. B. V�L�ŠANU KOMISIJAS Latvij� ir �etru l�me�u v�l�šanu komisijas. Centr�l� v�l�šanu komisija (CVK) sast�v no devi�iem locek�iem, no kuriem asto�us iece� Saeima, �emot v�r� parlament�ro partiju izvirz�tos kandid�tus, un vienu izvirza Augst�k� tiesa. Priekšs�d�t�js, priekšs�d�t�ja vietnieks un sekret�rs ir vien�gie profesion�lie komisijas locek�i, kas str�d� pilnu darba slodzi. CVK bauda politisko partiju, pilsonisk�s sabiedr�bas un v�l�t�ju uztic�bu. Lai ar� valsts ir sadal�ta piecos v�l�šanu apgabalos, v�l�šanu apgabalu l�men� komisiju nav. Toties katr� no 26 rajoniem un septi��s liel�kaj�s pils�t�s, ieskaitot R�gu, darbojas rajonu v�l�šanu komisijas, un 53 pils�t�s un 433 pagastos darbojas viet�j�s v�l�šanu komisijas. 2006. gada v�l�šan�s 953 v�l�šanu iecirk�iem Latvij� un 53 iecirk�iem �rvalst�s tika izveidotas v�l�šanu iecirk�u komisijas. Kopum� tika iecelti gandr�z 11 000 komisiju locek�i. Saska�� ar likumu, kandid�tus darbam v�l�šanu komisij�s attiec�gaj� dom� vai padom� var iesniegt politisk�s partijas, v�l�t�ju grupas, kuru sast�v� ir vismaz 10 balssties�gi pilso�i, vai ar� viet�j�s domes vai padomes deput�ti. Likums paredz ar� to, ka attiec�gajai domei vai padomei j�balso par katru viet�j�s v�l�šanu komisijas kandid�tu. EDSO/ODIHR misija gan nov�roja, ka politisk�s partijas un balsot�ju grupas nav izr�d�jušas aktivit�ti šo amatu kandid�tu izvirz�šan� un ka liel�ko da�u locek�u ac�mredzot izvirz�juši viet�jo domju vai padomju deput�ti. Rajona v�l�šanu komisiju un viet�jo v�l�šanu komisiju priekšs�d�t�jus un sekret�rus person�gi apm�c�ja CVK priekšs�d�t�js. Vi�i savuk�rt apm�c�ja pagastu v�l�šanu komisiju priekšs�d�t�jus un sekret�rus. Tom�r saglab�j�s šaubas, vai p�r�jie v�l�šanu komisiju darbinieki ir sa��muši atbilstošu apm�c�bu, lai nodrošin�tu balsojuma aizkl�t�bu. C. POLITISKO PARTIJU UN KANDID�TU SARAKSTU RE�ISTR�CIJA 9. Saeimas v�l�šan�m tika re�istr�tas 11 partijas un 8 apvien�bas, un katra no t�m iesniedza kandid�tu sarakstus visos piecos v�l�šanu apgabalos. Lai gan nezaud�jot savu statusu k� atsevišas re�istr�tas partijas, š�m partij�m, kuras izv�las iesniegt kop�jus kandid�tu sarakstus, ir j�re�istr�jas k� apvien�b�m ar jaunu nosaukumu. Vair�kas no partij�m un


9

apvien�b�m iesniegušas maksim�li iesp�jamo kandid�tu skaitu, kurš nesen likumdošan� tika palielin�ts v�l par trijiem kandid�tiem vair�k nek� mand�tu, kurus sa�em katr� v�l�šanu apgabal�. Šaj�s v�l�šan�s kop� tika izvirz�ti 1024 kandid�ti. 9% no kandid�tiem izvirz�ja savu kandidat�ru visos piecos v�l�šanu apgabalos, kam�r 59% kandid�tu tika min�ti tikai vien� v�l�šanu apgabal�. CVK loma partiju un kandid�tu re�istr�cij� ir visp�r�gi administrat�va. Saska�� ar likumdošanu, CVK ir pilnvarot izsl�gt kandid�tu no partijas saraksta tikai, pamatojoties uz tiesas r�kojumu, kad izsl�gšanas iemesls ir lustr�cija, vai ar� sa�emot izzi�u no citas instit�cijas, kas ir atbild�ga par to, lai noskaidrotu, vai persona ir ties�ga kandid�t uz amatu. Š�das instit�cijas ir, piem�ram: Pilson�bas un migr�cijas lietu p�rvalde un Iekšlietu ministrijas Inform�cijas centrs, kuras izskata inform�ciju, kas b�tu par pamatu izsl�gšanai saist�b� ar vecumu, pilson�bu, sod�m�bu, noties�šanu vai nepieskait�m�bas st�vokli. CVK neizsl�dza nevienu kandid�tu lustr�cijas nosac�jumu d��, lai gan, k� nor�d�ts augst�k Likumdošanas ietvara noda��, vienas lietas izskat�šana ties� v�l nebija pabeigta, kam�r tika sast�d�ts šis zi�ojums. P�c CVK datiem, tikai diviem kandid�tiem tika liegta re�istr�cija: vienam no vi�iem bija nepietiekams vecums, bet otrs kandid�ts tika izvirz�ts divu daž�du partiju sarakstos. Jaunais likums, kas st�sies sp�k� ar 2007. gada janv�ri, noširs politisk�s partijas no visp�r�g� likuma par organiz�ciju un uz��mumu re�istr�ciju. Š� likuma nosac�jumi paredz, ka katrai esošajai partijai vai apvien�bai ir j�p�rre�istr�jas l�dz 2008. gada decembrim, vai ar� t� tiks izsl�gta no re�istra. Pavadošais likums sniedz vadl�nijas par to, k� p�rre�istr�cijas process tiks �stenots. D. V�L�T�JU SARAKSTI Saeimas v�l�šanu laik� v�l�šanu iecirk�i darbojas bez iepriekš sagatavotiem v�l�t�ju sarakstiem. Balssties�gs v�l�t�js var nobalsot jebkur� valsts v�l�šanu iecirkn�, ieskaitot iecirk�us �rpus vi�a vai vi�as dz�vesvietas v�l�šanu apgabala. V�l�t�ju sarakstus sagatavo v�l�šanu iecirkn�, katram v�l�t�jam atseviši re�istr�joties. Latvijas pilso�a pase ir vien�gais pie�emamais personas apliecinošs dokuments un taj� V�l�šanu iecirk�a komisijas loceklis iespiež z�mogu, lai v�l�t�js nevar�tu nobalsot vair�k k� vienu reizi. Sal�dzin�jumam, likumi, kas nosaka Eiropas Parlamenta un pašvald�bu v�l�šanu k�rt�bu, paredz, ka taj�s j�izmanto v�l�t�ju saraksti. 2004. gada Eiropas Parlamenta v�l�šan�s un 2005. gada pašvald�bu v�l�šan�s CVK pier�d�ja, ka sp�j sagatavot uzticamus un prec�zus v�l�t�ju sarakstus. Turpin�s diskusijas par to vai Saeimas v�l�šan�s vajadz�tu izmantot v�l�t�ju sarakstus, dažiem uzskatot, ka v�l�t�ju kopskaits var�tu kristies, ja sist�ma tiks izmain�ta. E. BALSOŠANA �RPUS LATVIJAS Pilso�i, kuri atrodas �rpus Latvijas, var nobalsot, izmantojot pastu vai ar� kl�tien� v�l�šanu iecirk�os. 2006. gada v�l�šan�s tika izveidoti 52 iecirk�i �rvalst�s: 33 no tiem konsul�raj�s iest�d�s un 19 t�d�s viet�s k�, piem�ram, Latviešu biedr�bas namos vai kult�ras centros. Šis skaitlis ir iev�rojami pieaudzis, sal�dzinot ar 2002. gadu, kad š�du iecirk�u skaits bija 38. Ne�emot v�r� emigr�cijas palielin�šanos Latvij�, �paši p�c pievienošan�s ES, un CVK un rlietu ministrijas p�les nodrošin�t v�l�t�jiem liel�ku iesp�ju balsošanai �rpus Latvijas,


10

v�l�t�ju skaits �rpus Latvijas joproj�m ir zems. 2006. gada Saeimas v�l�šan�s 7530 v�l�t�ju atdeva savas balsis �rpus Latvijas, veidojot 22% no Latvijas pilso�iem, kuri ir re�istr�ti �rvalst�s. Šis skaitlis nor�da uz 2% pieaugumu, sal�dzinot ar dal�bnieku skaitu 2002. gad�. F. V�L�T�JU IZGL�TOŠANA UN INFORM�ŠANA CVK veica plašu v�l�t�ju izgl�tošanas kampa�u, kura ietv�ra t�s priekšs�d�t�ja intervijas plašsazi�as l�dzek�os, publiskus pazi�ojumus, informat�vos plak�tus un citus druk�tos materi�lus. CVK atbalst�ja ar� dažu NVO centienus veicin�t studentu v�l�t�ju un �rvalstu v�l�t�ju dal�bu. Inform�cija par partij�m un to kandid�tu sarakstiem tika public�ta ofici�laj� CVK buklet�, kurš tika izdal�ts visiem v�l�šanu iecirk�iem. T�da pati inform�cija tika ievietota CVK ofici�laj� t�mek�a vietn�, kur� atrodama visp�r�ja inform�cija par v�l�šan�m. Tom�r ne visiem Latvijas v�l�t�jiem ir piek�uve vispasaules t�meklim, un v�l�šanu iecirk�os bija nepietiekams bukletu kopiju skaits. CVK ar� izveidoja telefonl�niju, kur� inform�cija tika sniegta gan latviešu, gan krievu valod�. Zvanot uz šo informat�vo t�lruni, v�l�t�js var�ja ieg�t inform�ciju par v�l�šanu k�rt�bu, uzzin�t adreses v�l�šanu iecirk�iem, kuri atrodas vistuv�k vi�a/vi�as atrašan�s vietai, k� ar� izteikt s�dz�bas. Atsaucoties uz Valsts valodas likumu, CVK nodrošin�ja b�t�b� visu inform�ciju tikai latviešu valod�, lai gan t�s priekšs�d�t�js sniedza inform�ciju v�l�t�jiem intervij�s krievu valodas plašsazi�as l�dzek�os. Sniegt inform�ciju v�l�t�jiem krievu valod� iepriekš aicin�ja EDSO/ODIHR, �emot v�r� faktu, ka krievu valoda ir dzimt� valoda iev�rojamai da�ai Latvijas v�l�t�ju. P�c 2000. gada tautas skait�šanas datiem, krievu valoda bija dzimt� valoda aptuveni 892 400 iedz�vot�jiem.20 Papildu, 920 000 latviešu un 117 900 citu taut�bu iedz�vot�ji nor�d�ja krievu valodu k� savu otro valodu. Lai gan Valsts valodas likums aizliedz izmantot jebkuru citu valodu, kas nav latviešu, valsts un pašvald�bu iest�žu, tiesu, valsts uz��mumu ofici�laj� sarakst�, veidlap�s, z�mogos un dokumentos, visur tas nav aizliegts. EDSO/ODIHR misija ir sask�rusies ar virkni vald�bas informat�vo publik�ciju, kas ir druk�tas krievu un cit�s valod�s un attiecas uz iedz�vot�ju re�istr�ciju, p�rvietošan�s br�v�bu, ce�ošanas pras�b�m. Valsts valodas likuma 20. panta 4. da�a paredz, ka Ministru kabinets „nosaka gad�jumus”, kad š�das instit�cijas „l�dztekus valsts valodai var lietot ar� svešvalodas”. Lai gan p�d�j� reize, kad Ministru kabinets izskat�ja š�du jaut�jumu, bija 2002. gada augusts. �emot v�r� krievu valodas lomu sabiedr�bas ikdienas dz�v� un visp�r�jo v�l�šanu un to rezult�tu noz�mi k� pilso�iem, t� nepilso�iem, jaunais Ministru kabinets tiek aicin�ts izskat�t no jauna šo jaut�jumu un r�koties uz savu pilnvaru pamata, �aujot CVK sagatavot informat�vus materi�lus, inform�ciju v�l�t�jiem un citus svar�gus dokumentus gan latviešu, gan krievu valod�. VII. KAMPAA A. P�RSKATS

S�kotn�ji kampa�a bija piezem�ta un, galvenok�rt, atspogu�ota plašsazi�as l�dzek�os; tikai ned��u pirms v�l�šan�m t� k�uva akt�v�ka. Dažviet valst� – piem., Vidzem� – tika nov�rotas niec�gas kampa�as aktivit�tes, vai t�du nebija visp�r, ja ne�em v�r� plašsazi�as l�dzek�us. Ierobežotas atkl�t�bas kampa�a ietv�ra koncertu organiz�šanu (Za�o un Zemnieku savien�ba, 20 Me�s, Limars, The Latvian Language in the Mirror of Statistics, J��a S�ta Map Publishers, 2005


11

Par cilv�ka ties�b�m vienot� Latvij� (PCTVL) un Tautas partija), kr�saino informat�vo telšu uzst�d�šana (Tautas partija, Jaunais laiks) un tikšan�s ar v�l�t�jiem šaur�k�s viet�s k�, piem�ram, pagalmos un kafejn�c�s. Neliels skaits kampa�as pas�kumu notika �rpus Latvijas, politiiem a�it�jot �rijas Republik� un Apvietoja Karalist�. Viena no kampa�as rakstur�g�kaj�m iez�m�m bija t�da, ka diskusij�m velt�to b�tisko politisko jaut�jumu skaits bija ierobežots, pret�ji 2002. gadam, kad domin�ja jaut�jumi par to, vai Latvijai vajadz�tu iest�ties ES un NATO. Partijas, kuras galvenok�rt p�rst�v krievvalod�go iedz�vot�ju intereses, koncentr�j�s uz jaut�jumiem, kas vair�k interes� šo sabiedr�bu, ieskaitot situ�ciju ar nepilso�iem. Pašas kampa�as �stenošana izv�rt�s daž�m politiskaj�m partij�m par vienu no kampa�as jaut�jumiem. Sabiedr�b� bija plašas diskusijas par probl�mu, ka „treš�s personas” apmaks� kampa�as k�das citas partijas v�rd� vai pret t�m (sk. zem�k), vald�bas amatpersonu iesaist�šan�s kampa��, k� ar� dažu bazn�cu iesaist�šan�s, ener�iski cenšoties p�rliecin�t v�l�t�jus atbalst�t Latvijas Pirmo Partiju. �si pirms v�l�šanu dienas, prezidente V.V�e-Freiberga publiski izteica šaubas par to, vai vi�a sp�s izvirz�t premjera amatam Aivaru Lembergu, �emot v�r� pret vi�u izvirz�t�s krimin�l�s aps�dz�bas. Lembergs pazi�oja EDSO/ODIHR misijai, ka vi�š to uztv�ris k� nepie�emamu iejaukšanos priekšv�l�šanu kampa��. Kampa�as laik� Daugavpil� izc�l�s viens incidents uz kampa�as plak�tiem izmantot�s valodas d��. Pils�tas administr�cijas amatpersona pav�l�ja PCTVL partijai no�emt t�s bilingv�los plak�tus, raksturojot tos k� pretlikum�gus. Partija protest�ja, apgalvojot, ka tai esot bijušas ties�bas izvietot š�dus plak�tus. L�dz 26. septembrim bilingv�lie plak�ti tika no�emti no pils�tas tramvajiem, it k� to esot paveikusi pils�tas vad�ba, bet ar 28. septembri t� bija main�jusi savu nost�ju. B. TREŠO PERSONU APMAKS�TAS KAMPAAS Politisko kampa�u vide bija plur�listiska un nodrošin�ja iesp�jas vis�m politiskaj�m partij�m un apvien�b�m nodot savus zi�ojumus v�l�t�jiem. Str�d�ga v�l�šanu kampa�as iez�me bija „trešo personu” apmaks�tas kampa�as. Latvijas kontekst�, trešo personu apmaks�tas kampa�as izpaužas, kad organiz�cija, kas nav politiska partija, apmaks� kampa�u par vai pret politisko partiju, apvien�bu vai kandid�tu. EDSO/ODIHR misija konstat�ja tr�s �oti uzskat�mas trešo personu apmaks�tas kampa�as. „Sabiedr�ba par v�rda br�v�bu” ievietoja telev�zijas rekl�mas, slav�jot Tautas partijas ministrus, un to atkl�ti apmaks�ja Andris Š�le, bijušais premjers un Tautas partijas dibin�t�js. Š�s organiz�cijas dibin�t�js, Jur�is Liepnieks, šaj� v�l�šanu kampa�as period� ie��ma Ministru prezidenta biroja vad�t�ja amatu. Liepnieks iesaist�šan�s „Sabiedr�b� par v�rda br�v�bu” izrais�ja plašu kritiku. Divas dienas p�c v�l�šan�m, vi�š atk�p�s no amata Ministru prezidenta biroj�. Organiz�cija Pa Saulei ievietoja rekl�mas, atbalstot Pirm�s Partijas/Latvijas Ce�a v�l�šanu apvien�bu, un organiz�cija „Pils�tai un pasaulei” apmaks�ja kampa�u pret Aivaru Lembergu. �si pirms v�l�šanu dienas laikrakstos par�d�j�s v�l divi gad�jumi saist�b� ar trešo personu apmaks�t�m kampa��m. Pirmaj� gad�jum� kampa�u, šiet, apmaks�ja Lauku un re�ionu


12

att�st�bas biedr�ba, att�lojot Tautas partijas kandid�tus, kam�r otraj� gad�jum� sabiedriska organiz�cija Horna biedr�ba br�din�ja v�l�t�jus par iesp�jamo risku, balsojot par Tautas partiju, Pirmo Partiju un Za�o un Zemnieku Savien�bu, nor�dot, ka š�s partijas nav iev�rojušas likumu, iesaistoties trešo personu apmaks�t�s kampa��s. Dažas politisk�s partijas, NVO un citi publiski kritiz�ja trešo personu apmaks�to kampa�u likum�bu un le�itimit�ti politisko partiju un kandid�tu v�rd�, k� m��in�jumu apiet kampa�as finans�šanas noteikumus. Daži sarunu biedri nor�d�ja, ka trešo personu apmaks�t�s kampa�as ir j�uztver k� sava veida ziedojums politiskaj�m partij�m un partij�m tas ir j�deklar� k� kampa�as izdevumi, š�di, iesp�jams, nost�dot š�s partijas situ�cij�, ka vi�as ir p�rk�pušas piem�rojamos priekšv�l�šanu kampa�as ziedojumu un t�ri�u ierobežojumus. Lai gan citas politisk�s partijas un atsevišas personas ir izteikuš�s par trešo personu apmaks�t�m kampa��m, k� par likum�gu v�rda br�v�bas izmantošanu, ko neaizliedz likums. Joproj�m ir neskaidrs, cik liel� m�r� priekšv�l�šanu kampa�as reklam�šana vai citas aktivit�tes, ko veic trešo personu organiz�cijas, lai atbalst�tu politisk�s partijas v�l�šanu laik�, pak�aujamas šiem ierobežojumiem un vai ar� t�s vajadz�tu kontrol�t. Korupcijas nov�ršanas un apkarošanas birojs (KNAB), kas atbild par priekšv�l�šanu kampa�as finans�juma uzraudz�bu, iesaist�j�s trešo personu kampa�as reklam�šanas pas�kumu uzraudz�šan�, lai noteiktu, vai š�du aktivit�ti vajadz�tu iek�aut attiec�go partiju kampa�as t�ri�os. Tom�r šiet, ka KNAB izmekl�šanas rezult�ti netiks nodoti atkl�t�bai vair�kus m�nešus. B�tu v�lams, ka Politisko organiz�ciju finans�šanas likums tiktu groz�ts, ietverot daudz detaliz�t�kus nosac�jumus par trešo personu iesaist�šanos rekl�mas un citos veicin�šanas pas�kumos, ietekm�jot kampa�u, lai padar�tu tiesisko situ�ciju skaidr�ku un nodrošin�tu vis�m politiskaj�m partij�m vien�dus konkurences apst�k�us. Starptautisk� pieredze liecina, ka divi galvenie faktori, kas nosaka trešo personu aktivit�tes v�l�šanu kampa�as laik�, ir materi�la saturs un sponsor�jošo organiz�ciju saska�ota r�c�ba ar partij�m, kuras r�ko kampa�u. 2006. gada Saeimas priekšv�l�šanu kampa�as laik�, daudzi trešo personu public�tie materi�li �paši atbalst�ja noteiktus kandid�tus un partijas, t�p�c varam apgalvot, ka saturs bija tieši saist�ts ar kampa�u. Tom�r maz�ka skaidr�ba ir par to, vai trešo personu attiec�g�s aktivit�tes tika patieš�m saska�otas ar partiju kampa��m, lai gan vair�k vai maz�k tika atkl�ti atz�ta noteiktu iesaist�to personu saikne ar partij�m. VIII. PLAŠSAZIAS L�DZEK�I A. REGUL�JOŠAIS IETVARS Likums „Par priekšv�l�šanu a�it�ciju pirms Saeimas v�l�šan�m” nosaka k�rt�bu, k�d� v�l�šanu kampa�a tiek atspogu�otas plašsazi�as l�dzek�os. Likums paredz, ka divos atsevišos gad�jumos katram re�istr�tajam v�l�t�ju sarakstam ir ties�bas izmantot bezmaksas 20 min�tes Latvijas sabiedrisk� radio un telev�zijas �ter�. Politiskaj�m partij�m un atsevišiem kandid�tiem ar� ir ties�bas ievietot apmaks�tu rekl�mu sabiedrisk� vai priv�t� raidorganiz�cij�. Raidorganiz�cij�m j�nodrošina vien�di nosac�jumi vis�m partij�m attiec�b� uz samaksu un raidlaiku t�s programm�. Public�jot un p�rraidot politiskas rekl�mas, druk�tajiem un elektroniskajiem plašsazi�as l�dzek�iem j�nodrošina, ka š�s rekl�mas apmaks�juš�s politisk�s partijas vai citas organiz�cijas ir skaidri nosak�mas. Plašsazi�as l�dzek�iem ar� ir j�iesniedz p�rskats


13

kompetent�m iest�d�m, nor�dot nopeln�to summu priekšv�l�šanu a�it�cijas kampa�as laik�. Divu ned��u laik� p�c v�l�šanu dienas raidorganiz�cij�m ir j�iesniedz priekšv�l�šanu a�it�cijas p�rskatu Nacion�lajai radio un telev�zijas padomei (NRTP), kas ir atbild�g� iest�de par elektronisko plašsazi�as l�dzek�u uzraudz�bu. Vis� kampa�as laik� NRTP �paša komisija uzraudz�ja nacion�l�s un re�ion�l�s raidorganiz�cijas, vai t�s nav p�rk�pušas likumu, ieskaitot iesp�jamos sl�pt�s rekl�mas gad�jumus. Š�das uzraudz�bas rezult�t�, Padome uzlika naudas sodus diviem priv�tiem telev�zijas kan�liem par politisk�s rekl�mas klipu p�rraid�šanu, nenor�dot sponsoru. Radio PIK, krievu valod� raidošai R�gas raidstacijai, tika uzlikts piecus t�kstošus latu liels naudas sods par aizliegtu rekl�mas materi�lu p�rraid�šanu, lai atbalst�tu nelielu politisko partiju „T�vzeme”. Bez aizlieguma Latvijas Radio un Telev�zijai p�rraid�t v�l�šanu rezult�tus v�l�šanu dien�, Latvijas v�l�šanu likums neparedz citus klusuma periodus. 2002. gada EDSO/ODIHR misijas gala zi�ojum� tika izteiktas bažas par Radio un telev�zijas likum� noteiktajiem ierobežojumiem, kas attiecas uz p�rraid�šanu nacion�lo minorit�šu valod�. Tom�r 2003. gada 5. j�nij� Satversmes tiesa atzina par sp�k� neesošu likuma nosac�jumu, kas noteica, ka raidlaika apjoms svešvalod� nedr�kst p�rsniegt 25% no kop�j� programmas raidlaika apjoma 24 stundu ilg� laika period�. Satversmes tiesa noteica, ka š�di valodas ierobežojumi, kas bija piem�roti komerci�l�m raidorganiz�cij�m, ir pretrun� ar Satversmes pantu, kas paredz v�rda br�v�bu. B. KAMPAAS ATSPOGU�OŠANA PLAŠSAZIAS L�DZEK�OS21 Latvijas sabiedrisk� raidorganiz�cija izpild�ja savas juridisk�s saist�bas, nodrošinot bezmaksas �tera laiku LTV1. Politisk�s partijas var�ja pašas izv�l�ties form�tu. LTV1 plaši atspogu�oja ar v�l�šan�m saist�tus jaut�jumus: kandid�tiem tika nodrošin�ta iesp�ja piedal�ties vienpadsmit v�l�šanu diskusij�s, desmit no t�m piedal�j�s tobr�d popul�r�ko partiju p�rst�vji. Uz p�d�jo diskusiju, kas tika p�rraid�ta 6. oktobr�, tika uzaicin�tas visas 19 partijas. Papildu tika p�rraid�ti desmit �paši ar v�l�šan�m saist�ti jaut�jumi, analiz�jot priekšv�l�šanu programmu galvenos aspektus. Popul�rais diskusiju raid�jums „Kas notiek Latvij�?” nodrošin�ja vair�ku ekspertu forumu, ieskaitot politiskos koment�t�jus un žurn�listus, lai diskut�tu par galvenaj�m priekšv�l�šanu a�it�cijas kampa�as iez�m�m. LTV7, otrs sabiedrisk�s telev�zijas kan�ls, kas p�rraida 20% no savas programmas krievu valod�, galvenok�rt ir v�rsts uz jaunatni ar programmu, kura ietver vieglu izklaidi un m�kslas filmas. Neskaitot regul�ras zi�u report�žas t�s galvenaj� zi�u p�rraid�, nek�di ar v�l�šan�m saist�ti raid�jumi skat�t�jiem netika nodrošin�ti. Priv�tie telev�zijas kan�li bija maz�k akt�vi ar v�l�šan�m saist�tu jaut�jumu atspogu�ošan�. Latvijas Neatkar�ga telev�zija (LNT) atspogu�oja priekšv�l�šanu kampa�as tikai t�s regul�rajos zi�u raid�jumos un p�rraid�ja tikai vienu politisko diskusiju �si pirms v�l�šanu dienas. No 25. septembra TV3 katru dienu galvenaj� zi�u raid�jum� atspogu�oja �sas report�žas par priekšv�l�šanu kampa�u. TV5, kas p�rraida krievu valod� 70% no t�s programmas, sniedza inform�ciju par kampa�as noris�m tikai galvenaj� zi�u raid�jum�. Daži

21 EDSO/ODIHR misija �stenoja galveno plašsazi�as l�dzek�u satura kvalit�tes nov�rojumu, bet neveica

sistem�tisku kvantitat�vu anal�zi par kampa�as atspogu�ošanu plašsazi�as l�dzek�os.


14

zi�u redaktori, koment�jot diezgan piezem�to priekšv�l�šanu kampa�u atspogu�ošanu priv�tajos plašsazi�as l�dzek�os, izteic�s EDSO/ODIHR misijas dal�bniekiem, ka plašsazi�as l�dzek�i nev�las uz�emties risku tikt aps�dz�tiem par „sl�ptu rekl�mu p�rraidi.” Latvijas sabiedrisk� telev�zija p�rraid�ja kampa�u ar nosaukumu „Dom�, par ko balso!”, kas ir v�rsta, lai atg�din�tu v�l�t�jiem par vi�u balsu noz�mi. Delna, kas ir Transparency International Latvijas noda�a, vienu ned��u pirms v�l�šanu dienas ar� r�koja sabiedrisku kampa�u („Balso gudri”), kas aicin�ja v�l�t�jus r�p�gi apsv�rt pirms balsošanas un apzin�ties politisko korupciju. Delnas rekl�mas, kuras tika izveidotas gan latviešu, gan krievu valod�, tika plaši atspogu�otas plašsazi�as l�dzek�os. Laikraksti nodrošin�ja v�l�t�jiem daž�dus politiskos viedok�us un plaši atspogu�oja v�l�šanu norisi. Rakstos bija atrodama inform�cija par kandid�tiem un intervijas ar tiem, partiju priekšv�l�šanu programmas un ekspertu viedok�i. Vairums publik�ciju atspogu�oja nost�ju par labu saviem favor�tiem. Krievu valod� izn�košie laikraksti tiec�s vair�k atspogu�ot „krievu” partijas – Par cilv�ka ties�b�m vienot� Latvij� un Saska�as centru, nek� „latviešu” partijas. Viena no vadošajiem dienas laikrakstiem krievu valod� „ as” 6. oktobra numura pirmaj� lap� redaktore Ksenija Zagorovska (ar� PCTVL kandid�te) asi kritiz�ja valdošo koal�ciju. �si pirms v�l�šanu dienas, „ as” public�ja v�l�t�jiem izgl�tojošu materi�lu krievu valod� komiksu veid�, izskaidrojot, kad un k� balsot. K. Zagorovska izteic�s EDSO/ODIHR misijai, ka š�das p�les bija k� m��in�jums „aizpild�t inform�cijas tr�kumu”, kas joproj�m bija attiecin�ma uz krievvalod�gajiem v�l�t�jiem. Inform�cija par partij�m, kuras piedal�s v�l�šan�s, bija plaši pieejama ar� laikrakstu interneta versij�s un galvenajos zi�u port�los, kur tika public�tas intervijas ar politiskajiem l�deriem un citi ar kampa�u saist�tie materi�li. C. POLITISK�S REKL�MAS Politisk�s partijas ievietoja kampa�as rekl�mas gan druk�tajos, gan elektroniskajos plašsazi�as l�dzek�os valsts un pašvald�bu l�men�. Kopum�, politisko partiju priekšv�l�šanu a�it�cijas kampa�u strat��ijas plašsazi�as l�dzek�os, ieskaitot ar� krievvalod�go minorit�šu p�rst�voš�s strat��ijas, ietekm�ja valodas faktors, jo bija daži gad�jumi, kad uz daž�d�m valodu sabiedr�bas da��m bija v�rsts atšir�gs politiskais m�rketings. Papildus trešo personu apmaks�t�m rekl�m�m, v�r� �emamas bažas izrais�ja „sl�pt�s” rekl�mas izmantošana kampa�as laik�, ko veido mask�ta v�l�šanu propaganda. T�pat k� iepriekš�j�s v�l�šan�s, nevalstisk� organiz�cija Providus uz��m�s plašu druk�to un elektronisko plašsazi�as l�dzek�u uzraudz�bu22, lai atkl�tu iesp�jamos sl�pt�s rekl�mas izmantošanas gad�jumus. P�c vi�u s�kotn�jiem secin�jumiem, sl�pt�s rekl�mas gad�jumu skaits ir bijis maz�ks nek� iepriekš�j�s v�l�šan�s, galvenok�rt varas iest�žu un pilsonisk�s sabiedr�bas t�lot�s sargsu�a lomas d��. Tom�r to uzraudz�bas rezult�ti nor�d�ja, ka š� par�d�ba ir joproj�m sastopama.

22 Sabiedrisk�s politikas centrs Providus �stenoja projektus, lai analiz�tu iesp�jamos sl�pt�s rekl�mas

izmantošanas gad�jumus pirms 2002. gada Saeimas v�l�šan�m un 2001. un 2005. gada pašvald�bu v�l�šan�m .


15

IX. S DZ�BAS UN APEL�CIJAS etras politisk�s partijas – Jauno demokr�tu partija, Soci�l� taisn�guma partija, M�su zeme un T�vzemes savien�ba – apstr�d�ja v�l�šanu rezult�tus, pamatojot ar to, ka v�l�t�jus ir ietekm�jušas p�rm�r�gas trešo personu apmaks�tas rekl�mas. Š�s partijas, neviena no kur�m nep�rvar�ja 5% barjeru, v�rs�s ar savu s�dz�bu Augst�kaj� ties�. S�dz�ba tika noraid�ta, un tiesa atzina, ka ir bijuši p�rk�pumi, bet tie ir niec�gi, lai sp�tu ietekm�t kop�jos rezult�tus. Augst�k�s tiesas l�mums nav p�rs�dzams. Tom�r tiesa izdeva blakusl�mumu, kas noteica nepieciešam�bu vald�bai izveidot efekt�vu v�l�šanu norises tiesiskuma kontroles meh�nismu. Citas s�dz�bas pamat� bija apgalvojumi, ka vair�ku v�l�t�ju, kuri nebija ieradušies nobalsot v�l�šanu dien�, v�rdi ir tikuši nepamatoti iek�auti Balvu rajona v�l�šanu iecirk�a v�l�t�ju sarakst�. Stingri iev�rojot t�s izteikti administrat�vo lomu, Centr�l� v�l�šanu komisija b�t�b� ir norobežota no iesaist�šan�s š�du s�dz�bu izmekl�šan�, jo š�das s�dz�bas b�t�b� tiek novirz�tas policijas varas iest�d�m izmekl�šanas veikšanai. Droš�bas Policijas izmekl�šanas rezult�t�, Juris Bold�ns, Kubulu pagasta pašvald�bas priekšs�d�t�js un Saeimas kandid�ts no „T�vzemei un Br�v�bai/LNNK” saraksta, tika aps�dz�ts v�l�šanu bi�etenu viltošanas organiz�šan�. Pret �etriem pašvald�bu v�l�šanu komisiju locek�iem tika ierosin�ta krimin�llieta. Lai gan J.Bold�ns ieguva mand�tu Saeim�, vi�š izst�j�s no partijas un atteic�s no sava deput�ta mand�ta, pirms tika pazi�ots lietas izn�kums. X. NOV�ROT�JI Pašreiz�j� Latvijas likumdošana skaidri nedefin� nov�rot�ju ties�bas un pien�kumus. Saeimas v�l�šanu likuma 18. panta 2. da�a nosaka �etras viet�jo nov�rot�ju kategorijas v�l�šanu iecirkn� v�l�šanu dien�: pilnvarotie nov�rot�ji no politiskaj�m partij�m vai apvien�b�m; plašsazi�as l�dzek�u p�rst�vji; CVK vai attiec�g� rajona v�l�šanu komisiju locek�i; k� ar� citas personas, kuras var l�gt at�auju attiec�gai v�l�šanu komisijai. Attiec�b� uz partiju pilnvarotajiem nov�rot�jiem, 18. pants nosaka, ka divi p�rst�vji no katras politisk�s partijas vai apvien�bas var atrasties v�l�šanu iecirkn� jebkur� laik�. Nov�rot�jiem nav nepieciešams sa�emt form�lu pilnvaru no CVK, t� ir j�sa�em tikai no partijas vai apvien�bas. Politisko partiju nov�rot�ji bija kl�tien� vair�kos misijas apmekl�tos v�l�šanu iecirk�os, tom�r, galvenok�rt, ne vair�k k� viena vai divas partijas tika p�rst�v�tas katr� v�l�šanu iecirkn�. Ne�emot v�r� atsauci likum� attiec�b� uz cit�m person�m, nav �pašu nosac�jumu par nov�rošanu, ko veic viet�jo nov�rot�ju organiz�cijas vai citas pilsonisk�s sabiedr�bas grupas. Atbilstoši Saeimas v�l�šanu likuma 18. panta 2. da�ai, var uzskat�t, ka, ja š�da grupa v�l�tos iesaist�ties nov�rošan� v�l�šanu dien�, konkr�tiem t�s locek�iem vajadz�tu individu�li v�rsties katr� v�l�šanu iecirkn�, kuru vi�i v�l�tos nov�rot. EDSO/ODIHR misija konstat�ja, ka nav noteikumu vai nor�d�jumu, kas noteiktu vadl�nijas, k� v�l�šanu iecirk�a komisij�m izsniegt š�du at�auju, vai ar� k�rt�bu, k�d� š�da at�auja izsniedzama. Tom�r netika nov�rots, ka k�das personas, grupas vai nevalstisk�s organiz�cijas b�tu jebkad piepras�jušas š�du at�auju. Likumdošanas ietvars ar� neparedz skaidras vadl�nijas par nov�rot�ju ties�b�m priekšv�l�šanu kampa�as laik�. Atbilstoši likuma „Par pils�tu, rajonu, novadu un pagastu v�l�šanu komisij�m un v�l�šanu iecirk�a komisij�m” 15. panta 1. da�ai, v�l�šanu komisijas un iecirk�a komisijas s�des ir atkl�tas. 15. panta 2. da�a nosaka, ka plašsazi�as l�dzek�u p�rst�vji, partiju


16

un apvien�bu pilnvarotas personas var b�t kl�t v�l�šanu komisijas s�d�s, neminot inform�ciju par viet�jo objekt�vo nov�rot�ju grup�m. Vien� v�l�šanu iecirkn� EDSO/ODIHR misijas nov�rot�ju grupai aizliedza nov�rot v�l�šanu z�mju un materi�lu izdal�šanu, un citus sagatavošan�s pas�kumus dienu pirms v�l�šan�m. Nepilso�iem ir ties�bas b�t politisko partiju biedriem, un, šiet, nepast�v nek�das juridiski š�rš�i, kas liegtu partijai vai apvien�bai iek�aut nepilso�us sav� nov�rot�ju lok�. Tom�r nepilso�u nov�rošanas ties�bas b�tu ierobežotas, jo, k� noteikts likum�, tikai v�l�t�ji, kuriem j�b�t Latvijas pilso�iem, var iesniegt s�dz�bu par v�l�šanu norisi. XI. SIEVIEŠU L�DZDAL�BA 8. Saeimas laik� sievietes ieguva �paši augstus amatus vald�b� nacion�l� un viet�j� m�rog�. Prezidente un piecas no 18 Ministru kabineta ministriem, k� ar� valsts augst�k�s kontroles iest�des valsts kontroliere un Valsts kancelejas direktore ir sievietes. Desmit no 11 vald�bas galvenaj�m iest�d�m vada sievietes. L�dz�ga tendence nov�rojama pašvald�bu strukt�r�s un daž�du l�me�u v�l�šanu komisiju sast�v�. Ar� Saeimas priekšs�d�taja bija sieviete. Saeim� sieviešu p�rsvars nebija j�tams – 18 no Saeimas viet�m ie��ma sievietes. Sieviešu l�dzdal�ba Saeim� pieaug l�ni. 9. Saeim� 19 no 100 Saeimas locek�iem b�s sievietes. 2006. gada Saeimas v�l�šan�s 26 procenti no visiem kandid�tiem bija sievietes, l�dz�ga da�a tika min�ta ar� barjeru p�rvar�jušo partiju sarakstos. Šo partiju vid� partiju „Jaunais laiks” p�rst�v�ja 40 procenti sieviešu, savuk�rt tikai 15 procenti no „Saska�as centra” kandid�tiem bija sievietes. Tom�r 28 procenti sieviešu, kuras p�rst�v�ja 5% p�rvar�juš�s partijas, kandid�tu sarakstos bija starp pirmajiem 5 kandid�tiem. Politisko partiju programmu apskats par�da, ka netika piev�rsta �paša uzman�ba tam, lai uzrun�tu tieši sieviešu k�rtas v�l�t�jas. Partiju p�rst�vji un atsevišas sieviešu k�rtas kandid�tes, ar kur�m EDSO/ODIHR misija p�rrun�ja sieviešu k� politisko procesu dal�bnieces lomu, vienoj�s par t�du kop�gu nost�ju, ka soci�l� taisn�guma, vienl�dz�gu iesp�ju, visp�r�j�s labkl�j�bas un vesel�bas aizsardz�bas jaut�jumus nevajadz�tu saist�t ar konkr�tu dzimumu. XII. MINORIT�ŠU L�DZDAL�BA Papildus lielajam nepilso�u skaitam (skat�t noda�u IV C, Pilson�bas un naturaliz�cijas jaut�jumi) Latvijas iedz�vot�ju pilso�u vid� ir daudz minorit�šu grupu. Latviešu vair�kums no kop�j� iedz�vot�ju skaita - 2 288 923 iedz�vot�ju - veido 58,9 procentus. Liel�k� minorit�šu grupa ir krievu taut�bas cilv�ki – 28,4 procenti iedz�vot�ju (55,3 procenti no kop�j� krievu taut�bas iedz�vot�ju skaita ir Latvijas pilso�i). Turkl�t Latvij� dz�vo ar� iev�rojams skaits baltkrievu taut�bas iedz�vot�ju (3,8 procenti no kop�j� iedz�vot�ju skaita; 35,2 procenti no tiem ir Latvijas pilso�i), ukrai�i (2,5 procenti, no kuriem 27,3 procenti ir Latvijas pilso�i), po�i (2,4 procenti, no kuriem 74,1 procents ir Latvijas pilso�i) un lietuvieši (1,4 procenti, no


17

kuriem 58,4 procenti ir Latvijas pilso�i). Ir ar� vair�kas citas minorit�šu grupas, kuru vid� katra atseviši veido maz�k nek� vienu procentu no kop�j� iedz�vot�ju skaita.23 7. oktobra v�l�šan�s 15 no person�m, kuras tika iev�l�tas Saeim�, identific�ja sevi k� krievu taut�bas p�rst�vjus. Papildus tam viena persona identific�ja sevi k� kar�lieti, viena – k� ebreju, viena – k� v�cieti, bet �etras personas neatkl�ja savu etnisko pieder�bu. P�r�j�s 78 personas atzina sevi par latviešiem.24 Papildus pilson�bai un naturaliz�cijai v�l viens jaut�jums, kas potenci�li ietekm� nacion�lo minorit�šu l�dzdal�bu v�l�šanu proces�, ir Valsts valodas likuma interpret�cija un piem�rošana, ne�aujot ofici�l�m instit�cij�m veidot izgl�tojošus un inform�cijas materi�lus cit�s valod�s, ne tikai latviešu (skat�t noda�u V F, Balsot�ju izgl�tošana un inform�šana). 2005. gada j�nij� Latvija ratific�ja Eiropas Padomes (EP) Visp�r�jo konvenciju par nacion�lo minorit�šu aizsardz�bu25 („Visp�r�j� konvencija”), un t� st�j�s sp�k� Latvij� v�l�k taj� paš� gad�. Ar Saeimas deklar�ciju tika noteikts, ka Latvijas interpret�cij� termins „nacion�l� minorit�te” attiecas tikai uz Latvijas pilso�iem un nav piem�rojams past�v�giem likum�giem iedz�vot�jiem, kuri nav Latvijas vai citas valsts pilso�i.26 Citas deklar�cijas da�as ierobežoja konvencijas valodu noteikumu piem�rošanu konkr�tiem minorit�šu valodu izmantojuma gad�jumiem apgabalos, ko tradicion�li apdz�vo nacion�l�s minorit�tes (10.2. un 11.3. panti). Visp�r�j� konvencija satur vair�kus nosac�jumus attiec�b� uz nacion�lo minorit�šu politiskaj�m ties�b�m. Daži no tiem atspogu�o politisk�s saist�bas, ko ietver 1990. gada Kopenh�genas tikšan�s dokuments.27 Saska�� ar Kopenh�genas tikšan�s dokumenta 4. da�u EDSO dal�bvalstis uz��muš�s vair�kas saist�bas attiec�b� uz nacion�laj�m minorit�t�m. Šaj�s saist�b�s iek�auts teikums, ka t�s „cien�s nacion�laj�m minorit�t�m piederošo personu ties�bas efekt�vi piedal�ties valsts liet�s, ieskaitot piedal�šanos liet�s, kas skar minorit�šu identit�tes aizsardz�bu un veicin�šanu.” XIII. V�L�ŠANU DIENA A. BALSOŠANA

EDSO/ODIHR misija neveica sistem�tisku vai visaptverošu v�l�šanu dienas nov�rošanu, bet kop� ar EDSO Parlament�r�s asamblejas deleg�ciju apmekl�ja 88 v�l�šanu iecirk�us visos 5 v�l�šanu apgabalos gan pils�t�s, gan lauku rajonos. Nov�rot�ji secin�ja, ka apmekl�tie

23 „Latvijas iedz�vot�ju sadal�jums p�c taut�bas”, Pilson�bas un migr�cijas lietu p�rvaldes iedz�vot�ju

re�istra dati uz 2006. gada 16. augustu. rlietu ministrija: www.mfa.gov.lv/lv/latvia/integracija/integracijas-politikacopy/

24 Latvijas CVK t�mek�a vietne: www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/saeima9.GalRezS9.vis 25 ETS Nr. 157 26 2. pants. „Latvijas Republika pazi�o, ka termins „nacion�l�s minorit�tes”, kas nav defin�ts Konvencij�,

Konvencijas izpratn� noz�m� Latvijas pilso�us, kuri kult�ras, reli�ijas vai valodas zi�� atširas no latviešiem, paaudz�m ilgi tradicion�li dz�vojuši Latvij� un uzskata sevi par pieder�giem Latvijas valstij un sabiedr�bai, v�las saglab�t un att�st�t savu kult�ru, reli�iju vai valodu. Personas, kas nav Latvijas vai citas valsts pilso�i, bet past�v�gi un leg�li dz�vo Latvijas Republik�, nepieder nacion�lajai minorit�tei Konvencijas izpratn� atbilstoši attiec�gaj� Latvijas Republikas deklar�cij� sniegtajai nacion�l�s minorit�tes defin�cijai, bet kas sevi identific� ar šai defin�cijai atbilstošu nacion�lo minorit�ti, var izmantot Konvencij� paredz�t�s ties�bas, ja vien likums nenosaka iz��mumus.”

27 EDSO, EDSA Cilv�ka faktora konferences Kopenh�genas tikšan�s dokuments, 1990. gads.


18

v�l�šanu iecirk�i tika kopum� labi un efekt�vi vad�ti un konsekventi tika pild�tas visas juridisk�s un administrat�v�s pras�bas. V�l�t�ju pases tika r�p�gi p�rbaud�tas un taj�s iespieda z�mogus, k� to nosaka likums. V�l�t�ju v�rdi tika apkopoti sarakstos, un katrs balsot�js sa��ma pilnu v�l�šanu z�mju komplektu un apz�mogotu aploksni. Lai ar� v�l�šanu norise bija labi organiz�ta un profesion�la, EDSO/ODIHR misija iev�roja dažas probl�mas, kuras vajadz�tu atrisin�t l�dz n�kamaj�m v�l�šan�m: • v�l�t�ji ne vienm�r izmantoja nodrošin�tos aizsliet�us, un v�l�šanu iecirk�u komisijas

locek�i bieži neierosin�ja to dar�t. Daudzviet š�du aizsliet�u bija par maz konkr�tajam v�l�t�ju skaitam. Turkl�t dažos v�l�šanu iecirk�os tika nov�rota �imenes kop�ga balsošana, kas ir pretrun� ar CVK nor�d�jumiem;

• daudzi v�l�šanu iecirk�i apkalpoja �oti lielu skaitu v�l�t�ju, kas bieži bija 3000 un 4000

robež�s, t�d�j�di radot garas rindas un sastr�gumus daudz�s atrašan�s viet�s. Dažviet bija izveidots tikai viens v�l�šanu iecirknis, lai apkalpotu visus attiec�g�s apdz�vot�s vietas v�l�t�jus;

• K�rt�ba, k�d� notika atbr�vošan�s no neizmantotaj�m v�l�šanu z�m�m dažos gad�jumos

uzskat�ma par neapmierinošu. Balsojot Saeimas v�l�šan�s, v�l�t�jiem izsniedz v�l�šanu z�mju komplektu, viena v�l�šanu z�me katrai partijai vai apvien�bai, kas piedal�s v�l�šan�s. V�l�t�js p�c saviem ieskatiem izv�las vienu no tiem un nobalso „par” vai „pret” konkr�tiem kandid�tiem, un ieliek z�mi apz�mogot� aploksn� pirms t�s ievietošanas v�l�šanu kast�. P�c tam v�l�t�js var atbr�voties no atlikušaj�m v�l�šanu z�m�m v�l�šanu iecirkn� vai doties prom, t�s saglab�jot. Lai nodrošin�tu balsošanas aizkl�t�bu, v�l�t�ji, kuri izv�las patur�t neizmantot�s v�l�šanu z�mes, var pa�emt v�l vienu savas izmantot�s v�l�šanu z�mes un citu z�mju eksempl�rus, lai ieg�tu pilnu komplektu. Netika nov�rots konsekvents veids, k�d� tiktu pied�v�tas š�s aizvietojuma z�mes, kas �oti bieži bija izvietotas uz galdiem �rpus v�l�šanu zonas bez aizsliet�iem, t�d�j�di iesp�jams kompromit�jot v�l�t�ju balsošanas aizkl�t�bu;

• lai balsotu, personai j�uzr�da der�ga pilso�a pase k� identifik�cijas dokuments, un

neskatoties uz CVK centieniem pirms v�l�šan�m atg�din�t iedz�vot�jiem atjaunot pases, ir bijuši daži gad�jumi, kad v�l�šanu iecirk�u komisijas bija spiestas atteikt potenci�lajiem v�l�t�jiem, jo vi�u pas�m bija beidzies der�guma termi�š;

• tika nov�rots gad�jums, kad divi autobusi ar v�l�t�jiem no cita v�l�šanu apgabala ierad�s

v�l�šanu iecirkn� R�gas rietumu da��. Tas nebija likuma p�rk�pums, jo v�l�t�jiem bija at�auts balsot jebkur� v�l�šanu iecirkn�. Tom�r papildus tam, ka pie v�l�šanu iecirk�a, kas nebija gaid�jis šos v�l�t�jus, izveidoj�s garas rindas, past�v ar� iesp�jam�ba, ka š�da v�l�t�ju transport�šana no viena v�l�šanu apgabala uz citu var tikt pretlikum�gi izmantota.

2002. gad� (8. Saeimas v�l�šan�s) v�l�šanu iecirk�os tika nov�rota policistu kl�tb�tne un iesaist�šan�s v�l�t�ju pasu p�rbaud�, kas bija pamat� ieteikumiem zi�ojum�. 9. Saeimas v�l�šan�s vi�u kl�tb�tn� tika iev�rojami samazin�ta liel�kaj� da�� valsts apgabalu, pamatojoties uz abpus�ju CVK un policijas vad�bas l�mumu. Viet�jiem policijas iecirk�iem izsniedza ieteikumus par vi�u kl�tb�tnes ierobežošanu, nodrošinot to tikai v�l�šanu iecirk�a tuvum�, un šos nor�d�jumus iek��va apm�c�b�, kuru viet�j�m v�l�šanu komisij� sniedza CVK


19

priekšs�d�t�js. Pret�ji šiem ieteikumiem nov�rot�ji konstat�ja policistu kl�tb�tni dažos v�l�šanu iecirk�os. EDSO/ODIHR nov�rot�ji uzraudz�ja balsošanu �rpus v�l�šanu iecirk�a, dodoties uz ieslodz�juma iest�di un veco �aužu pansion�tu. Lai ar� vienai no nov�rot�ju komand�m tika zi�ots par it k� neatbilstoš�m darb�b�m, balsojot �rpus v�l�šanu iecirk�a, p�c r�p�gas dokumentu apskates tika secin�ts, ka aps�dz�bas bija nepamatotas un ka v�l�šanu procesu nodrošin�juš�s personas ir r�kojuš�s atbilstoši juridiskaj�m un administrat�vaj�m pras�b�m. B. REZULT�TU SKAIT�ŠANA UN TABULU SAST�D�ŠANA V�l�šanu z�mes tika saskait�tas t�l�t p�c v�l�šanu iecirk�u sl�gšanas. EDSO/ODIHR misijas nov�rot�ji uzraudz�ja šo procesu ierobežot� skait� v�l�šanu iecirk�u. Skaidri noteiktas k�rt�bas instrukcijas un veidlapas, kas pal�dz�ja veikt balsu skait�šanu un tabulu sast�d�šanu veicin�ja efekt�vu zi�ošanu gan par v�l�šanu pagaidu rezult�tiem, gan par to gal�gajiem rezult�tiem. Neskatoties uz to, ka bija jau v�ls vakars, komisijas locek�i veica darb�bas r�p�gi un kvalitat�vi, piev�ršot �pašu uzman�bu deta��m. Misijas apmekl�taj�s viet�s ier�d�i veica visas nepieciešam�s darb�bas, ieskaitot otrreiz�ju balsu skait�šanu katr� t�s posm�. Balsu skait�šana notika divos posmos. Pirmais posms ietv�ra sensit�vo v�l�šanu materi�lu kontroli un par katru partiju vai apvien�bu nodoto balsu skait�šanu. Nosl�dzoties šim posmam, rezult�tus liel�kaj� da�� v�l�šanu iecirk�u nekav�joties ievada datoriz�t� programmat�r�, lai nodrošin�tu sec�gu datu p�rraidi no rajona uz CVK. Viet�s, kur š�s iesp�jas bija ierobežotas vai kur komisijas sask�r�s ar sakaru probl�m�m, rezult�ti tika pazi�oti ar t�lru�a, faksa vai e-pasta starpniec�bu, lai tos var�tu ievad�t CVK t�mek�a vietn� un padar�t pieejamus plašsazi�as l�dzek�iem dažas stundas p�c v�l�šanu iecirk�u sl�gšanas. Otr� posma laik� tika skait�tas „par” balsis, kas nodotas par atsevišiem kandid�tiem. Saska�� ar likumu, komisijas dr�kst skait�t š�s balsis nekav�joties vai atlikt skait�šanu l�dz n�kamajai dienai. Liel�kaj� da�� apmekl�to v�l�šanu iecirk�u komisijas izv�l�j�s turpin�t skait�šanu bez ilga p�rtraukuma. Politisko partiju p�rst�vjiem, nov�rot�jiem un plašsazi�as l�dzek�u p�rst�vjiem bija �auts piedal�ties ikvien� procesa posm�. Tom�r �oti maz nov�rot�ju palika uzraudz�t skait�šanu. Tika ar� nov�rots, ka p�rsvar� partiju nov�rot�ji dev�s prom t�l�t p�c pirm� posma beig�m. EDSO/ODIHR misija apmekl�taj�s v�l�šanu viet�s skait�šanas procesu p�rskat�m�ba bija teicama un nov�rot�ju piek�uve netika ierobežota. V�l�šanu ier�d�i bija atsauc�gi, nodrošinot dokumentu kopijas vai at�aujot nov�rot�jiem pierakst�t rezult�tus sav�m atskait�m. Liela noz�me tiek pieširta pieaugošam datoru izmantojumam, lai v�l�šanu iecirk�os sast�d�tu gala protokolus. Liel�kaj� da�� atrašan�s vietu dators bija pieejams turpat, kaut ar� bieži tas atrad�s atseviš� telp�. Programmat�ra ietver iekš�jo p�rbaudi, lai apstiprin�tu ievad�to datu precizit�ti. P�c v�l�šanu iecirk�a priekšs�d�t�ja ieskatiem k� „ofici�lo” protokolu dr�kst�ja izmantot vai nu ori�in�lo rakstveida protokola kopiju, vai t� elektronisk� versiju. Viet�s, kur bija pieejams tikai rakstveida protokols, rajona komisija ievad�ja rezult�tus datu b�z�. Katra v�l�šanu iecirk�a protokola dati tiek iek�auti rajona m�roga rezult�tos. Tabul�s ievad�tos rajona datus, k� ar� protokolus no visiem v�l�šanu iecirk�iem nos�ta uz CVK, kur katra ori�in�l� v�l�šanu iecirk�a protokola datus ievada atk�rtoti. Š� divpak�pju datu ievades sist�ma ir efekt�vs p�rbaudes l�dzeklis, kas veicina prec�zu gal�go rezult�tu pazi�ošanu.


20

XIV. REZULT�TU PAZIOŠANA Gal�gos rezult�tus pazi�oja 25. oktobr�, 18 dienas p�c v�l�šan�m. Rezult�ti ietv�ra detaliz�ti saskait�tas „par” un „pret” balsis, kas v�l�šanu z�m�s nodotas par atsevišiem kandid�tiem, t�d�j�di nosakot, kuri kandid�ti ieguvuši mand�tus. V�l�šan�s piedal�j�s apm�ram 60 procenti balssties�go v�l�t�ju, kas liecin�ja par iev�rojamu kritumu no 72,5 procentiem dal�bnieku 2002. gad�. V�l�t�ju l�dzdal�bas r�d�t�js Latvij� bija 61 procents, savuk�rt �rzem�s – 22 procenti. Septi�as partijas/apvien�bas p�rvar�ja 5 procentu barjeru un tiek p�rst�v�tas jaunaj� Saeim�. Jaun� Saeima uzs�ka darbu 7. novembr�, un prezidente Vaira V�e-Freiberga ofici�li l�dza Aigaram Kalv�tim veidot jauno vald�bu. XV. IETEIKUMI EDSO/ODIHR pied�v� varas instit�cij�m, politiskaj�m partij�m un Latvijas pilsoniskajai sabiedr�bai izskat�t š�dus ieteikumus par v�lamo v�l�šanu prakses uzlabošanu. Tos paredzams las�t kop� ar ieteikumiem, kas min�ti iepriekš�jos EDSO/ODIHR zi�ojumos. 1. Vajadz�tu izstr�d�t noteikumu, kas paredz, ka neatkar�gie kandid�ti piedal�s Latvijas

v�l�šan�s saska�� ar 1990. gada Kopenh�genas tikšan�s dokumentu. 2. Atbilstoši iepriekš�jiem EDSO/ODIHR un citu starptautisku organiz�ciju ieteikumiem,

Saeimai vajadz�tu izskat�t jaut�jumu par balssties�bu pieširšanu Latvijas nepilso�iem pašvald�bu v�l�šan�s. Turkl�t vald�bai j�turpina intens�vos centienus mudin�t nepilso�us uzs�kt un paveikt naturaliz�cijas procesu.

3. Tiesiskais ierobežojums, kas ne�auj Centr�lajai v�l�šanu komisijai nodrošin�t

izgl�tojošus materi�lus minorit�šu valod�s, v�l joproj�m rada inform�cijas tr�kumu iev�rojamai v�l�t�ju da�ai. Lielaj�m sabiedr�bas da��m, kas run� minorit�šu valod�s, vajadz�tu sa�emt materi�lus ar� cit�s, nevis tikai latviešu valod�. Tiek ieteikts Ministru kabinetam izmantot savas pilnvaras, lai at�autu CVK veidot izgl�tojošus materi�lus, inform�ciju v�l�t�jiem un citus saist�tos dokumentus gan latviešu, gan krievu valod�.

4. Vajadz�tu skaidr�k izteikt Politisko organiz�ciju finans�šanas likuma attiecin�m�bu uz

trešo personu darb�b�m, kas veiktas, lai atbalst�tu v�l�šanu kampa�u vai kampa�as laik�, v�lams ar likumdošanas groz�jumu starpniec�bu.

5. Pirms n�kamaj�m Saeimas v�l�šan�m Saeimai vajadz�tu izskat�t noteikumus saist�b� ar

kandidat�ras noraid�šanu, pamatojoties uz lustr�cijas nosac�jumiem. 6. Vajadz�tu uzlabot darbu ar sabiedr�bu, lai atg�din�tu partij�m, apvien�b�m un v�l�t�jiem

par vi�u ties�b�m izvirz�t personas, kuras piedal�s v�l�šanu komisij�s. Vajadz�tu izstr�d�t procesu�los noteikumus attiec�b� uz veidu, k�d� padomes izskata pied�v�t�s kandidat�ras, un k�rt�bu, k�d� tiek balsots par kandid�tiem, lai nodrošin�tu god�gu vietu sadal�jumu kandidat�ras ieteikušo partiju, apvien�bu un v�l�t�ju grupu vid�.


21

7. Ar v�l�t�ju inform�šanas programmu, v�l�šanu ier�d�u apm�c�bas un aizsliet�u izvietošanas v�l�šanu iecirk�os starpniec�bu vajadz�tu uzlabot pas�kumus, kas nodrošina balsošanas aizkl�t�bu. V�l�šanu iecirk�os vajadz�tu nodrošin�t papildu aizsliet�us, kuriem b�tu piln�b� j�garant� balsošanas aizkl�t�ba.

8. �emot v�r� nepieciešam�bu nodrošin�t balsošanas aizkl�t�bu, vajadz�tu izskat�t k�rt�bu,

k�d� notiek atbr�vošan�s no neizmantotaj�m v�l�šanu z�m�m. 9. Vajadz�tu izskat�t jaut�jumu par v�l�šanu iecirk�u skaita palielin�šanu l�dz n�kamaj�m

v�l�šan�m, lai nov�rstu garu rindu un sastr�gumu veidošanos atseviš�s viet�s. Šaj� sakar� 1500 var�tu b�t maksim�lais v�l�t�ju skaits, ko apkalpo katrs v�l�šanu iecirknis.

10. V�l�šanu iecirk�u atrašan�s vietu izv�li vajadz�tu pl�not t�, lai uzlabotu piek�uvi vec�ka

gadu g�juma v�l�t�jiem un v�l�t�jiem ar �paš�m vajadz�b�m. 11. �emot v�r� stingr�s pras�bas un p�rbaudes metodes, kuras Latvij� iev�ro, izsniedzot

pases, faktam, ka pases der�guma termi�š beidzies, nevajadz�tu liegt iesp�ju balsot v�l�t�jiem, kas cit�di ir ties�gi to dar�t.

12. Ar CVK noteikumu vai v�l�šanu likumdošanas groz�jumu starpniec�bu vajadz�tu

preciz�t nov�rot�ju, tai skait� viet�jo objekt�vo nov�rot�ju, akredit�cijas k�rt�bu un to ties�bas.

1. PIELIKUMS: OFICI�LO REZULT�TU KOPSAVILKUMS

Partijas un apvien�bas, kas p�rvar�jušas 5 procentu barjeru

Der�go v�l�šanas

z�mju skaits

procentu izteiksm�

Mand�tu skaits

Tautas partija 19.56 23

Za�o un Zemnieku savien�ba 16.71 18

Jaunais laiks 16.38 18

Saska�as Centrs 14.42 17 Latvijas Pirm�s partijas un partijas Latvijas Ce�š v�l�šanu apvien�ba 8.58 10

Apvien�ba T�vzemei un Br�v�bai/LNNK 6.94 8 Politisko organiz�ciju apvien�ba "Par cilv�ka ties�b�m vienot� Latvij�" 6.03 6

Kop� 88.62 100

Avots: CVK t�mek�a vietne www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/saeima9.GalRezS9.vis

PAR EDSO/ODIHR Demokr�tisko instit�ciju un cilv�kties�bu birojs (ODIHR) ir EDSO galven� instit�cija, kas pal�dz dal�bvalst�m „nodrošin�t cilv�kties�bu un pamatbr�v�bu respekt�šanu, iev�rot likuma varu, sekm�t demokr�tijas principu veicin�šanu un (..) izveidot, stiprin�t un aizsarg�t demokr�tisk�s instit�cijas, k� ar� veicin�t toleranci sabiedr�b�” (1992. gads, Helsinku dokuments). ODIHR, kas atrodas Varšav�, Polij�, tika izveidots k� birojs, kas atbalsta br�vas v�l�šanas, 1990. gada Par�zes samita laik� un s�ka savu darb�bu 1991. gada maij�. P�c gada biroja nosaukumu main�ja, lai paplašin�tu biroja mand�tu, iek�aujot cilv�kties�bas un demokratiz�ciju. Šobr�d tas nodarbina vair�k nek� 100 darbinieku. ODIHR ir Eiropas galven� a�ent�ra v�l�šanu nov�rošanas jom�. T� vada un organiz� t�kstošiem nov�rot�ju izvietojumu, lai izv�rt�tu, vai v�l�šanas EDSO zon� notiek saska�� ar nacion�lo likumdošanu un starptautiskajiem standartiem. A�ent�ras unik�l�s metodes nodrošina visaptverošu ieskatu vis�s v�l�šanu procesa da��s. Ar atbalsta programmu starpniec�bu ODIHR pal�dz dal�bvalst�m uzlabot v�l�šanu iek�rtu. Biroja demokratiz�cijas pas�kumi ietver š�das tematisk�s jomas: likuma vara, likumdošanas atbalsts, demokr�tiska vad�ba, migr�cija un kust�bas br�v�ba, un dzimumu vienl�dz�ba. Katru gadu ODIHR �steno vair�kas m�rtiec�ga atbalsta programmu, cenšoties gan sekm�t un uzlabot EDSO krit�riju iev�rošanu valst�s un veicin�t demokr�tisku strukt�ru veidošanos. ODIHR uzrauga, vai dal�bvalstis pilda EDSO cilv�ka faktora saist�bas, un atbalsta cilv�kties�bu aizsardz�bas uzlabošanu. Katru gadu instit�cija organiz� ar� vair�kas san�ksmes, lai p�rbaud�tu, k� dal�bvalst�s tiek �stenotas EDSO uzlikt�s cilv�ka faktora saist�bas. Diskrimin�cijas nov�ršanas un tolerances jom� ODIHR dal�bvalst�m nodrošina atbalstu EDSO saist�bu �stenošan� un reakcijas veicin�šan� attiec�b� uz naida iespaid� paveiktiem noziegumiem un rasisma incidentiem, ksenofobiju, antisem�tismu un cit�m neieciet�bas izpausm�m. Ar toleranci un diskrimin�cijas nov�ršanu saist�tie ODIHR pas�kumi tiek v�rsti uz š�d�m jom�m: likumdošana, apm�c�ba ties�baizsardz�b�, uzraudz�ba, zi�ošana un reakcijas sekm�šana attiec�b� uz naida iespaid� paveiktiem noziegumiem un incidentiem, k� ar� izgl�t�bas pas�kumi, lai veicin�tu toleranci, cie�u un abpus�ju izpratni. ODIHR sniedz padomus dal�bvalst�m par to politiku saist�b� ar �ig�nu (romi un sinti28) minorit�šu grup�m. Š� instit�cija sekm� kapacit�tes stiprin�šanu un sakaru t�klu veidošanu romu un sintu sabiedr�bas grupu vid�, un veicina romu un sintu p�rst�vju l�dzdal�bu politikas izstr�des instit�cij�s. Birojs darbojas ar� k� inform�cijas apstr�des un izplat�šanas centrs, lai veicin�tu inform�cijas apmai�u saist�b� ar romu un sintu jaut�jumiem nacion�l� un starptautisk� m�rog�. Visi ODIHR pas�kumi tiek veikti, saska�ojot tos un cieši sadarbojoties ar EDSO dal�bvalst�m, EDSO instit�cij�m un viet�jiem birojiem, k� ar� ar cit�m starptautisk�m organiz�cij�m. Papildu inform�ciju varat ieg�t, apmekl�jot ODIHR t�mek�a vietni (www.osce.org/odihr). 28 Ar v�rdu sinti Eiropas kontekst� apz�m� romu tautas apakšgrupu. Šis grupas p�rst�vji ir iece�ojuši

V�cij� XIX gs., un t�p�c, m�sdien�s, vair�kums no tiem ir V�cijas pilso�i. Šodien sinti dz�vo ne tikai V�cijas teritorij�, bet ar� Austrij�, Šveic�, Zieme�it�lij�, Be��ij�, N�derland� un Centr�leirop�. Latvij� sinti nedz�vo. «Sinti»/ Dictionary of Race, Ethnicity & Culture, Ibid., p.308. Tulk.piez.

Documents

LATVIJAS REPUBLIKAS SAEIMAS V L ŠANAS 2006. gada 7. … · 2018. 1. 30. · LATVIJAS REPUBLIKAS SAEIMAS V L ŠANAS 2006. GADA 7. OKTOBRIS EDSO/ODIHR Ierobežots vlšanu novrošanas